Jūs dzīvojat kopā, mīlat viens otru un vēlaties, lai tas turpinātos mūžīgi. Bet vai ir iespējams saglabāt attiecības tikpat dinamiskas kā pirmajās iepazīšanās dienās?
Tā notiek ar visiem, bet ar mums tā nenotiks: galu galā neviens nekad nevienu nav mīlējis tik ļoti, kā mēs mīlam viens otru! Tomēr paiet mēnesis, gads vai divi, un kaislīgas jūtas, maigumu un to nomaina gausi strīdi un nemitīgs aizkaitinājums. Mūs vajā doma, ka mīlestība ir pagājusi, un šķiet, ka abus sagaida tikai virkne drūmu, drūmu gadu.
Diemžēl neviens nevar garantēt mūžīgu mīlestību. Sajūta, ka esi saticis sev bezgala vērtīgu cilvēku, kuram blakus esi atradis savu īsto “es”, nāk no mūsu personības dzīlēm. Šo sajūtu nevar “konstruēt”, tā nav pakļauta gribai. Bet mūsu lielākais nepareizs priekšstats ir uzskatīt, ka partnerattiecības beidzas, kad mīlestība aiziet. Patiesībā vīrieši un sievietes šķiras, jo zaudē kaut ko citu – cieņas sajūtu vienam pret otru.
Pāreja no visu patērējošās tuvības uz savstarpēju cieņu ir grūts periods pāra dzīvē. Cieņas sajūta nozīmē attālumu un tiek uztverta kā mīlestības pretstats. Līdz ar to vilšanās un šaubas: vai mums turpināt būt kopā? Ir vairāki veidi, kā palīdzēt tās pārvarēt un sākt jaunu dzīvi – ar vienu un to pašu cilvēku.
1. PASTĀSTIET VIENS OTRAM, KAS JUMS PATĪK SAVĀS ATTIECĪBĀS
Labākais laiks Aijai ir tie brīži, kad viņa ar Andreju ir mājās divatā, un viņš stāsta, kā pagāja viņa diena. Un viņai riebjas, ja vīrs “iespringst” pie datora, nedzird viņas lūgumus nākt pie galda vakariņās, kad viss jau ir atdzisis. Andrejam visvairāk patīk ceļot ar sievu, būt cilvēkos un apmeklēt izstādes – viņam kopumā patīk būt kopā ar viņu. Bet jautājums “Kur tu biji šodien?” viņam šķiet neticami kaitinošs – viņš labprātāk pats sāk runāt par savām lietām.
Savos sešos laulības gados Aija un Andrejs nekad nerunāja par to, kas viņiem patīk un kas viņus kaitināja attiecībās. Tomēr daudzi precētie pāri par šādām tēmām neapspriežas: katrs sev apliecina, ka partneris visu izdomās pats. Bet tas, protams, nenotiek. Rezultātā viens cieš klusējot, bet otrs, domādams, ka viss kārtībā, turpina uzvesties kā ierasts.
Vīrieši piesardzīgi runā par attiecībām, un sievietes tām piešķir pārāk lielu nozīmi
Sāciet sarunas par labākajām un sliktākajām lietām attiecībās, pirms “man nepatīk” pārvēršas par “es ienīstu”. “Nepatīk” satur mazāk dusmu un sāpju – tikai nelielu aizkaitinājumu un apjukumu, un to ir vieglāk kontrolēt. Šajā gadījumā saruna būs mierīga un jūsu vārdi tiks uzklausīti. Jūs atstājat vietu jautājumiem, uz kuriem jāatbild un otram paliek telpa, kurā visu apdomāt.
Vīrieši piesardzīgi runā par attiecībām, un sievietes tām piešķir pārāk lielu nozīmi. Dažreiz ir vieglāk uzrakstīt par to, kas jūs satrauc: paņemiet papīra lapu un uzskaitiet labāko un sliktāko jūsu attiecībās, apmainieties ar papīra lapām un pārrunājiet to, ko esat uzrakstījis. Šis vienkāršais paņēmiens ļaus jums labāk iepazīt vienam otru, noteikt savu atbildības daļu par “sliktāko” un saprast, kas jādara, lai kļūtu vēl “labāks”.
