Mūsdienās sievietēm un vīriešiem ir praktiski vienlīdzīga iespēja būt neuzticīgiem. Tomēr, ja domā par sieviešu neuzticības faktoru, tad patiesībā sabiedrība to vērtē daudz bargāk nekā vīriešu sānsoļus.
Divistabu dzīvoklis Staļina laika mājā. Uz tumšā kafijas galdiņa – glāze ar labu šampanieti. Apkārt cietas ķieģeļu sienas, uz grīdas mīksts paklājs, logi aptumšoti ar aizkariem. Mājīga ligzda tās trauslajai saimniecei. 34 gadus vecā maksaviete Vasilisa atzīst, ka viņu baro… mīlestība. Viņa atklāti runā par savām vēlmēm, aizstāvot tiesības uz prieku.
“Es esmu nepastāvīga, tā vienkārši ir mana daba,” saka Vasilisa. “Cilvēks, ar kuru es kopā dzīvoju, to zina un es zinu, ka mana neuzticība viņu sāpina. Bet tas neiznīcina mūsu mīlestību – mūsu savienība man ir nepieciešama līdzsvaram. Tāpat arī mani piedzīvojumi. Kopā ar citiem vīriešiem es jūtos iekārojama un brīva, bet tāpat vienmēr atgriežos mājās. Šīs satikšanās man palīdz atkal sajust to, cik labi ir mājās.”
“Bēgot no ģimenes dzīves, es nokļuvu mīlas piedzīvojumu virpulī,” žurnāliste un rakstience Darja Aslamova raksta savā autobiogrāfiskajā darbā “Vidusmēra meitene. Piedzīvojumi turpinās”. “Mana sirds tajā laikā bija kā pārpildīta viesnīca: ja es nebūtu mācējusi aizmirst, tad tajā nebūtu vietas…”
Katrīna Mille savukārt raksta par juteklisko baudu, par iekšējo brīvību, ko izjūt pateicoties daudzajiem vīriešiem. Intektuāle, Luvras laikmerīgās māksas eksperte, viņa izdeva grāmatu “Katrīnas M. seksuālā dzīve”, tā šokēja ārkārtīgi daudzus ar savu atklātību.
Darja Aslamova: “Es meklēju ideālo vīrieti”
Viņa nebija uzticīga nevienam vīrietim, līdz satika savu nākamo vīru, pret kuru iemainīja savu ierasto dzīvesveidu. Šodien Darja nenožēlo savu nepastāvību.
“Jau septiņus gadus esmu bijusi uzticīga vienam vīrietiem – savam otrajam vīram. Viņam bija ģimene un bērni, kad jau trešajā dienā pēc iepazīšanās, viņš man izteica piedāvājumu. Mēs ar viņu esam kā dvīņi. Viņš pirms iepazīšanās, tāpat kā es, daudz eksperimentēja seksā, mainīja partnerus. Mans šis periods ilga gandrīz 13 gadus: es ilgi meklēju savu vīrieti un izjutu neapmierinātību. Es arī uzvedod kā vīrietis – centos gūt pēc iespējas lielāku baudu bez saistībām un iemīlēšanās.”
“Bet es vienmēr zināju, ka manā dzīvē parādīsies tas viens vienīgais. Tagad ar citiem es neatļaujos vairāk par vieglu flirtu – tāda ir mana sievišķīgā daba. Mēs viens otram uzticamies un esam uzticīgi.”
Sievietes, kuras ir deklarējušas savu poligāmo dabu, bez sirdsapziņas pārmetumiem nododas šiem priekiem. Un mainās lomām, proti, viņas krāpj kā vīrieši, jeb precīzāk, saskaņā ar tiem modeļiem, kas tradicionāli tiek piedēvēti vīriešiem.
Sociologi aptiprina: pēdējās divās desmitgadēs sieviešu seksuālās attiecības ir kļuvušas spontānākas, personiskākas un morālie tabu viņas ietekmē aizvien mazāk.
“Pēdējo desmitgažu laikā vīriešu un sieviešu seksuālā uzvedība neapšaubāmi ir kļuvusi tuvāka,” komentē seksoloģe Irina Panjukova. “Tas izpaužas kā vecums, kad aizsākas seksuālā dzīve, kā arī partneru skaits un seksuālās pieredzes daudzveidība.” Šī tendence skar arī neuzticības tēmu.
“Ekonomiski neatkarīga, sociāli neatkarīga sieviete brīvāk nosaka savu seksuālo identitāti, dzīvesveidu un erotiskās izvēles,” saka sociologs Sergejs Golods. “Viņa var sevi uzturēt, un kontracepcija ļāva izbēgt no nebeidzamā grūtniecības loka. Turklāt sievietes šodien vada aktīvu sabiedrisko dzīvi, un viņām ir ne mazāk kārdinājumu nekā vīriešiem.”
Sieviešu vieglprātība vienmēr ir bijusi bargi sodīta. Šodien viss ir citādi: sievu un partneru nodevība vairs nav šokējoša, bet kāpēc mēs joprojām esam skarbi viņu vērtējumā?
