Precoties vairums cilvēku cer, ka kopā izdzīvos vecumdienas. Tomēr ne visām mīlas stāstiem ir laimīgas beigas. Kā saprast, ka attiecības ir izsīkušas? Un, ja šķiršanās ir neizbēgama, kā to padarīt mazāk sāpīgu?
„Kad es apprecējos, es domāju, ka mēs dzīvosim ilgi un laimīgi, līdz nāve mūs šķirs,” atceras 29 gadus vecā Ieva. „Bet pēc trim gadiem es sapratu, ka to apvienot nav iespējams. Es izvēlējos ‘laimīgi’ un iesniedzu šķiršanās pieteikumu.”
KĀ SAPRAST, KA LAIKS ŠĶIRTIES?
Mēs pastāvīgi prognozējam savu nākotni. Un attiecībās daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda ir prognoze. Mēs analizējam partnera rīcību, un, ja saprotam, ka mūsu vajadzības šajās attiecībās netiks piepildītas, prognoze ir pesimistiska, un mēs sliecamies uz šķiršanos. Lēmumu ietekmē arī iepriekšējā pieredze. Ja mums iepriekš attiecībās bija slikti, mēs, visticamāk, uzskatīsim, ka arī šoreiz tās neizdosies.
Tomēr katram pāriem ir atšķirīgas vajadzības. Un tā ne vienmēr ir vajadzība pēc tuvības un drošības.
Ir pāri, kuros partneri augsti vērtē neatkarību, bet viņiem patīk, piemēram, ceļot kopā vai izpētīt pasauli un sevi. Tuvība nav tik svarīga, viņi to iegūst citur. Bet attiecību saglabāšanai ir nepieciešama abpusēja vēlme. Ja tajā ir ieinteresēts tikai viens cilvēks, tad, visticamāk, nekas nesanāks.
Trauksmes zvani — iztrūkst sekss, bieži strīdi. Bet nevar teikt, ka šeit viss ir viennozīmīgi. Un kad pie manis nāk klienti, es piedāvāju dot attiecībām izmēģinājuma periodu, veikt dažādus uzdevumus, novērot sevi. Ja partneriem nav skaidras atbildes, vai viņi vēlas dzīvot kopā, arī terapeitam tās nav. Šeit ir jāeksperimentē.
Pat atsevišķa frāze „Es vairs negribu būt ar tevi!” var nebūt tik daudz stingrs lēmums, cik vēlme aizbēgt no sāpēm, ko nevar citiem veidiem pārvarēt. Tātad tā ir vēlme aiziet ne tik daudz no šī cilvēka, cik no izveidotās situācijas. Un šeit var būt iespēja palīdzēt partneriem labāk saprast sevi un otru, uzlabot komunikāciju.
Varbūt attiecības var uzskatīt par izsīkušām, kad partneriem vienkārši nav interesanti būt kopā. Viņi neveido kopīgus plānus, nezina, kāpēc viņiem būt blakus, un izjūt nevis negatīvas emocijas, bet „neko”, tukšumu. Bet reti notiek, kad abi nonāk pie domas par šķiršanos vienlaikus. Visticamāk, iniciators ir viens. Un tad otram ir sāpīgāk.
Kāpēc šķiroties bieži strīdās un apsūdz viens otru?
Kad kādam sāp, atkarībā no rakstura iezīmēm viņš var censties turēt otru, atkāpties vai uzbrukt. Jo, ja viss sabrūk, rodas sajūta, ka esmu pieļāvis kļūdu? Un gribas teikt: „Nē, tas neesmu es, tas esi tu, kas ir vainīgs! Tu iznīcināji manus labākos gadus” un tā tālāk. Dzīves likums ir paradoksāls: no labām attiecībām šķirties ir vieglāk.
Šķiršanās — tā ir kā avārija. Visi reaģē atšķirīgi. Kāds klusēs, kāds kliegs, lamās citus vadītājus, ceļu: tā viņš pārvar stresu, ļaujot emocijām izpausties. Viens vadītājs pēc tam var braukt tālāk, bet otram nepieciešams mēnesis, lai atgūtos. Trešais vispār vairs neies pie stūres. Attiecību pārtraukšana — tās ir nepamatotas cerības uz nākotni. Tas vienmēr ir sāpīgi, sit pa pašsajūtu un veselību. Bet katram ir atšķirīga jutība un savas stratēģijas, kā tikt galā ar to.
Vai pēc šķiršanās nepieciešamas labas attiecības?
Mierīgas attiecības ir pabeigtas šķiršanās pazīme. Ja šķiršanās tiek uzskatīta par neveiksmi, tas smagi ietekmē pašvērtējumu. Šobrīd daudzi pāri, pat ja tiem nav bērnu un kopīgu projektu, cenšas šķirties draudzīgi.
