“Mēs ar vīru un bērniem jau gadiem dzīvojam lielā, divstāvīgā privātmājā. Vīrs pats savām rokām māju uzbūvēja. Un tiklīdz tā bija gatava tā pie mums sāka viesoties radinieki. Ar viesošanos es domāju dzīvošanu. Sākumā kādu laiku pie mums dzīvoja mans brālis ar saviem trīs bērniem, bet pēc pusgada apvainojās un pazuda. Tad dzīvoja mana māsa, bet sastrīdējāmies brīdī, kad lūdzām viņai maksāt komunālos maksājumus.
Tagad dzīvo brāļadēls. Atbrauca it kā uz mēnesi, bet palicis pie mums jau gadu. Mans vīrs viņam deva mājienus, ka viņam pienācis laiks izvākties un arī tas ir novedis pie aizvainotiem radiem. Ja viss būtu atkarīgs tikai no manis, man nav žēl, ka viņš dzīvo pie mums. Es nesaprotu, kāpēc mūsu mīļie uz mūsu palīdzību reaģē ar aizvainojumu? Ko es daru nepareizi?”
Ilze, 46 gadi
Ilze, īsti nav skaidrs un nav aprakstīts kā tieši notiek “šķiršanās” no radiniekiem un kāpēc viņi no jūsu mājām dodas prom aizvainoti. No Jūsu vēstules noprotams, ka, maigi izsakoties, Jūs neesat īpaši priecīga, ka jau daudzus gadus kāds nepārtraukti viesojas Jūsu mājās un pat par velti. Varu tikai iedomāties, ka sevī ilgi nēsā nepamierinātību un, iespējams, viss nospriegojas tiktāl, ka beigu beigās viss tiek pateikts skarbi un tāpēc tuvinieki apvainojas.
Tāpat arī šķiet, ka jūs esat pārlieku maiga būtne, kura, iespējams, neprot novilkt robežas, tāpēc veidojas situācijas, kurās radinieku jums “sēž uz kakla”.
Tu raksti, ka tev nav žēl. Bet tās ir tavas mājas, tavs pavards, tava ģimene. Un pārējie ir viesi, kurus varat uzaicināt uz nedēļas nogali, bet nerūpēties par viņiem. Tāpēc ir pilnīgi normāli, ka esi neapmierināta ar situāciju. Tas nepadara tevi par sliktu mājsaimnieci vai māsu.
Ja tu ļauj saviem radiniekiem dzīvot pie tevis tikai tāpēc, ka baidies izskatīties slikti, tad beidz to darīt. Ja esi patiesi apmierināta ar viņiem, bet saproti, ka nepatīk tik ilgi uzņemt ciemiņus, tad vienojies par nosacījumiem pirms viesu ierašanās. Piemēram, saki – būšu gatava uzņemt, bet divas nedēļas, lai tuvinieki zina iepriekš tev svarīgu informāciju un būtu noskaņoti atbraukt paciemoties nevis dzīvot.