Jebkurš psihologs apstiprinās: viņa kabinetā vīrieši statistiski parādās daudz mazāk kā sievietes. Ja vīrietis ieradies terapijā, viņš izmetis “balto karogu” un viņam “sakarājies” tā, ka vairs nav iespējams tikt galā ne pašam, ne arī ar ierasto rīku palīdzību – draugu padomiem, pirtīm un makšķerēšanu. Tātad, ar ko vīrieši dalās ar terapeitiem?
VĪRIEŠU PROBLĒMAS
Emocionāliem vīriešiem šajā pasaulē dzīvot ir grūtāk nekā sievietēm: ir pārāk daudz sociālo aizliegumu un attieksmju. Vīrieši neraud. Viņi nevar lūgt palīdzību. Nevar ciest no nelaimīgas mīlestības. Nevar apvainoties.
No sociāli apstiprinātajām emocijām viņiem paliek tikai dusmas, tāpēc viņiem ir atļauts dusmoties un paust agresiju
“Vīrieši tiek audzināti ar vairāk ierobežojumiem un prasībām nekā sievietes,” saka ģimenes psihoterapeite. “Viņiem nav iespējas meklēt atbalstu.” Nav “ieslēgts” viņu DNS, ka kāds var viņiem palīdzēt, uzklausīt, netiesāt, pieņemt viņu dažādās jūtas un nesmieties par viņu asarām.
Kā likums, galvenais konfliktu avots ir ģimene. Kādu sapratni var rast ģimenē? “Ģimene nevar sniegt atbalstu tā, kā viņam šobrīd ir svarīgi to saņemt. Piemēram, viņam ir jāpauž dusmas, bet viņa ģimenei tas var izskatīties pēc katastrofas,” atzīmē psiholoģe.
VĪRIEŠU ĪPAŠĪBAS, UZSĀKOT DARBU AR PSIHOLOGIEM
Psihologa kabinets nereti vīriešu pārstāvim izrādās vienīgā drošības sala. Bet šeit viss nav tik vienkārši. Bieži vien viņš nav gatavs nekavējoties uzticēties un tieši izklāstīt savu problēmu. Un viņš sāk “no kaktiem”.
Grupu terapija vai apmācības
Bieži vien vīrieši vispirms veic izlūkošanu, izmantojot grupu psihoterapiju vai apmācību. Sākumā tiek atlasītas nesāpīgākās, sabiedriski atļautās tēmas: nauda, veiksme. Kā nopelnīt vairāk, kā kļūt spēcīgākam, kā pārvērsties par alfa tēviņu un iegūt daudz fanu?
Ja viņi atveras grupai, tas notiek nevis pirmajā sesijā, bet gan beigās. Vai arī viņi vispār neatveras un, rūpīgāk ieskatījušies prezentētājā un “psiholoģijā”, viņi izlemj par personīgo terapiju, kur ienes to, ko nevar dalīties ar kādu citu.
Personīgā terapija
Un pat personīgajā terapijā vīrietis reti ir gatavs nekavējoties atzīt savas problēmas. Ir divas galvenās iespējas sākt līst ārā no kaktiem:
- atvest uz terapiju tuviniekus, kuriem, viņaprāt, ir grūtības dzīvē (“esmu te dēla vai sievas dēļ, palīdziet, bet ar mani viss kārtībā”), bet bieži gadās, ka radinieki nonāk aiz muguras, un vīrietis sāk aktīvi strādāt, atklājot un apzinoties daudz jauna par sevi;
- izceļ tēmu, kas atrodas virspusē, un pēc tam kompetentas terapijas procesā pievēršas dziļi iesakņojušajām vajadzībām.
BIEŽIE JAUTĀJUMI
1. Palīdzība kādam no saviem tuvajiem cilvēkiem
“Viens no maniem klientiem ieradās ar lūgumu iedvesmot savu dēlu mācīties. Viņš bija pamatskolas skolnieks, kurš, pēc tēva domām, bija izgāzies atzīmju ziņā. Mans uzdevums bija vērst situāciju pret viņu un palīdzēt viņam saprast, no kurienes radās šī stingrā prasība.”
Izrādījās, ka bērnībā viņam pašam tika izvirzīti augsti standarti: tev labi jāmācās, tad mēs tevi mīlam, pieņemam. Viņš kļuva par pieaugušo un arī mīlošu daudzu bērnu tēvu. Un vienīgais, ko viņš varēja nodot saviem bērniem, bija spēja būt pirmajam it visā, būt stipram un veiksmīgam, citādi šī pasaule tevi nepieņems.
Cilvēki ir uzņēmīgi pret projekcijām – tas ir psihes aizsardzības mehānisms, kad iekšējais tiek kļūdaini uztverts kā ārējs. Viņiem vieglāk ir neredzēt starus savā acī, bet pamanīt plankumus citās.