Protams, labas attiecības nav nepieciešamas visiem. Viss ir atkarīgs no tā, cik partneris ir iekļauts mūsu pasaules skatījumā. Ja mēs varam dzīvot situācijā, kad vairs neredzam šo cilvēku, tad nav vajadzības turpināt attiecības. Bet, ja tās nebeidzas, labāk, lai tās būtu mazāk traumējošas. Gadās, ka pāris šķiras, bet abi turpina kopā darīt iecienītos darbus. Piemēram, iet uz koncertiem, jau vairs nepretendējot uz kopīgu intīmo telpu. Bet visbiežāk tas ilgst līdz tam brīdim, kad kādam parādās jauns partneris, kurš pievērsīs uzmanību.
Kā šķiršanās gadījumā neizbojāt attiecības pilnībā?
Katram partnerim vispirms jāsaprot, kas ir vajadzīgs pašam. Pēc tam jāizprot, ka viņa dzīvē sākas jauns posms, nākotne mainās, un jāpārliecinās, kā viņš vēlētos to redzēt. Attiecībā uz partneri padomi ir negatīvi un sākas ar „ne”: neizšķirties par bijušo partneri, ko un kā viņam darīt, neiedomāties viņam jūtas un nodomus, neizsekot viņam un neuzspiest savus nosacījumus. Lai tas viss kļūtu iespējams, labi būtu izstrādāt noteikumus, kā mēs turpināsim sazināties šajā jaunajā situācijā, un sākt ar šo noteikumu apspriešanu.
Vispirms ir jācenšas samazināt emociju spriedzi, jānomierina sevi. Noderīgi ir atcerēties, ka laulībā bija kaut kas pozitīvs, nenovērtējot savu pieredzi. Nav nepieciešams pilnībā iedziļināties gaišajos atmiņās — sākotnējos šķiršanās posmos tās var radīt lielu sāpi, — vienkārši atgādināt sev, ka tās bija.
Tas, ka laulība sabojājās, vēl nenozīmē, ka tai nebija jēgas. Tas ir arī mīlestība, kas atver mūs jaunām pusēm, un tas, ko mēs iemācījāmies, un patīkamās atmiņas.
Jāizvairās no divām lietām: pirmkārt, nav jānovērtē viss, kas bija laulībā. Nebūtu jāskatās uz visu kopējo pagātni, it kā tā būtu pilnīga kļūda, kuru jāizdzēš. Tas ir dažreiz gadi dzīves! Otrkārt, nedrīkst visu vainu ielikt otrā cilvēkā. Attiecības ir tas, kas notiek starp cilvēkiem, nevis katram atsevišķi. Var sev teikt: mūsu deja neizdevās. Un nesajaukt analīzi ar apsūdzībām.
Kā terapeits var palīdzēt šķiroties pāriem?
Viņš var atvieglot partneru emocionālo slodzi, palīdzot viņiem risināt emocionālas problēmas. Šķiršanās laikā jārisina daudz jautājumu, tostarp sadzīves. Kā dalīt īpašumu, kurš kur dzīvos, ko teikt bērniem, radiniekiem, draugiem… Un uz visu to var vienkārši nepietikt resursu — lai visu to izdarītu vienlaikus.
Bieži partneri vienkārši nesadzird viens otru, un terapeits darbojas kā tulks, palīdzot saprast, kas ko vēlas, un uzlabojot komunikāciju. Psiholoģiskajā kabinetā partneri iegūst to drošo telpu, kāda viņiem pietrūkst ikdienā. Un sarunas kļūst vieglākas.
Šķiršanās ir trieciens daudziem, pat ja pāris pie tās ir pakāpeniski nonācis. Bet tas ir noticis, un nav skaidrs, kas tālāk. Parādās milzīga apjukums. Terapeits palīdz izkļūt no stresa un atjaunot spēju dzīvot patstāvīgi un radīt savu nākotnes ainu. Ja pāris ierodas kopā, mēs to apspriežam ar abiem: kas būs pēc tam, vai viņi sazināsies vai nē, ja sazināsies, tad kā.
Svarīgi ir tas, ka katram ir perspektīva un nozīme: kā dzīvot un kāpēc. Tas ir, ja pāris ierodas ar gatavu lēmumu šķirties. Ja viņi šaubās, mēs darām to, ko jau teicu: dodam attiecībām iespēju un novērojam.
- 10 svarīgākās frāzes, ko mamma man iemācīja
- Kā atrast partneri nobriedušā vecumā?
- Vai iespējams sakārtot personīgo dzīvi pēc 50?
- Acs pret aci: kā mēs patiesībā izvēlamies partnerus
- “Kāda dzīvei jēga?” Kāpēc cilvēks tā varētu justies
