Kāpēc daži prot nopelnīt daudz naudas, bet citi maz, pat tad, ja izejas punkts šiem cilvēkiem ir bijis vienāds? Kāpēc daži prot iekrāt viegli un bez grūtībām, savukārt citi dzīvo no algas līdz algai? Iemesls ir domāšanas īpatnības un par šiem slazdiem, kā arī to, kā tos apiet, stāsta psihodrāmas terapeits S. Efremovs.
Kā uzzināt vai mūsu attiecībās ar naudu kaut kas nav kārtībā? Ir signāli, kuri par to liecina un kuriem ir vērts pievērst uzmanību:
- Vēlme ātri iztērēt tikko saņemtu naudu.
- Liels uztraukums saņemot lielas naudas summas.
- Atteikums maksāt par darbu.
- Pieradums ļoti nenovērtēt sava padarītā darba izmaksas.
- Nekvalitatīvu un lētu lietu pirkšana, kas ātri sabojājas.
- Naudas aizdošana neuzticamiem cilvēkiem.
“Ir arī situācijas, kad piemēram, pirs svarīgām pārrunām, kas sola labu peļņu, mēs saslimstam vai mistisku apstākļu dēļ tās kavējam. Tā arī izpaužas ienākumu bloks,” skaidro terapeits.
Bet ir vēl divi palieli bloki – izdevumi un ietapījumi. Ir cilvēki, kuri taupa uz sīkumiem, piemēram, pērk lētas un nekvalitatīvas lietas, nemet ārā vecas drēbes, bet glabā tās “ja nu kādreiz noderēs”. Daži stundām ilgi pavada veikalos, lai izpētītu sortimentu un atrastu ko vislētāko, vai arī atvaļinājumā laiž garām kādu ilgi kārotu nodarbi, jo tā “ietaupās nauda”. Un mēs aizliedzam sev tērēt.
Un ir domāšana, kas savukārt neļauj naudai uzkrāties. Piemēram, ja ienākumi strauji dubultojas, tad arī izdevumi strauji aug. Cilvēks manto lielo naudas summu, noslēdz izdevīgu darījumu, bet nauda tiek strauji iztērēta apģērbam, ekipējumam, automašīnai, ceļojumiem, mēbeļu arjaunošanai vai superdārgam eiroremontam. Uzkrāšanas bloks naudai neļauj palikt pie īpašnieka.
Kā blokus apiet un ļaut finansēm ieplūst mūsu dzīvēs? Terapeits iesaka četrus soļus.
1.solis. Mērķu uzstādīšana
Mēģiniet pierakstīt savus mērķus nelietojot vārdus “nē” un “ne”, dariet to pozitīva apstiprinājuma veidā. Tā vietā, lai rakstītu: “Es negribu zaudēt naudu”, rakstiet: “Es gribu savu dzīvokli.” Par katru izvirzīto mērķi veidojiet labums, ko tas jums dos: “Mans dzīvoklis ir mans drošības garants, es tajā varu dzīvot jebkādos apstākļos, pat tad, ja zaudēšu ienākumus. Mans dzīvoklis dos man brīvību – ja es gribu, tad pie manis nāk ciemiņi, ja nē, tad esmu vienatnē. Es to varu iekārtot pēc savas gaumes.” Šādi “čipi” jums sagādās daudz prieka.
Vēl labāk, ja jūs sevi šajā dzīvoklī iedomājaties, mēģiniet “sajust”, kā tas ir atrasties tajā. Un šīs jūtas pierakstiet. “Šādi apraksti sniedz motivāciju pārmaiņām, kā arī virzienu – kad tas varētu notikt, cik daudz ir nepieciešams, lai tas notiktu”. Šāda domāšana strādās kā ēsma ceļā uz mērķi.
Lasi arī: 6 iespējas kā atklāt savas dzīves mērķi, kas aizvedīs pie sapņu darba
20 minūtes dienā šādas “sapņošanas” veic interesantu darbu – jūsu smadzenes nolems, ka jums jau ir šāds dzīvoklis (jo tās neprot atdalīt realitāti no fantāzijas). Protams, ka šajās situācijās ieslēdzas arī iekšējais kritiķis, kuru vajadzētu pārorientēt, jo brīžiem šķitīs, ka mērķi ir pārāk nereāli, nesasniedzami un lieli. Tā vietā, lai rakstītu: “Es negribu strādāt, bet…” – rakstiet: “Es vēlētos vairs nestrādāt, bet…” Iekšējais kritiķis netic pasakām un liek mums celties katru dienu un iet uz darbu, bet ar vēlējuma izteiksmes palīdzību viņu neitralizējam.