Diezgan ātri klients saprata, ka viņš savā dēlā “ārstē” to, ar ko viņš sevī cīnās pats.
“Kad zēns nonāca pagrieziena punktā, tēvam bija jāizvēlas: vai nu ļaut viņam izspēlēt savu bērnību, vai padarīt bērnu par “atbildīgu pieaugušo” pirms termiņa. Tajā brīdī viņa sirdī kaut kas pārsitās, un viņš ieradās pie psihologa, jo nezināja, kā ar to tikt galā. Un neviens viņam nevarēja palīdzēt: ne viņa sieva, kas bija mierīga par bērna četriniekiem, ne viņa māte, kas viņu audzināja attieksmē “svarīgākais ir sociālie sasniegumi”. Strādājot ar psihologu, vīrietim izdevās noskaidrot, kas viņā tik ļoti rezonē no viņa paša bērnības, un viņš sāka savādāk izrādīt mīlestību pret bērniem.
2. Izkāp no trīsstūra un atrast sevi
Starp klientu stāstiem nereti sastopamas tā sauktās “trīsstūrveida attiecības” – trijstūri, kuros ir iesaistīts kāds cits: pāris plus sieva vai mīļākā, konfliktējošs pāris plus bērns, kurš “salīmē tos kopā” ar labu uzvedību un panākumiem vai slimību.
“Jūs varat dzirdēt no viņiem: “Es jums atsūtīšu sievu, viņai to vajag vairāk.” Bet, ja atrodat kompetentu pieeju un izveidojat pareizo stratēģiju, tad tieši šis kontingents sāk darboties labi, un viņiem vairs nerūp sievas un mīļākās – viņi glābj sevi un savas dzīvības. Viņi paliek uz otro un turpmākajām sesijām un izdara daudz interesantu atklājumu par sevi.
“Sievai ir mīļākais”
Kādu dienu pie terapeites ieradās izmisušais vīrs, kura lūgums skanēja šādi: “Manai sievai ir mīļākā. Palīdziet viņai pārdomāt un izvēlēties mani. Viņam pat divreiz izdevās atvest sievu uz konsultāciju. “Bet jo ilgāk mēs ar viņu strādājām, jo vairāk kļuva skaidrs, ka pārim nav nākotnes. Ir nodevības, kuru mērķis, dīvainā kārtā, ir stiprināt attiecības – tur nodevība ir kā “SOS!” signāls. Un ir nodevības, kuru mērķis ir provocēt un katalizēt atdalīšanos,” skaidro psiholoģe.
Sieva viņu ātri pameta dēļ jaunām attiecībām
Kad viņš palika viens, viņš saskārās ar savu vakuumu. Izrādījās, ka viņa partneris aizpildīja robus viņa dvēselē un kompensēja tukšumu viņa dzīvē. Vissvarīgākais viņa radošuma auglis bija viņu attiecību veidošana un uzturēšana. Šī sieviete bija gaiša, “zvaigžņota”. It kā viņa dzīvoja par diviem un galu galā nogura no nepanesamās slodzes. Darbā ar psihoterapeitu prioritārais uzdevums bija palīdzēt klientam to apzināties un atrast sevi, piepildot dzīvi ar savu jēgu un prieku.
“Ķīlis ar ķīli”
Dažreiz vīrieši jaunās attiecībās “ieved” trešo riteni no iepriekšējās laulības vai dzīves vecāku ģimenē. “Ir tāda lieta kā reaktīva laulība (reakcija uz ciešanām), ” atzīmē terapeite. “Kad partneris vēl nav piedzīvojis drāmu iepriekšējās attiecībās un steidzami apprecas, lai aizstātu grūtos pārdzīvojumus.”
Pieņemsim, ka sieva viņu pameta. Vai arī viņam bija grūti dzīvot kopā ar māti, tēvu vai patēvu
Bieži vien šādā situācijā cilvēks steidzas uz jaunām attiecībām un sagaida, ka partneris atbrīvos viņu no ilgstošām sāpēm vai aizvainojuma. Vai arī viņš apprecas aiz niknuma, bez mīlestības un bieži vien vēršas pret savu otro sievu: viņš noraida viņas mīlestību, piespiež viņu nopelnīt viņa labo gribu, tādējādi izraisot dusmas uz pirmo. Kā likums, šāda savienība ir lemta neveiksmei.
3. Izprot savas attiecības ar māti
Bieži vīrieši neredz saikni starp notikumiem savā pieaugušā dzīvē un tiem, kas ar viņiem notika bērnībā (sievietes šajā ziņā vieglāk velk paralēles).
