Frāze “40 gados dzīve tikai sākas” no filmas “Maskava asarām netic” mudina domāt, ka interesantākais sievietes dzīvē sākas tieši brieduma gados. Un turpmākais stāsts ir lielisks piemērs tam, ja nepakļaujamies iekšējām bailēm un neapmierinātībai, tad pat pēc piecdesmit var ļoti daudz ko mainīt un sešdesmit gadu vecumā veidot laimīgu personīgo dzīvi.
OLGA
“Pēc vīra nāves es sapratu, ka nevaru palikt mazajā pilsētiņā, kurā dzīvoju. Man bija 53 gadi, un es nolēmu aiziet. “Es nezinu, kur, es nezinu, kāpēc,” tā teicu visiem apkārtējiem. Manai meitai bija draudzene, kura atrada darbu Maskavā, viņa piedāvāja braukt kopā.
Es saskāros ar to, ka sievietei manā vecumā durvis ir aizvērtas. Ar grūtībām izdevās iegūt apkopējas darbu franču kafejnīcā. Kad darba intervijas laikā vadība ieskatījās manā darba grāmatiņa, viņi pārsteigti jautāja: “Vai esat pārliecināta, ka pēc 35 gadiem skolotājas profesijā, vēlaties šādu darbu?” Es atbildēju, ka jā, jo vēlos sākt jaunu dzīvi. Un ļoti drīz kļuvu par personāla daļas vadītāju.
Man patika jaunais darbs, tomēr pēc dažiem gadiem kafejnīcā, tā tika pārdota un man paziņa, ka esmu atbrīvota no darba pienākumiem. Gāju pa ielu, asaras bira pār vaigiem un pie sevis teicu: “Tas nozīmē, ka man lemts kas labāks…” Un atkal es sāku meklēt darbu: vienā vietā mazgāju grūdas, citā biju kurjere, trešajā atkal mazgāju grīdas.
Reizēm nebija naudas, lai nopirktu autobusa biļeti un milzīgos attālumus līdz metro gāju kājām. Un gāju un gluži kā mantru atkārtoju: “Ar mani viss būs kārtībā. Vienkārši tagad tāds periods, tas jāpārdzīvo.” Kad bija grūti, tad gāju uz teātri, cik nauda atļāva, tas man ļoti palīdzēja.
Ar paziņu starpniecību man izdevās iegūt darbu skaistumkopšanas salonā, atkal gan par apkopēju. Bet bija interesanti: slaucīju putekļus un pētīju visas burciņas, to lietošanas instrukcijas. Visus produktus biju iegaumējusi no galvas. Dāmas ar laiku to pamanīja un aicināja mani par administratori.
Pat grūtākajos periodos nenožēloju, ka sevi izaicināju. Es pametu mazpilsētu, kur viss bija labi zināms, pazīstams un saprotams, taču ik uz soļa atgādināja par mīļotā cilvēka zaudējumu. Aiziešana manī atmodināja dzīves asumu un prieku. Tas man atgādināja, ka viss ir manās rokās. Un ar visām grūtībām – dzīves plūduma burvības sajūtu. Un 62 gadu vecumā es sapratu, ka vairs nevēlos būt viena.”
Ļena, Olgas meita
“Kad mamma paziņoja par lēmumu sakārtot personīgo dzīvi, es ļoti nopriecājos. Viņa bija tik sarūgtināta par tēta zaudējumu un desmit gadus bija viena. Mūsu platuma grādos šajā vecumā nav nemaz tik viegli kādu sastapt un tā nu nolēmām izmēģināt veiksmi internetā, turklāt starptautiskās lapās.
Mamma toreiz angļu valodā nerunāja, bet es biju angļu valodas skolotāja un varēju palīdzēt. Viņa pati izvēlējās vietnes, ievietoja fotogrāfijas un mēs sākām gaidīt pretendentus. Izdarījām visu vienā elpas vilcienā, īsti pat neticot notiekošā realitātei. Un kādu dienu viņa saņēma vēstuli no Kena, angļa, kurš bija manas mammas vecumā. Viņš sāka interesēties par mammas dzīvi un atklāti stāstīja par sevi.
