Pat ja viņa fiziski par jums rūpējās, viņa nebija ar jums garīgi. Bija nomākta. Viņa bija nedzīva bērnam, kurš ir tik jūtīgs pret tuvāko un mīļāko cilvēku. Kā tas ietekmē bērnu attīstību, kas aug blakus “mirušajām” mammām?
Nogurusi vai “mirusi”?
Terminu “mirusi māte” ieviesa franču psihoanalītiķis Andrē Grīns. Grīna rakstā ar tādu pašu nosaukumu to definē šādi: “Mirusi māte ir māte, kas paliek dzīva, bet mazā bērna acīs, par kuru viņa rūpējas, viņa ir, tā teikt, garīgi mirusi, jo viena vai otra iemesla dēļ viņa ir kļuvusi nomākta. Iemesli var būt dažādi, sākot no pēcdzemdību depresijas līdz vīra krāpšanai, taču tā ietekmei uz bērnu vienmēr ir postošas sekas.”
Nejauciet rutīnas nogurušo māti ar garīgi mirušu māti – tie ir divi pretēji gadījumi. Ja mēs runājam par nogurumu, tad izpausmes galvenokārt attieksies uz fizisko ķermeni. Tā ir vājuma sajūta, samazināta uzmanība, atmiņas zudums, nervozitāte, miegainība utt. Šāda māmiņa vakarā var būt ļoti nogurusi, taču viņa atradīs laiku savam mazulim pirms gulētiešanas nolasīt stāstu – jo mīl viņu un izbauda kontaktu ar bērnu.
Runājot par “mirušās mātes” fenomenu, priekšplānā izvirzās psihes nespēja tikt galā ar sarežģītiem apstākļiem. Sieviete ir dziļi iegrimusi savā depresijā un savās bēdās. Viņa var atbildīgi tikt galā ar bērna fizisko aprūpi – pabarot, nolikt gulēt, izvest pastaigā, bet emocionāli vienmēr ir nesasniedzama. Smaidot mazulim, viņa skatās tālumā.
KAS NOTIEK AR BĒRNU PSIHI
Galvenā sajūta, kas pavada šādas mātes bērnu, ir vainas sajūta. “Bērna psihe ir diezgan egocentriska. Bērns ir pārliecināts, ka viss, kas notiek ar māti, ir kaut kādā veidā saistīts ar viņu. Un, ja mamma vienmēr ir skumja, tad tā ir mana vaina. Turklāt bērns, kurš uzauga blakus “mirušai mātei” kā pieaugušais būs pakļauts depresijai.”
Bet, ja šādu māšu pieaugušie bērni ir psihologa klienti, viņu lūgumi parasti reti attiecas uz depresīviem pārdzīvojumiem (jo viņu pārdzīvojumu patiesie cēloņi ir dziļi apspiesti psihes mehānismi). Šādi cilvēki mēdz apspiest savas jūtas, viņiem ir ļoti grūti veidot ciešas attiecības gan draudzīgas, gan romantiskas. Tajā pašā laikā viņi var būt diezgan veiksmīgi un piepildīti savā profesionālajā darbībā, bet iekšā ir tukšuma sajūta.
Simptomi, ar kuriem saskaras šie pieaugušie bērni, ir:
- grūtības izteikt jūtas un emocijas;
- pastāvīga fona trauksme uz mūžu;
- iekšēja tukšuma sajūta: prieka trūkums no dzīves un no saviem sasniegumiem;
- sajūta, ka pasaule mums apkārt ir nedroša;
- zema pašapziņa;
- bezspēcības sajūta;
- seksuālās apmierinājuma meklējumi attiecībās un tabu attiecībā uz romantisko komponentu vai, gluži pretēji, uzsvars uz platonisku mīlestību;
- baidoties tikt atstumtiem un pamestiem, šādi cilvēki mēdz devalvēt attiecību nozīmi un cilvēku, ar kuru šīs attiecības sākas;
- vēlme paredzēt apkārtējo cilvēku uzvedību, jūtas, noskaņojumu un domas.
“Mirušās” mātes audzināšanas postošās sekas parasti izpaužas tajā, ka cilvēki pierod tā dzīvot. Viņi var atstāt mīlošu partneri un aiziet pie vienaldzīgiem, aukstiem cilvēkiem, kurus viņi vienkārši vēlas “stimulēt”, “sasildīt”, “atdzīvināt”.
KĀ GLĀBT “MIRUŠAS” MĀTES BĒRNU
Sekas nebūs tik radikālas, ja bērnam blakus vienmēr būtu kāds pieaugušais, kurš varētu izskaidrot mātes uzvedību un definēt viņas stāvokli, tādējādi atbrīvojot bērnu no vainas nastas. Ja ģimenē vecmāmiņa, glābēja loma gulstas uz viņas pleciem.
Svarīgi palīdzēt pašai mātei, lai viņa varētu izdzīvot, skumt un apraudāt visu, kas ir ieslēgts iekšā. Un tajā pašā laikā dot bērnam viņam nepieciešamo drošības un kontakta sajūtu. Viens no svarīgākajiem elementiem destruktīvo seku novēršanā bērnam – tā ir separācija. Kad bērns izjūt kauna un/vai vainas sajūtu savas mātes priekšā, tad viņš dzīvo gaidās, ka visas viņa vajadzības beidzot apmierinās kāds cits.
Ja separācija ir pabeigta, tad cilvēks jūtas stabils visos līmeņos: emocionālajā, funkcionālajā (spējā parūpēties par sevi fiziskajā nozīmē), vērtību un konfliktu (ar savu viedokli). Ja atdalīšanās nav un jūs identificējat iepriekš uzskaitītās pazīmes, jums jākonsultējas ar psihoterapeitu. Un dziedināšanas darbs būs jāsāk ar acīmredzamā fakta apzināšanos: tu neesi tava māte.