No malas šķiet, ka tev ir lielisks darbs, brīnišķīga ģimene un viss ir ideāli. Bet no rīta tu tik tikko izkāpi no gultas un nezini, kāpēc sākt jaunu dienu. Pusdienās tu aktīvi kritizēji kāda slikto uzvedību, un vakarā esi tik pārguris, ka atkal ieskaties ledusskapī, lai gan apsolījies sev naktī neēst. Šis ir NĀVES punkts, no kura ir grūti pavirzīties uz priekšu, ja nav nojautas, kā to izdarīt.
Kad dzīve ir kļuvusi kā apburtais loks un visi mēģinājumi no tā izkļūt neizdodas, nesteidzieties vainot sevi. Problēma nav raksturā un gribasspēka trūkumā. Lai kaut ko mainītu, ir nepieciešami resursi, bet kur tos ņemt?
Ir divi faktori, kas neļauj priecāties par tagadnes mirkli un aktīvi virzīties uz priekšu – tā ir pagātnes pieredze un satraukums par nākotni. Nepabeigtie stāsti no pagātnes iztukšo resursus. Jūs atkal atgriežaties novecojušos stāvokļos, gremojat apvainojumus, atkal un atkal galvā izspēlējat sāpīgas sarunas un atveriet brūces.
Šī ir garīgā košļājamā gumija, kurai smadzenes tērē tik daudz enerģijas, ka tās nespēj pievērst uzmanību pašreizējam brīdim. Kad durvis uz pagātni ir atvērtas, tagadnē svilpo caurvējšs. Un nākotne tiek būvēta tagadnē, kas ir iestrēgusi pagātnē un atkārto to pašu filmu. Nav pārsteidzoši, ka visa enerģija tiek tērēta pagātnes kontrolei, kuru nevar mainīt.
Tāpēc nākotne šķiet tik nezināma, biedējoša un satraucoša. Mēs izstrādājam simptomu, ko sauc par “tērēšanu”: mēs tērējam enerģiju ceļojumā – no punkta A, kur viss jau ir noticis, līdz punktam C, kur vēl nekas nav zināms. Punkts B, kurā šobrīd notiek mūsu dzīve, kļūst par mirušo punktu.
Lai izkļūtu no šī stāvokļa, ir jāveic trīs darbības, kas neprasa lielas enerģijas izmaksas. Bet pirms tos uzsākt, atcerieties: “Pagātne ir nemainīga, nākotne nav zināma, un tagadne ir skaista.”
1.solis. Piedod sev SEVI
Galvenais, ko “labvēļi”, kuri saka: “savācies, lupata!”, “sāc vien darīt!” panāk to, ka atņem enerģiju patiešām ko darīt. Tāpēc pirmā lieta, kas jādara – jāapstājas. Ja, mašīnai slīdot, nepiespiedīsiet gāzi, tad vēl vairāk saslīdēsiet. Apstājieties un palūkojieties apkārt. Kļūstiet pats par savu kontemplatīvu, kurš visu redz bez vērtējuma.
Nevainojiet sevi, bet tieši otrādi, sirsnīgi, ar prieku un mīlestību pret sevi, ar cieņu pret savu unikalitāti, sakiet: “Es piedodu sev.” Pieņemiet visas savas šķautnes, lai arī cik nepievilcīgas tās šķistu. Uzrunājiet sevi ar vārdiem: “Jā, varbūt es neesmu pietiekami strādīgs, jā, es esmu slinks, jā, es pieļāvu vairākas kļūdas, biju rupjš, nezinošs, dusmīgs, skaudīgs. Jā, es biju kautrīgs vai, gluži pretēji, augstprātīgs.” Ir svarīgi to visu pieņemt vienlīdzīgi ar tām šķautnēm, kuru dēļ jūs vienmēr esat mīlēts.
Starp citu, par tām šķautnēm, kuru dēļ esam mīlēti. Vēl viens kanāls, kurā mēs nežēlīgi ielejam resursus, ir vēlme izpatikt visiem. Esi laba, laba meitene. Esiet godīga pret sevi: vai tas jūs iepriecināja?
Ja saziņā ar cilvēku tu centies apmierināt viņa vajadzības un cerības, tad tu zaudē savu autentiskumu. Laba meitene, protams, ir brīnišķīga, bet tikai tad, kad viņa zina savu vērtību. Tāpēc viss, kas jums jādara, ir jāapstājas un jāatzīst sava nepilnība. Un visā savā krāšņumā piedodiet sev.
Ja jūsu bezsamaņā ir liels vainas slānis, tad augsne, pa kuru staigājat, ir purvs. Nav iespējams virzīties uz priekšu. Tikai apstājoties, piedodot sev, apzinoties to daļu, kas ilgu laiku ir bijusi ēnas pusē, var sajust cieto zemi zem kājām. Taču domāt nav tas pats, kas darīt. Tāpēc svarīgs ir nākamais solis, pārvēršot izpratni darbībā.
2. darbība. Attīriet apkārtni
Tiklīdz esi sev piedevis, nekavējoties jāsāk ģenerāltīrīšana trīs frontēs: mājās, informācijas laukā un ķermenī. Sāciet ar vienkāršu mājas uzkopšanu. Atbrīvojieties no visiem atkritumiem un nevajadzīgām lietām, īpaši no tām, kas atgādina pagātni. Pirms sākat tīrīt grīdu, jums ir jāatbrīvojas no liekā.