Pašreizējo drāmu viņi tver atsevišķi, kā atsevišķu gadījumu, nepamanot un pat izspiežot iepriekšējo pieredzi
“Viņi nekad nesaistīs neseno spēcīgo mīlas šoku, naudas trūkumu, depresiju, onkoloģiju, neauglību ar bērnības traumām. Taču psiholoģiskajam procesam nav pārtraukuma, un mūsu darbā ir svarīgi atklāt šo saistību un analizēt kādu pagātnes gadījumu, lai mazinātu tā sekas tagadnē un nākotnē,” stāsta psiholoģe. “Kā vīrietim saprast, ka viņa dzīvē ir pagātnes “ērkšķis”, kas joprojām rada sāpes? Ja ir situācijas un reakcijas, kas atkārtojas ik pa laikam, tad ir vērts tikt galā ar galveno cēloni.”
“Gulta ir soda vieta”
Viens no klientiem, būdams izskatīgs un veiksmīgs darbā, atzinās, ka baidījies palikt gultā ar sievietēm. “Darbā mēs uzzinājām, ka viņš uzauga lielā ģimenē. Mājā bija maz guļamvietu, un nācās gulēt divatā vai pat trijatā. Kad viņš bija zīdainis, vecāki viņu laida pie sevis. Un, kad bērnam gadījās saslapināt gultu, viņš tika sodīts. 20 gadus vēlāk viņš joprojām baidās, ka nevarēs pretoties, un visu šo laiku dzīvo uz kauna āķa. Viņam gulta ir soda vieta,” stāsta psiholoģe.
Viņš nesaistīja pirmo notikumu ar otro un neatzina, ka sods par pilnīgi dabisku procesu agrā bērnībā varētu ietekmēt viņa attiecības nākotnē.
Viņam tā bija atklāsme. Psihoterapija palīdzēja izcelt tumšo plankumu pagātnē, strādāt ar bērnības traumām un pakāpeniski noņemt bailes tagadnē. Vīrietim bija kauns un sāpīgi to atzīt ne tikai draugiem un ģimenei, bet pat sev. Ir daudz šādu piemēru, kad pieaugušais vīrietis no bērnības izspiež kaunu, izmisumu, bezspēcību un zaudējumus. Taču ļoti maz ir tādu, kas nolemj meklēt palīdzību pie speciālistiem.
“Saldumu atkarība”
Viens no klientiem ieradās pie terapeites ar atkarību no pārtika. Vīrieša pusdienas vai vakariņas sastāvēja no vismaz četriem ēdieniem, un desertā bija kūka: vesela, pat nesagriezta gabalos.
Izrādījās, ka māte, kura bieži nebija mājās, nemaz negatavoja ēst un baroja zēnu burtiski ar visu, kas bija pa rokai: dažreiz viņš bija spiests ēst netīrumus. Vienīgais “gaismas stars” viņa bērnībā bija kūka, ko māte reizi gadā atnesa bērna dzimšanas dienā. Un tagad kūka atgrieza viņu pie sajūtas, ka blakus ir viņa mamma – tā pati māte, kura visu bērnību bija ignorējusi savu dēlu un viņa vajadzības, kura nekad nebija bijusi kopā ar viņu.
“Labs puika”
Vecāki bieži diktē mums noteikumus pat tad, kad mēs augam. Viens no klientiem vēlējās nopelnīt vairāk, jo viņam ļoti trūka naudas sev un savām vēlmēm. Apmācībā viņš saņēma rīkus, kurus viņš ātri izmantoja, nopelnot iespaidīgu summu. Bet kā viņš no tās atbrīvojās?
Viņš nopirka dārgu automašīnu un atdeva to savai mātei, kura pēc šķiršanās no tēva ilgus gadus bija noskumusi.
Viņam nebija naudas sev un joprojām nav. “Patiesībā viņš kļuva par donoru pieaugušam cilvēkam: viņš atdzīvina un izklaidē māti, neļauj viņai stāties pretī jūtām un uzņemties atbildību par sevi. Viņš joprojām viņai ir labs zēns, kurš ir pelnījis mīlestību. Lai nauda viņa dzīvē parādītos viņam pašam, viņam, dīvainā kārtā, ir jāsakārto attiecības ar māti,” stāsta psiholoģe.
PSIHOLOGA UZDEVUMS
Vīriešiem ir grūti samierināties ar to, ka viņi var piedzīvot jūtas, kuras sabiedrībā parasti tiek uzskatītas par sievišķīgām: ievainojamība, jutība, sentimentalitāte, mīlestība, maigums.
Ka viņi, tāpat kā sievietes, var piedzīvot “sliktas” emocijas un tās izpaust. Un nemaz nevajag slēpties aiz brutalitātes un loģikas. Psihoterapeita uzdevums ir palīdzēt vīrietim atvērties, pirmkārt, sev, pieņemt visas viņa jūtas un godīgi atzīt savu nepilnību, tiesības būt nepilnīgam vīram, tēvam, dēlam.