Mammai viņš iepatikās. Kens arī bija atraitnis un nevarēja iedomāties savu dzīvi vientuļš. Mēs teicām, ka mamma neprot angliski, bet viņš bija pārliecināts, ka tas ir labojams. Tad mēs pirmo reizi visi sazvanījāmies Skupe. Kens, mamma un es. Viņi iepazinās un uzreiz varēja just, ka starp viņiem veidojas saikne.
Pēc pāris nedēļām Kens atbrauca uz Maksavu un jau pēc sešiem mēnešiem izteica piedāvājumu. Tā mamma pārcēkās uz Angliju un dzīvo ar viņu kopā jau astoņus gadus. Turklāt mamma visus pārsteidza ne tikai ar to, ka lieliski apguva angļu valodu, bet arī iemācījās vadīt mašīnu. Mamma man ir pārsteidzošas dzīves mīlestības un bezbailības piemērs.”
KENS, OLGAS VĪRS
“Pirms satiku Olgu, es biju precējies četrdesmit gadus. Kad mana sieva nomira, es jutos apmaldījies. Un tad man draugs ieteica kādu iepazīšanās vietni, lai vienkārši aprunātos ar cilvēkiem un varbūt kādu iepazītu. Taču man nebija pārliecības par to, ko daru un jau sāku sajust vilšanās sajūtu, līdz ieraudzīju Olgas profilu. Paskatījos uz viņu un jutu – šī sieviete ir man.
Mums paveicās, jo mums sazināties palīdzēja Olgas meita. Pirmie mēneši bija grūtāki. Es paņēmu atvaļinājumu un mēs apceļojām valsti.
Olga nebeidz mani pārsteigt: viņa ātri apguva manu dzimto valodu, iepazina un iemīlēja angļu tradīcijas. Viņa ir neticami laipna un viesmīlīga – mums patīk aicināt viesos draugus. Esmu pateicīgs liktenim, ka Olga man uzticējās un viņa bija apņēmīga daudz ko mainīt savā dzīvē mūsu attiecību dēļ.”
DARJA PETROVSKA, GEŠTALT-TERAPEITE
“Stāsts ir neticami iedvesmojošs. Pārmaiņu ceļš ir ļoti grūts, jāpārvar gan psihes, gan ārpasaules inerce. Reti gadās, ka jūs ejat šo ceļu bez kļūdām un neveiksmēm, un jums tam jābūt garīgi sagatavotam. Daudzi cilvēki par to aizmirst, kad viņi nolemj mainīt savu dzīvi: “Es mēģināju, tas neizdevās, tas nav mans liktenis.”
Tomēr ir jāpārvar gan neveiksmes, gan panākumi. Olgai bija grūti, sāpēja, bet viņa gāja un ticēja, ka tā būs labāk. Šo smalko momentu – “gāja un ticēja” – ne vienmēr ir viegli saprast. Tā ir gan ticība labākajam, gan smags darbs. Tikai ticība bez darbības nepalīdzēs, tāpat kā haotiskas darbības var nedarboties.
Olgas pacietība atmaksājās ar uzviju. Pateicība ir vairāk filozofisks, ne psiholoģisks jēdziens. Šī ir dzīves pieņemšanas pozīcija, nevis aizvainojums.
Viņa deva sev laiku pārdzīvot zaudējumu. Un fakts, ka, pēc meitas sacītā, viņa 10 gadus bija viena, apliecina to, ka katram kalnā ir vajadzīgs savs laiks. Viņa atlaida pagātni un mēģināja dzīvot tālāk. Proti, pieņēma, ka dzīve vairs nekad nebūs tāda pati.
Visi šie faktori sniedz atjautīgu priekšstatu par pārmaiņām: cilvēks kustas, un ārpasaule virzās uz viņu. Darbs pamazām kļūst interesantāks, parādās vīrietis. Šīs iespējas nav saldas: kad viss ir ideāli, arī tas prasa darbu. Darbs nav viegls, attiecībām jāmācās valoda. Tas, ka varone piekrīt grūtībām, nepretojas tām, un sniedz iespēju kvalitatīvām pārmaiņām.”
Avots: psychologies. ru
Lasi arī:
- Kā iziet no NĀVES punkta: 3 soļi uz priekšu
- Vai vientuļa sieviete BEZ VĪRA var būt laimīga?
- 10 pazīmes, ka nogurusi ir tava dvēsele, nevis ķermenis