Ir pieņemts uzskatīt, ka vīrieši krāpj biežāk, nekā sievietes. Kādēļ viņiem ir tik sarežģīti palikt uzticīgiem? Kāds anonīms autors dalās savās pārdomās, kas šokē ar savu atklātību.
Kādēļ es krāpju? Tāpēc, ka neuzticība paasina atmiņu. Viss aiziet otrajā plānā, kad es skatos uz nepazīstamās sievietes kailo muguru, kas viegli izliekusies uz palagiem vakara saules staros piepilsētas viesnīcā. Šī ir visgodīgākā izvēle, ko es varu izdarīt. Es šeit esmu viens, par spīti visiem kodeksiem un noteikumiem, kuriem es izlikdamies pakļaujos. Par spīti veselajam saprātam, zemtekstiem un vecuma gudrībai, tajā brīdī es neko nenožēloju. Es gribu būt šeit, es jūtu, kā asinis plūst pa manām vēnām. Es esmu dzīvs. Es esmu es pats.
Tiek uzskatīts, ka vīrieši krāpj, jo viņiem ir tāda iespēja. Tas tiesa, krāpt ir viegli. Mēs gandrīz neatstājam pierādījumus. No mums nekas daudz netiek prasīts – ir tikai jānomazgājas gan šeit, gan tur, jāizraisa līdzjūtība sievietē, ar kuru tu guli, pareizi jāizvēlas tikšanās vieta un jāseko pulkstenim. Kopumā neuzticību ir ļoti viegli noslēpt. Visbiežāk tai nemēdz būt nekādu seku.
Krāpšana ir vīriešu nepieciešamība,
jo sekss nevar būt iepriekš
paredzēts un ieplānots
Tomēr vīrieši krāpj ne jau tāpēc, ka viņi to var, bet gan tāpēc, ka tas viņiem ir jādara, tas viņiem ir vajadzīgs. Tā ir vīrieša nepieciešamība, kas liek mums krāpt atkal un atkal. Jo sekss nevar būt iepriekš paredzēts un ieplānots. Tas nav stāsts par diviem cilvēkiem, kam ir lemts satikties nakts tumsā, tā ir sagadīšanās.
Jūs noteikti ziniet, ka mīlestība uz mūžu – tie ir meli, bet monogāma mīlestība – maldi. Ja jūs krāpjat, šīs idejas jūs vada. Tas nenozīmē, ka jūs neesat spējīgi mīlēt. Tas nenozīmē, ka jūs nevēlaties to, ko mīlestība un pat laulība var jums piedāvāt. Paradokss. Jūs dzīvojat atbilstoši saviem uzskatiem un nemānāt sevi. Taču jums nākas pielāgoties vispārpieņemtajiem meliem.
Lasi arī: Paaugstināt libido: 4 vingrinājumi, lai atgrieztu vēlēšanos
Un jums nākas ievērot noteikumus. Gulēt ir vērts tikai ar tām sievietēm, kurām ir tādi paši riski. Frāze “Nemēslo tur, kur ēd” iegūst jēgu, kad jums aizsākas dienesta romāns. Jūs nekad nelietojat vārdu “mīlestība”, pat mīlēšanās kontekstā. Jūs nemīlējaties ar pārāk jauniņajām, kas varētu jūsos iemīlēties, vai šizofrēniķēm. Nelielāties ar savu sakaru ar slavenību. Jūs turaties pa gabalu no draugu sievām. Ja jums ir mīļākā citā pilsētā, tad jūs uz turieni dodaties ne tikai seksa dēļ. Šie noteikumi ir grūtā pieredzē gūtie augļi, un to ir vēl vairāk. Es krāpju spontāni.
Uzticība – tas ir pārbaudījums,
kurš piespiež ignorēt savas iespējas,
nomāc jebkādu uzvaras sajūtu
Mājās es uzmanīgi attiecos pret saviem pienākumiem. Tas ir kā tests, bet vīriešiem testi ir vajadzīgi. Uzticība ir pārbaudījums, kas pretnostata vīrieti viņa paša instinktiem, liek ignorēt savas iespējas, nomāc jebkādu uzvaras sajūtu. Precības vidusmēra vīrieti novērš no visa, ko viņš par sevi kādreiz ir zinājis. Un daži pat iztur šo pārbaudījumu. Viņiem tas izdodas. Un man patīk klausīties viņu murgus. Visas šīs runas: “Es tik ļoti mīlu savu sievu”, kuras muļķa morālisti stāsta pie kokteiļa glāzes. Es neiejaucos, neaiztieku viņus. Vīrieši nemēdz strīdēties par tādām lietām.
Es mīlu savu sievu, bet tas ne uz vienu citu neattiecas. Bet parasti visas šīs stulbības runā cilvēki, kuri, pa ceļam uz māju, ieskatās striptīzbāros, skatās porno savos ofisos un periodiski apmeklē iepazīšanās saitus, krāpjot pēc viņiem iedalītās kvotas. Es nedaru neko tamlīdzīgu. Mana mājas dzīve ir tīra. Es uz to esmu labāk koncentrējies, nekā viņi. Es labāk atbilstu tam, kas ir ap mani – savai ģimenei, savai sievai, savam darbam. Daļēji tas ir tāpēc, ka es nebaidos krāpt.
Krāpšana – tas ir ķermeņa uzvaras
apliecinājums pār dvēseli, ģenētisko vajadzību
gaviles, tā ir vēlamā uzvara pār obligāto
Jūs daudz ko iemācāties, kad krāpjat, un vēl jūs daudz smejaties. Mēdz būt tā, ka jūs daudz vairāk atklājaties sievietei, kuru pazīstiet vien 45 minūtes, nekā tai, ar kuru kopā esat nodzīvojuši 45 gadus. Jums nav obligāti jākrāpj, tā ir jūsu brīva izvēle. Tas satrauc. Jo krāpšana vairāk kā jebkas cits ir ķermeņa uzvaras apliecinājums pār dvēseli, ģenētisko vajadzību gaviles, vēlamā uzvara pār obligāto.
Tas nenozīmē, ka krāpt ir labi, vai ka es propagandēju neuzticību. Man ir vienalga, kā jūs dzīvojat. Es vienkārši izskaidroju, kāpēc vīrieši krāpj. Tā ir viņu reproduktīvās sistēmas matemātika, ilgākas dzīvošanas, nogurdinoša darba, lielās pārpūles blakusprodukts. Tās ir sekas instinktīvam atteikumam no savu vajadzību upurēšanas ne pārāk ideālā un novecojušā laulības aparāta vārdā.