Ir vērts pārbaudīt arī laulātā vārdu krājumu: gadās, ka vieni un tie paši šķietami acīmredzami vārdi partneriem nozīmē dažādas lietas. Piemēram, vārdu “ticēt” viņš saprot šādi: viņa draudzene viņam tic, tāpēc piedos, ja viņš izdarīs kaut ko nepareizi. Un viņa ir pārliecināta: tā kā viņa viņam tic, viņš nekādā gadījumā neizdarīs šādu darbību.
Sarunājoties vienam ar otru, partneri var uzzināt daudz neparedzētu lietu. Piemēram, tas, kas attiecību sākumā abiem šķita tik brīnišķīgs, tagad vairs nemaz nac iedvesmojošs.
“Mēs visu nedēļas nogali pavadījām lielā kompānijā, un tas bija jautri!” Elīna atceras. “Bet es jau ilgu laiku vēlējos būt divatā ar Māri, un viņš joprojām aicina draugus uz katriem svētkiem. Un nedēļas nogalēs mums vienmēr ir ciemiņi.”
“Rita pastāvīgi vēlas būt man blakus, viņa nepamet mani ne uz minūti,” sūdzas Pēteris. “Agrāk man tas pat patika, bet tagad man šķiet, ka man nav pietiekami daudz brīvas vietas, un es gandrīz slēpjos no viņas, sēžu pie datora.”
2. DEFINĒJIET NOTEIKUMUS, ATRODIET KOPĒJUS MĒRĶUS
Daudzi pāri dzīvo it kā pēc inerces, nedomājot par to, kāpēc viņi tā dara un ko viņi sagaida no savas kopdzīves. Taču kopīgu mērķu trūkums attiecības var sagraut ātrāk nekā pastāvīgi konflikti. Vija sāka dzīvot kopā ar Jāni, sapņojot par lielu, draudzīgu ģimeni, mājīgu māju, un bija pārsteigta, kad viņš atzina, ka viņu kopdzīvē visvairāk piesaista regulārs sekss.
Tomēr, ja jūsu jūtas ir patiešām spēcīgas, jūs varat vienoties un atrast vidusceļu. Tā būs jūsu kopīgā stratēģiskā plānošana, kuras pamatā ir cieņa vienam pret otru. Attālums palīdz jums rūpīgāk risināt attiecības, nepārbaudot to spēku. Piemēram, vīra karjeras labad sieva piekritīs būt mājās ar pirmo bērnu, un viņš, respektējot viņas sapni, domās, kā nodrošināt ģimeni ar plašāku mājokli – ar bērnistabu.
Noteikumiem un rituāliem ir liela nozīme pāra dzīvē.
Tie nav īpaši jāizgudro. Tie jau pastāv tavā dzīvē: kāds pirmais ieņem vannas istabu, kāds vienmēr pērk maizi vai maksā par autostāvvietu. Taču nereti izrādās, ka pašreizējais lomu sadalījums vienam no partneriem ir ērts, bet otram rada aizkaitinājumu un diskomfortu. Secinājums: ir jāvienojas arī par noteikumiem un rituāliem.
Lai nejauši neaizskartu otra jūtas, partneriem ir jāatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Vai mēs vienmēr būsim uzticīgi viens otram? Kas notiek, ja kāds no mums pārkāpj noteiktos noteikumus? Atbildēm jābūt skaidrām, pretējā gadījumā klusumā sāks uzkrāties emocionāls stress.
Mīlestības metamorfozes
Saskaņā ar amerikāņu psihologu Ellinu Bāderu un Pīteru Pīrsonu, attiecības jebkurā pārī iziet sešus secīgus posmus.
1. Apvienošanās. Divi cilvēki jūtas kā viens neatkarīgi no viņu atšķirībām. Ja viņi dodas uz restorānu, kāds noteikti saka: “Es pasūtīšu to pašu, ko tu.”
