Mūsu prāts ir “jēgas meklēšanas mašīna”. Tas cenšas mūs aizsargāt, mazināt sāpes un ciešanas. Tomēr veidi, kā smadzenes mēģina atrisināt problēmas šeit un tagad, ilgtermiņā bieži vien ir neproduktīvi. Ņemiet, piemēram, uzmācīgi negatīvas domas – tās var sabojāt dzīvesprieku. Kā no tām atbrīvoties?
PROBLĒMA
Cīņa ar negatīvām domām ir ļoti nogurdinoša. Gaidīt, kamēr nemiers pāries, ir tas pats, kas atlikt braukšanu, līdz nomierinās kašķīgais aizmugurē sēdošais pasažieris, kurš mēģina iemācīt jums braukt. Varbūt viņš nekad neapklusīs, bet kādu iemeslu dēļ nav iespējams viņu izmest no mašīnas, un tagad viņa dēļ jūs stāvat uz vietas. Ir labāks variants: mainiet savu attieksmi pret šīm domām. Mēs varam būt pacietīgi un saprotoši, vienlaikus skaidri norādot, ka esam vadītāja vietā un izlemjot, kurp doties tālāk.
JAUTĀJUMI
Šeit ir daži jautājumi, ko sev uzdot, lai palīdzētu atkāpties no slikto domu plūsmas un pārstāt pārņemt tās.
1. Ja es ļaušu šai domai kontrolēt savu uzvedību, kurp tā mani aizvedīs?
Pieņemsim, ka jūs sakāt sev, ka nevarat lidot apciemot tuvu draugu, jo baidāties lidot. Bet kā tas ietekmēs jūsu draudzību? Es nemēģinu mazināt šīs fobijas nopietnību, taču, ja jūs nolemjat, ka jums patiešām ir svarīgi redzēt savu draugu, jūs, iespējams, neļausiet bailēm jūs ierobežot.
Jūs varat apmeklēt psihoterapeitu, meklēt atbalstu vai, ja trauksme nav tik spēcīga, vienkārši esiet pacietīgs pret iespēju tikties ar draugu.
2. Ko es varu mācīties no šīs pieredzes, lai tā palīdzētu man augt un attīstīties?
Iedomājieties, ka nesaņemat savu sapņu darbu. Kā atbalstīt sevi šajā situācijā? Ja jūs nododaties paškritikai, vai tas palīdzēs jums kļūt izturīgākam vai, gluži pretēji, izraisīs depresiju? Vai vēlaties kļūt neatlaidīgāks, radošāks, elastīgāks? Kā ir ar līdzjūtību pret sevi, kas jums ir īpaši nepieciešama, ja nevarat attaisnot savas cerības? Turklāt, būdami līdzjūtīgi pret sevi, mēs vienlaikus mācāmies izjust līdzjūtību pret citiem — tas viss dod labumu.
3. Kā ciešanas un nelaimes padarīs manu dzīvi jēgpilnāku?
Dažreiz, liedzot mums to, kam vajadzēja sniegt mums laimi, dzīve patiesībā sniedz mums nenovērtējamu dāvanu. Un reizēm, saņēmuši to, ko gribējām (dārgu auto, prestižu darbu), saprotam, ka iekšējā tukšuma sajūta nav pazudusi. Bet jebkurā gadījumā mēs varam uzzināt kaut ko jaunu par sevi, un tas ir vienīgais veids, kā iegūt šīs zināšanas. Šo pārbaudījumu nevar nokārtot automātiski – būs jāmācās.
PADOMI
1. Izaiciniet uzskatus
Lai attālinātos no savām domām un jūtām, var būt noderīgi ar tām “sarunāties” vai pat “strīdēties”. Piemēram, šādi: “Šī ir interesanta doma”, “Man bija sajūta, ka…”, “Es pamanīju, ka man ir doma par…”, “Man bija depresīva sajūta.”
2. Pieņemiet domas
Mēs varam ļaut domām, jūtām un ķermeņa sajūtām vienkārši nākt un iet, netraucējot mūsu spējai dzīvot pilnvērtīgi. Mēs varam dot tām brīvību un vērot tās kā garāmejošus mākoņus, nesajaucot ar debesīm, kas paliks pēc mākoņu aizpeldēšanas. Mēs varam virzīties uz savu iecerēto mērķi, nevis mēģināt bēgt no diskomforta.
3. Koncentrējieties uz vissvarīgāko
Tā vietā, lai censtos visu laiku būt laimīgiem (kas ir vienkārši neiespējami), mēs varam koncentrēties uz to, kas patiešām ir svarīgs: laipnība, pacietība, drosme, attiecības ar mīļajiem.
Mēs varam mēģināt dzīvot pēc šiem principiem, neskatoties uz problēmām, kas rodas. Un, lai gan kritieni ir neizbēgami, mēs katru reizi varam piecelties un doties tālāk. Katra pārdzīvotā pieredze ir dāvana. Netiesājiet sevi par kļūdām, kuras esat pieļāvis pagātnē. Tās māca mums pieņemt pareizos lēmumus tagadnē. Šis ir ceļš uz iekšējo mieru.