2.solis. Šķēršļu atrašana
Veiksmīgu mijiedarbību ar naudu bieži bloķē domāšana, tāpēc šī bloka atrašana un analīze ir otrais solis. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kurš process – naudas saņemšana, tērēšana vai ietaupīšana ir visproblemātiskākā.
Ienākumu barjera. “Patiesībā mēs vienkārši nopelnām pārāk maz naudas, tāpēc naudas trūkums atsaucās uz mūsu dzīvi un ietaupījumiem,” komentē S. Efremovs.
Uzkrājumu barjeru. “Dzīve var būt krāšņa, bet no algas līdz algai. Ja rodas problēmas ar ienākumu avotu – atlaišana, slimība, aiziešana pensijā, bankrots – cilvēks izrādās ārkārtīgi neaizsargāts, viņam nav drošības spilvena un no ierastās pārticības viņš uzreiz tiek iemests biedējošā nabadzībā.”
Tēriņu barjera. “Cilvēks var būt bagāts, viņam var būt lieli ietaupījumi, bet viņš joprojām dzīvo nabadzībā, neko sev neļaudams. Bet, ja mēs dzīvojam nabadzībā, tad kāda jēga no naudas?”
Ieradumi jeb domāšana par naudu ļoti bieži nāk no scenārijiem, kas mūsos ir ielikta jau no dzimšanas. Tie ir sava veida dzimtas mantojums, jo tā domāja mūsu vecāki, vecvecāki un mēs gluži vienkārši nezinām, ka var būt citādāk. Darbs ar scenārija transformēšanu ir viens no soļiem uz labklājību. Bet kā to izdarīt?
“Pastāstiet par saviem naudas likumiem “citplanētietim”, proti, būtnei, kas zina vārdu nozīmi, bet nepazīst dzīvi uz zemes. Tad periodiski iejūtieties marsieša tēlā un jautājiet: “Kāpēc?” Piemēram var veidot šādu dialogu:
-Ir svarīgi ekonomēt.
-Kāpēc?
-Tāpēc, ka svarīgi.
-Kāpēc?
-Nu bet kā tad savādāk?”
“Ja atkārtojat vienu to pašu vairākas reizes ar neizpratni un aizkaitinājumu, tā ir droša ieliktā scenārija pazīme,” skaidro S. Efremovs. Iegaumējiet savu izteicienu: “Ir svarīgi ekonomēt!” un turpiniet sarunu ar citplanētieti.
-Bet kas notiks, ja neekonomēs?
-Būs slikti?
-Bet kas tieši slikti?
-Nomirsi vārtrūmē.
Un, lūk, te ir skaidrs viens no scenārijiem: ja netaupīsi, tad nomirsi badā. Protams, ka šādu dialogu visproduktīvāk ir veidot nevis ar sevi, bet gan ar profesionāli – psihologu. Ja nav iespējams doties pie psihologa, tad runājiet ar tuvajiem cilvēkiem – draugiem. Galvenais ir tas, ka citplanētietim jābūt labvēlīgan un savrupam no jūsu ģimenes.
Ir lietderīgi atcerēties epizodes no bērnības – kad saņēmām pirmo naudu, vai bērnībā mums bija uzkrājumi, kas ar tiem notika, kā bērnības pieredze saistās ar mūsu pašreizējām attiecībām ar naudu? Analizējiet savu ģimeni: kādi naudas zaudēšanas stāsti bija, kā tie ietekmēja jūsu senčus. Kā tavi senči jutās par naudu? Kā viņi dzīvoja? Vai jūsu dzīvē rezonē līdzīgi stāsti?
3.solis. Pārrakstam scenāriju
Dažkārt notiek tā, ka attiecības ar naudu izmainās bez psihologa darba. Bet bieži, neraugoties uz visām atziņām un atklājumiem ģimenes vēsturē, ierastie modeļi mūs turpina sagūstīt. Un mēs aptveram, ka atkal esam uzkāpuši uz tā paša grābekļa, jo vecais “kods” mūsos vēl nav pārrakstīts.