2. Diferencēšana. Partneri uzsver savas intereses, it kā pārbaudot attiecību stiprumu. Tieši šajā brīdī atklājas uzskatu un interešu atšķirība: “Kā var patikt tik pretīgas lietas?”
3. Pētījumi. Partneri pēta savu spēju “būt šķirti”, paņemot brīvdienas atsevišķi, biežāk tiekoties ar draugiem… un (dažreiz) krāpjot viens otru.
4. Tuvināšanās. Abi jau zina, kāpēc viņi ir kopā, veido kopīgu dzīvesveidu un izvirza sev noteiktus mērķus.
5. Sadarbība. Partneri ir pilnībā iegrimuši ģimenes dzīves sakārtošanā, viņi ir uzmanīgi viens pret otra interesēm un karjeru.
6. Sinerģija. Izrādās, ka tā ir īsta komanda. Kopīgs bizness, bērni, draugi… Der diviem – labi tiem, kas ir blakus!
Aldis un Anna strīdas: viesojoties vīrs visu vakaru sarunājās ar jauku meiteni, kurai sēdēja blakus. “Es redzēju, kā tu viņai smaidi, un es sadusmojos!” – viņa saka. “Ko man tagad darīt, vairs nevienam nesmaidīt?” – viņš aizkaitinās. “Ja tu ik pa laikam paņemtu manu roku, skaidri norādot, ka esi šeit kopā ar mani, man būtu vieglāk,” skaidro Anna. Rezultātā pāris vienojas, ka vīrs var brīvi komunicēt ar ko vien vēlas, bet tajā pašā laikā liek saprast, ka dzīvē nav viens. Aldis piekrīt, un viņa sieva nomierinās, jūtot, ka viņu ciena.
3. SAVAS IDENTITĀTES SAGLABĀŠANA
Veiksim nelielu testu. Kādas tu redzi savas attiecības šodien? Mēģiniet attēlot sevi un savu partneri kā divus krustojošus apļus. Vai krustojuma zona ir liela? Izmantojiet citu zīmējumu, lai ilustrētu atbildi uz jautājumu “Kādas attiecības jūs vēlētos?”
Otrajā gadījumā lielākā daļa sieviešu zīmē apļus, kas gandrīz (un dažreiz pilnībā) pārklājas viens ar otru: daudzām trūkst rūpes un uzmanības. Partneri vienmēr ir pārsteigti, ieraugot psihologa “atsauces” zīmējumu – divus apļus, kas krustojas tikai par ceturtdaļu: ilgtermiņa attiecību diagramma izskatās tieši šādi.
Pēc kāda laika kopdzīves mīļotājiem var šķist, ka viņi ir tik ļoti “pielāgojušies” viens otram, ka viņu personība ir ļoti mainījusies. Vēlme pielāgoties mīļotajam, izpatikt viņam, iepriecināt viņu bieži noved pie tā, ka vīrietis vai sieviete zaudē savu individualitāti.
Nereti tā sauktā “attiecību trešā gada krīze” ir mēģinājums atgriezties pie sevis, saviem ieradumiem un vērtībām. Daudziem cilvēkiem ir vēlme mainīt darbu vai uzsākt studijas. Dažreiz partneris nesaprot notiekošā iemeslus, un jūtas atdziest. Tas ir vēl viens iemesls mierīgai, detalizētai sarunai: galu galā tā bija jūsu individualitāte, ar kuru jūs kādreiz piesaistījāt viens otru. Nav nepieciešams pazaudēt sevi, lai saglabātu attiecības.
4. NEKRĀJIET DUSMAS
Mēs bieži aizturam dusmas, aizkaitinājumu baidoties, ka tĀS sagraus attiecības. Bet labāk ir labi strīdēties, nekā attīstīt niknumu un vainas apziņu. Spēcīgas emocijas nenozīmē, ka divi cilvēki vairs nemīl viens otru – tās tikai norāda uz problēmu.