“Laiki un paražas mainās, bet mūsu kolektīvā izpratne par dzimumu stereotipiem par seksualitāti paliek nemainīga,” saka etoloģijas vēsturniece Jeļena Gorohovska. “Tā radās laikā, kad Homo sapiens tika izveidota kā bioloģiska suga, un tika nodota no gadsimta uz gadsimtu.”
Šodien mums šķier dabiski, ka vīriešiem ir vairāk seksuālo partneru. Viņi maina tās biežāk un viņiem ir vienkāršāk nodibināt jaunas attiecības. Galu galā šķiet, ka vīriešu fizioloģiskās vajadzības ir daudz spēcīgākas, tāpēc ir ģenētiski ieprogrammēts – apaugļot pēc iespēajs vairāk mātīšu un turpināt šādu dzīvesveidu.”
Sieviešu seksualitāte tradicionāli ir saistīta ar laulības attiecībām un galvenokārt ar maņu pieredzi. “Sievietes ir emocionālākas nekā vīrieši. Un intīmās attiecībās viņām svarīgāka ir jutekliska saikne ar partneri un iemīlēšanās. Bet nav iespējams iemīlēties vairākos cilvēkos vienlaikus. Tāpēc laulības pārkāpšana rada grūtības, to papildina naidīgums pret vīru un bieži noved pie ģimenes izjukšanas,” – saka Irina Panjukova. “Tāpēc sieviešu neticība izskatās draudīgāka sabiedrības integritātei un noteikti tiek nosodīta.”
Mūsu attieksmi pret neuzticību nosaka arī vīriešu un sieviešu anatomiskās iezīmes. “Vīriešu dzimumorgāni ir redzami, tos var novērtēt, salīdzināt,” saka psiholoģe Aleksandra Šukruna. “Vīrieši uzskata seksu par konkurenci. Sievietēm ir atšķirīgs raksturs. Viņām ir jāizjūt uzticība, lai atvērtos savam partnerim. Tāpēc emocijas un jūtas sievietei ir tik svarīgas seksā.”
Izmaiņas rada brīvības sajūtu
Vīrieši krāpj biežāk nekā sievietes, jo viņus galvenokārt motivē vēlme gūt fizisku baudu. Šajās sacensībās mīlestība nav galvenā trofeja. Tas ir stāsts par instinktiem, hormoniem, jauniem iespaidiem un sajūtām.
“Vīrietis sievieti uzreiz novērtē kā seksuālu objektu, viņa vēlme rodas bez iepriekšējām sarunām,” skaidro Irina Panjukova. “Sievietēm ir vajadzīgs laiks: viņas ir ieprogrammētas ilglaicīgām, stabilām attiecībām un neapzināti novērtē, vai vīrietis būs uzticams vīrs un tēvs.”
Bet kolektīvā uztvere, fantāzijas un tabu ir vienlīdz spēcīgi. “Vīrieša prātā ģimene un alternatīvas saites var pastāvēt neatkarīgi viena no otras, nekrustojoties,” saka Irina Panjukova. “Tāpēc, krāpjot, viņi retāk jūtas vainīgi.”
Sievietēm laulības pārkāpšana bieži rada iekšēju spriedzi, emocionālus konfliktus, aptuveni 60% nožēlo notikušo. Viņu garīgās konstrukcijas “vārās” vienā katlā: viņas ir noraizējušās, atzīstas vīram neuzticībā… “
“Sievietes spēj dot dzīvību. Ja viņas varētu krāpt partnerus bez kauna vai nožēlas sajūtām, viņas vienkārši kļūtu visvarenas! Un tas ir nopietns iemesls bažām, ”saka seksoloģe Laura Beltrāna. Daba un sabiedrības attieksme pret vīriešu un sieviešu neticību aizsargā esošo spēku samēru, saglabā laulības institūciju. Jebkurā gadījumā, līdz mēs atklāsim jaunas sadarbības formas starp vīrieti un sievieti.
Mēs esam lojāli… bet dažādiem partneriem
Un tomēr ģenētiski mēs, cilvēki, esam ieprogrammēti stabilām, ilgtermiņa, monogāmām attiecībām, saka etoloģe Jeļena Gorohovskaja: “Monogāmija ir mūsu sugas īpašums. Lojalitāte vienam partnerim tiek glabāta kodētā veidā mūsu genomā, un tai ir daudz sakara ar… seksu, kas ne tikai nodrošina pēcnācējus, bet arī saglabā spēcīgu emocionālo pieķeršanos starp partneriem, stiprinot laulību. “
Cilvēce ir lemta saglabāt laulības institūciju. Bet ne visi partneri visu mūžu paliek uzticīgi viens otram. Lielākajai daļai ir nosliece uz sērijveida monogāmiju: ilga alianse ar vienu partneri, izsmēlusi savus resursus, beidzas pēc dažiem gadiem, un mēs esam gatavi jaunām attiecībām.
Par šo tēmu lasi arī:
- Kāpēc vīrieši krāpj: anonīma atzīšanās
- Sabiedrība krāpšanu ir padarījusi tik normālu, bet tā var sabojāt cilvēka mentālo veselību
- “Attiecību neatgriezeniskais punkts”: Vai ir iespējams atgriezt vīrieti, kurš aizgājis?
- Vīriešu viedoklis: “Dažkārt jūs pašas nogalināt attiecības!”