“Mēs cenšamies dzīvot jaunā veidā, bet scenārijs ir palicis nemainīgs,” saka S. Efremovs. “Ja cilvēks nav radis “tērēt sev”, tad patīkami notikumi un svētki viņam nāks caur lielu pretestību. Vai ir iespējams priecāties ar spēku? Iedomāsimies, ka cilvēks dodas atvaļinājumā, bet visu laiku, kamēr atrodas pludmalē, domā par to cik daudz iztērējis, cik vēl var tērēt, vai vispār drīkst sev pirkt kādu kokteili. Rezultātā: ir iztērēta nauda, prieks nav gūts un scenārijs no tā tikai nostiprinās.”
Bet kas notiek tad, kad sakaņā ar mantoto scenāriju un personisko attiekmi “būt bagātam – tas ir bīstami”? “Šajā gadījumā var sagaidīt slēptu sabotāžu no sevis. Beigu beigās mūsu gādīgā zemapziņa domā, ka tādā veidā tā glābj mūsu dzīvību. Rezultātā mēs riskējam, ja dodamies dārgā ceļojumā, nopērkam dārgu somu utt.” Scenārija maiņa ar psihoterapijas un noteiktu paņēmienu palīdzību ir visdrošākais un efektīvākais veids.
“Scenāriju var viegli iztēloties kā subpersonību, kas dzīvo mūsu galvā. Varam rīkoties šādi – šo subpersonību aizsūtīt priekšlaicīgā pensijā un pateikties par to, ko tā mums ir devusi. Jo scenārijs mūsu senčos rodas kā glābšanas riņķis sarežģītās situācijās. Ir svarīgi saprast, ka tas modelis izglāba mūsu senčus, bet vai no tā mūsu dzīvē šobrīd ir kāds labums? Reiz psihodrāmas sesijas laikā man nācās strādāt ar scenāriju “Tu nevari tērēt, jo nomirsi badā!”, atceras terapeits. Es sadalīju šo cilvēku divās subpersonībās. Viens bija atbildīgs par saprātīgu resursu ekonomiju un klients šo subpersonību atzina par labu esam un vēlējās to atstāt nemainīgu. Bet otra subpersonība cilvēkam neļāva dzīvot pilnvērtīgi, atpūsties pat minūti un ļauties priekam. Mēs strādājām ar šo subpersonību.
Lasi arī: Kāpēc nemīlētām meitām attiecības var izvērsties par lielāko dzīves murgu?
Kā aizstāt veco modeli? Mēs taču nevaram dzīvot bez noteikumiem. Ierakstīto scenāriju var aizstāt ar dažādu uzvedības paraugu kopumu. Jūs varat sparast mērķus, kas saistās ar finansēm: kādi un kāpēc mums ir tēriņi, ienākumi un ietaupījumi. Jūs varat sākt kontrolēt un piemērot modeļa izvēli.
4. solis. Apejam blokus
Daži vienkārši instrumenti var palīdzēt apiet naudas blokus.
Personīgā grāmatvedība. Brīdī, kad sākam pierakstīt savas finanses tas kļūst par ļoti nozīmīgu rīku mūsu kopējā finanšu “bildē”, tas ļauj mums analizēt. Atcerēties katru pirkto lietu ir neiespējami. Bet grāmatvedība par to, cik daudz naudas saņemam un cik daudz iztērējam, sniedz skaidru priekšstatu par naudas plūsmu.
Mēs bieži brīnāmies: kāpēc es to nopirku? Kad es paspēju iztērēt tik daudz naudas? Pieraksti ļaus mums daudz apdomīgāk tērēt naudu. Ja iepriekš pierakstīsim visus obligātos maksājumus, tad mēneša beigās neattapsimies ar īres parādu vai neapmaksātu internetu. Tas nozīmē, ka mūsu dzīvē būs daudz mazāk trauksmes.
Izmaiņas. Ja mums ir ieviests tēriņu bloks, tad izrēķinām, cik mēs nopelnām minūtē, stundā un dienā. Un tad, kādas jaunas lietas vērību izmēram nevis naudā, bet mūsu nostrādātajās minūtēs.
Piemēram, kāds īpaši dārgs kaktuss maksā nevis 20 eiro, bet gan veselu manu darba dienu. Es šādam kaktusam nevaru atdot visas savas darba stundas, bet varu atdod 15 minūtes. Šāds triks ļauj ieraudzīt to, ka, piemēram, brauciens uz lielveikalu, lai it kā uz atlaidēm ietaupītu, patiesībā maksā arī mūsu laiku. Tad, iespējams, bija vērts iepirkties piemājas veikalā un atlikušājā laikā darīt ko ražīgāku?
Efektīvus instrumentus var piemērot jebkuram blokam un katram scenārijam.