Dusmas ir labas, jo tās palīdz mums tieši nosaukt. Tās ir līdzīgas pērkona negaisam, pēc kura gaiss kļūst tīrāks. Atbrīvojoties no dusmām, noskaidrojiet, kas tieši tās izraisīja. Un mēģiniet to izteikt neapvainojot partneri.
Ja jūs pats esat dusmu cēlonis, esiet pacietīgi un uzklausiet pārmetumus tāpat kā konstruktīvu kritiku: dažām lietām piekritīsit, bet citām nepiekritīsit. Dusmīgam, pārmetošam cilvēkam labi palīdz pievērst uzmanību sarunas tēmai: “Es uztveru tavas jūtas nopietni un vēlos tevī uzklausīt. Mēģināsim runāt mierīgi.”
Patiesi dziļas attiecības veidojas starp cilvēkiem, kuri nav atkarīgi viens no otra ne finansiāli, ne emocionāli.
Bet, ja pārmetumi ir godīgi, jums jācenšas tas kompensēt. Aigars grasījās pavadīt klusu nedēļas nogali ar sievu, taču pēkšņi izrādījās, ka viņa bija uzaicinājusi ciemos draugus ar bērniem. Kad visi bija aizgājuši, viņš aizkaitināti un skaļi izteica savas pretenzijas. Sieva bija pārsteigta, taču apsolīja turpmāk neaicināt ciemiņus, nekonsultējoties ar viņu, un “mierinājumam” uzcepa Aigara mīļāko kūku. Kad trauks ar kūku bija uz galda, vīrs jau bija aizmirsis, ka svētdien nav varējis atpūsties.
5. MĀCIETIES PATEIKTIES VIENS OTRAM
Daudzi pāri dzīvo, gaidot kaut ko vairāk un nenovērtē to, kas notiek katru dienu. Šķiet, ka nav nekā vienkāršāka – pateikties par izrādīto dalību, palīdzību vai saņemto dāvanu. Tomēr šī vienkāršā prasme un pat vēlme pateikties pazūd, kad pāris dzīvo kopā ilgu laiku.
Vai nu mēs vienkārši nevaram pavērt muti un pateikt: “Paldies!”, vai arī vārdi pārtop kaut kādā formālā muldošā vai daudzvārdīgā tekstā, kurā, jo vairāk vārdu, jo mazāk mums pašiem. Vārda “paldies” ikdienas etimoloģija (no oriģinālā “Dievs glāb!”) it kā liecina, ka runa nav par vienkāršu pieklājības likumu, bet gan par kaut ko daudz svarīgāku, fundamentālāku. Šo sajūtu sauc par pateicību dzīvei. Bez tā vissiltākie vārdi izklausās nepatiesi un formāli.
Pasakieties viens otram par konkrētām lietām – dāvanu, pastaigu, gādīgu žestu. Ja mūsu partneris uzminēja mūsu dziļāko vēlmi un izdarīja kaut ko patīkamu, mums vienkārši jāsaka: “Tas ir tik labi!” – un attiecības būs stiprākas.
Sargieties no bieži pieļautām kļūdām, kas izsit no sliedēm sirsnīgāko pateicību. Tas notiek, ja vienkāršam frāzei “Paldies par ziediem” tiek pievienotas tādas frāzes kā “Es ceru, ka tu vienmēr tā darīsi” vai “Kāpēc tu par to neiedomājies iepriekš!”? Patiesi nobriedušas un dziļas attiecības rodas starp cilvēkiem, kuri nav atkarīgi viens no otra ne finansiāli, ne emocionāli.
Šie divi cilvēki varētu dzīvot laimīgi arī atsevišķi, bet kopā ir interesanti! Dzīve viņiem devusi iespēju – tikšanos ar cilvēku, no kura viņiem neko nevajag, bet ar kuru dzīve kļūst pilnīgāka. Lai vienkārši dzīvotu blakus un cilvēks paliktu tāds, kāds viņš ir… un lai viņš justos tikpat labi kā es.