Ja iekšējā pārliecība neļauj izmest lietas, atdod tās tiem, kam tās ir vajadzīgas. Tu pat nevari iedomāties, cik daudz glabā tie svārki un blūzes, kuras neesi izņēmusi no skapja daudzus gadus. Un jūs to visu nēsājat līdzi kā ķieģeļus kabatās.
Otrs punkts, kurā veicat ģenerāltīrīšanu, ir jūsu informācijas lauks, citu cilvēku personiskā telpa. Uzmanīgi ritiniet tālruni, klēpjdatoru, piezīmju grāmatiņu: tur paslēpjas tie, kuri ar jums vairs nav emocionāli saistīti, bet, aizņemot vietu mobilajā, turpina smelties enerģiju. Visi šie vārdi un dialogi ir kā mirušas dvēseles, kas piepilda jūsu dzīves telpu.
Ja joprojām neesat izdzēsis negatīvās ziņas, visticamāk, jūs nevēlaties atbrīvoties no šīm emocijām. Tam ir mazohistiska nozīme: paturēt to, kas sāp. Laimīgākie ir tie, kuri pazaudējuši telefonu vai klēpjdatoru. Viņiem ir tukšuma lauks, kuru viņi piepilda ar to, kas viņiem nepieciešams.
Un trešais punkts, kurā veicat vispārējo tīrīšanu, ir jūsu ķermenis. Tas atceras visu: jūsu jūtas, pārdzīvojumus, emociju uzliesmojumus, kāpumus un kritumus. Tie ir akmeņi, kas ierakstīti ķermenī bloku un skavu veidā, un jūsu uzdevums ir no tiem atbrīvoties.
Kā veikt vispārējo ķermeņa tīrīšanu? Šeit katram ir savas atslēgas. Ir daudz veidu, kā atbloķēt ķermeni, atbrīvot enerģiju: joga, elpošanas vingrinājumi, visas deju psiholoģiskās prakses un vienkārši dejošana. Vissvarīgākais ir pievērst uzmanību savam ķermenim.
3. solis: uzdodiet sev pareizos jautājumus
Pēdējais solis ir tehnika, kas palīdzēs jums izveidot priekšstatu par sevi šajā brīdī. To sauc par “Trīs jautājumiem”. Pirmais ir: “Ko es vēlos tālāk?” Formulācijā ir āķis: vārds “nākamais” ir kaut kur ļoti tālu. Viss, kas atrodas ārpus šodienas, tiek uzskatīts par lielu mērķi un lielu sapni.
Šeit jūs varat arī rast atvieglojumu, atbrīvojot spriedzi: nav nepieciešams sasprindzināties, tālāk nav tik tālu. Patiesībā šis ir nākamais brīdis. Ja vēlies šajā brīdī piecelties un atvērt logu, ieslēgt tējkannu, noslaucīt putekļus, iedzert tēju – tās ir pareizās atbildes uz jautājumiem.
Jo ātrāk apmierināsi prasību, vēlmi, jo lielāku gandarījumu gūsi šajā brīdī. Uzdodiet sev šo jautājumu un klausieties atbildi no saviem dziļumiem, nevis no prāta. Man nevajag, bet es gribu. Pēc pirmās vēlmes izpildīšanas atzīmējiet sajūtas, kas rodas, jo esat izdarījis to, ko gribējāt.
Otrais jautājums ir “Kāda ir atšķirība starp šodienu un vakardienu?”. Ja pirmo jautājumu vari sev uzdot dienas laikā, tad šo – tikai vakarā, kad lietas ir pabeigtas, tu esi mierīgs un atslābinājies. Nemēģiniet novērtēt dienas: šodien ir labāk (sliktāk) nekā vakar, un otrādi. Izaicinājums ir norādīt uz atšķirību.
Teiksim, vakar lija, bet šodien nelija. Vakar pusdienās ēdu harčo, bet šodien ēdu boršču. Vakar izdomāju vilkt sandales, šodien kedas. Prakses mērķis ir parādīt, ka jūsu dzīve nav tikai statiska, bet tā mainās katru stundu. Tātad jūs izsekojat dzīves kustībai, mācāties pamanīt sīkumus.
Trešais jautājums ir “Kas notiek ar manu sapni?”. Ja pirmie divi jautājumi, kas jums jāuzdod sev katru dienu ir par mazajām lietā, tad trešais ir globālāks. Pietiek reizi nedēļā. Jums jāpārskata savi mērķi un vēlmes. Tas, par ko jūs sapņojat, uz ko jūs gatavojaties, var mainīties jūsu dzīves laikā.
Tā nu bērnībā mums šķita, ka mūsu lielākais sapnis ir nopirkt kilogramu saldumu, apēst to un kļūt laimīgam. Tagad, pat ja nopērkam divus kilogramus saldumu, diez vai tie mūs iepriecinās. Mēs maināmies, mūsu sapņi mainās līdz ar mums.
Ja kādā brīdī saproti, ka sapnis, pie kura tik ilgi un smagi strādāji, vairs nav tavs, nebaidies to labot vai atteikties no tā pavisam. Tajā pašā laikā pajautājiet sev: kāpēc es to vairs nevēlos? Un godīgi atbildiet sev: “Tā kā esmu mainījies, tagad man tas nav vajadzīgs.” Kad spēsi pieņemt pārmaiņu iespēju, tu ļausi sev darīt to, ko patiešām vēlies.
Lasi arī:
- Vai vientuļa sieviete BEZ VĪRA var būt laimīga?
- 5 situācijas, kad nav vērts saglabāt laulību
- ZELTA LIKUMI naudas pievilkšanai Jūsu dzīvē