Visi cilvēki vēlas izskatīties mazliet labāki, nekā ir patiesībā, daļēji tāpēc daudzi apmeklē apmācības, izmēģina jaunus hobijus, ceļo un dodas uz teātri. Tomēr, lai kā mēs censtos, runa atklāj mūsu noslēpumus. Tātad ir vienkāršas frāzes, ar kurām var viegli identificēt noteiktas psiholoģiskas traumas sarunu biedrā. Vai jūs tādas lietojat?
Cilvēka smadzenes glabā milzīgu daudzumu informācijas, ko viņš parastajā dzīvē neapzinās: šī informācija cilvēkā parasti tiek noglabāta bērnībā, reaģējot uz apkārtējo pasauli un iegūto pieredzi. Un, lai gan tas ir ļoti dziļi, mūsu pieaugušo domas un darbības tiek pastāvīgi ietekmētas – piemēram, atsevišķas frāzes runā var liecināt par traumatiskiem notikumiem mūsu pagātnē. Tiesa, drīzāk apkārtējiem, nevis mums pašiem.
1. “MAN ŠĶIET…”
Frāze ar šiem vārdiem runā par dziļi slēptām bailēm kļūdīties, par vēlmi būt ideālam citu acīs. Tas apdrošina pret iespējamu kļūdu un ļauj nākotnē apstiprināt to, kas šķiet patiesība. Tās lietošana var būt saistīta ar spēcīgu kritiku no pieaugušajiem jūsu bērnībā. Šī frāze bieži sastopama to cilvēku runā, kuriem ir viltvārža sindroms. Turklāt šie vārdi ir signāls izvairīties no sirsnības un tiešuma, paužot savu viedokli. Iespējams, ka bērnībā jūsu vecāki nebija īpaši ieinteresēti jūsu viedoklī, viņi devalvēja jūtas un emocijas – pieaugušā vecumā ir biedējoši atklāti paust savu nostāju, ja nu jūsu viedoklis tiek devalvēts?
2. “VIENKĀRŠI…”
Šī vārda lietošana gandrīz jebkurā runas struktūrā norāda, ka persona nav gatava uzņemties atbildību. Visticamāk, pārlieku kritiski, nosodoši vecāki bērnībā, negribot traumēja bērna psihi tā, ka atbildības uzņemšanās kļuva ļoti satraucoša. Frāze “Es esmu gatavs to darīt, man vienkārši tagad ir apnicis…” it kā pasargā cilvēku no atbildības par rezultātu gadījumā, ja viņam tas būtu jādara.
“Es vienkārši gribēju tikai to labāko…” – jūs darījāt visu, ko varējāt, bet jūs jau no paša sākuma neesat atbildīgs par rezultātu. “Tā vienkārši notika”, “Es vienkārši negribēju..” – šādi skaidrojumi nereti izskan no tiem, kuri jau no paša sākuma par to šaubījās un cenšas sevi attaisnot citu acīs.
3. “NAV SVARĪGI…”
Kas tad ir svarīgāks, ja ne tavas problēmas un domas? Aiz tādām frāzēm kā “nepievērs uzmanību”, “nav svarīgi” un līdzīgām slēpjas pārliecība, ka problēmas būs jārisina vienam. Bērnībā vecāki varēja norādīt uz tavu slikto uzvedību, aizrādīt pat par nelielām kļūdām, un pusaudža gados iemācīja būt patstāvīgam un atstāja vienu ar grūtiem uzdevumiem. Rezultāts: cilvēks, kuram ir grūti lūgt palīdzību dēļ ieraduma pašam izkļūt no visām nepatīkamajām situācijām. Un sarunu biedram frāze “nepievērsiet uzmanību” izklausās kā aicinājums uztvert runātāju kā mazsvarīgu cilvēku un neiedziļināties viņa personības detaļās.
4. “TIKAI…”
Šādi vārdi pieauguša cilvēka runā var nozīmēt, ka bērnībā viņa jūtas un domas nekad netika uztvertas nopietni, tās tika devalvētas vai pat tika kritizētas no nozīmīgu pieaugušo puses. “Tas ir tikai tavs viedoklis…” – šī frāze pazemo sarunu biedru, liek attaisnoties, pierādīt sava viedokļa kā tāda vērtību un nozīmīgumu. Tāpēc, ja cilvēks sarunā lieto frāzi “tikai”, viņš zemapziņā šķiet ne pārāk patīkams, bet gan augstprātīgs un nekaunīgs sarunu biedrs. Vai tiešām kāds vēlas tāds izskatīties?
5. “PATIESĪBĀ…”
Šī piebilde neapzināti paceļ runātāju pāri sarunu biedram: šķiet, ka cilvēks saka, ka viņa viedoklis ir īstā patiesība. Pastāv liela varbūtība, ka bērnībā vecāki tevi padarīja par ideālu bērnu – šī vēlme atbilst augstiem standartiem (kamēr nav iespējams būt absolūti ideālam) noveda pie savainojumiem. Pieaugušā vecumā tas izpaužas bailēs nesasniegt kādu abstraktu partnera vai darbinieka ideālu un tieši vārdu “pa īstam”.
Ja savā runā lietojat vismaz dažas no šīm frāzēm, tad ir vērts ieskatīties dziļāk savā bērnībā un atrast tur tos notikumus, kurus mūsdienās psihe prasmīgi slēpj šādās runas konstrukcijās. Tas īsti nav vārdu jautājums. Traumas izpaudīsies visos dzīves aspektos – karjerā, ģimenes attiecību veidošanā: bailes no kļūdām novedīs pie nespējas attīstīt jaunas interesantas darbības jomas, frāžu devalvācija radīs problēmas dziļu attiecību nodibināšanā, ideālitātes frāzes radīs grūtības atrast partneri.
Darbs ar psihologu, speciālās literatūras lasīšana, dalība grupu un individuālās personības transformācijas programmās noteikti palīdzēs ieskatīties sevī un atraut sevi no traumatiskiem pārdzīvojumiem. Atdalīties no tādām frāzēm ir tā pati pašizpausmes brīvība, kuras tik bieži pietrūkst, lai sajustu pieaugušo dzīves “garšu”!