Galvenā Attiecības “Kāpēc iesaistīties kādās attiecībās, ja tās tāpat pārvēršas par ķirbi?”

“Kāpēc iesaistīties kādās attiecībās, ja tās tāpat pārvēršas par ķirbi?”

edomas

“Mans bijušais vīrs un es apprecējāmies agri, pēc mūsdienu standartiem 22 gadu vecumā, abi jauni un ļoti iemīlējušies. Bet laulības gadu laikā mēs, kā saka, izšķīlāmies. Esmu aktīva un ambicioza, ne ģimeņu saietu cienītāja, kosmopolītiska, karjeriste. Viņš ir ģimenes cilvēks un mājīgs, nav slinks cilvēks, bet arī nav apgādnieks, nav jaunu lietu cienītājs, neizlēmīgs. Es daudz izaugu visādā ziņā, sāku pelnīt četras reizes vairāk nekā viņš. Gluži pretēji, viņš ierāvās sevī.

Es biju ļoti vīlusies savā vīrā, lai gan uzreiz bija redzams, ka mums vajag dažādas lietas no dzīves. Un viņam nepārprotami vajadzēja cita tipa sievieti, mājīgāku, saimnieciskāku, mierīgāku, “mātišķīgāku”. Bet aiz mīlestības plīvura es to, protams, nevarēju laicīgi saprast. Rezultātā mūs vienoja tikai kopīgā dzīve un meita. Mani sāka apgrūtināt šī laulība, beigās izšķīros ar skandālu un finansiāliem zaudējumiem, bet jutos tā, it kā beidzot būtu izmetusi koferi bez roktura. Šķiršanās bija ļoti grūta ar histēriju un šantāžu, to ir biedējoši atcerēties.

Viss šis laulību stāsts manī iedvesa neatlaidīgu vilšanos un riebumu ne tikai par laulību (pilnīgi nekad vairs!), bet arī attiecībām kopumā. No vienas puses, es saprotu, ka viens stāsts nav vispārējs noteikums. No otras puses, arī mūsu laulība sākās ar lielu un ļoti kaislīgu mīlestību, bet tas viss beidzās ļoti pretīgi un skumji. Tātad, kāpēc ieguldīt kaut ko, kam ir 90% iespēja pārvērsties par ķirbi? No trešās puses, ir pozitīvi stāsti par laimīgām attiecībām, taču kaut kādu iemeslu dēļ es neticu, ka tas man ir iespējams. Ir skumji apzināties, ka šī dzīves joma acīmredzot nav priekš manis. Es jūtos nedaudz nepilnvērtīga, lai gan esmu ar to gandrīz samierinājusies.

Varbūt es esmu neromantiska? Vai arī man tas vienkārši nav lemts? Jā, esmu no azbesta, esmu neatkarīga, gudra, veiksmīga, izskatos ļoti labi, esmu sportiska. Vīrieši vai nu baidās no šādām sievietēm, vai meklē sev “māti”, bet tas mani neinteresē.”

Jana, 45 gadi


Jana, labdien. Es saprotu, ka situācija nav viegla, un jūs emocionāli to pārdzīvojat. Katrs no mums vēlas mīlēt un būt mīlēts, vēlas, lai blakus būtu tuvs cilvēks, ar kuru varētu izveidot ilgstošas, uzticības pilnas attiecības. Kāds varētu teikt, ka tā nav, ka ne visiem ir nepieciešamas attiecības, jo ir cilvēki, kuri dzīvo vieni un nevienu nevēlas sev līdzās. Bet mēs esam sociālas būtnes. Mūsu smadzenes pēc būtības ir sociālas. Mūsos ir iestrādātas programmas, lai komunicētu, veidotu attiecības, tostarp romantiskas, ar citiem cilvēkiem.

Zigmunds Freids, psihoanalītiķis, rakstīja: “Šajā dzīvē ir vērts darīt tikai divas lietas — mīlēt un strādāt.” Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jārealizē sevi gan personīgajā, gan profesionālajā dzīvē — tikai tad var runāt par harmonisku personību. Ja kādā no šīm sfērām rodas grūtības, ir nepieciešams meklēt iemeslu. Kā es saprotu, profesionālajā sfērā jūs sevi esat realizējusi un turpināt to darīt, taču personīgajā dzīvē ir sarežģījumi.

Jana, jūsu situācija man personīgi ir tuva. Kādu laiku es pati biju līdzīga — izvēlējos vīriešus, kuri bija zemāka statusa par mani, un viņiem biju kā “māmiņa”.

Jūs atstājat spēcīgas un veiksmīgas sievietes iespaidu. Jūs uzskatāt, ka no tādām sievietēm vīrieši baidās. Bet es precizētu: kādi tieši vīrieši baidās no tādām sievietēm? Es varu pieņemt, ka tie nemaz nav vīrieši, bet tā saucamie “bikšu valkātāji”. Galu galā, ne visi, kas valkā bikses, ir vīrieši.

Un tagad jautājums jums: kāds ir iemesls, kāpēc jūs izvēlaties “bikšu valkātājus”, nevis vīriešus?

Varu pieņemt, ka jūs paaugstināt savu nozīmīgumu uz viņu rēķina, jo viņus vajag audzināt, par viņiem jārūpējas, viņiem jāspēlē “māmiņa”, kuru jūs jau esat nogurusi spēlēt. Laulībā jūs uzņēmāties Glābēja lomu, bet jūsu dzīvesbiedrs — Upura lomu. Viņš nevēlējās attīstīties un profesionāli augt. Iespējams, kādu laiku jūs viņu mudinājāt, mēģinājāt motivēt kaut ko darīt, bet pēc tam atmetāt ar roku un pievērsāties sev. Jūs pāraugāt savu partneri laulībā un attiecības kopumā, kas noveda pie šķiršanās. Tas bija paredzams.

Bet lūk, kāds ir jautājums: kāds ir iemesls, kāpēc veiksmīga, pievilcīga sieviete savā vēstulē neraksta par to, ka viņai pievērš uzmanību vīrieši, kuri ir viņai līdzvērtīgi statusa un panākumu ziņā un kuri no viņas nebaidās? Jana, vai varbūt jūs pati baidāties no viņiem un jūtaties nedroši šādā sabiedrībā? Šī ir diezgan izplatīta situācija, kad ārēji pašpārliecināta sieviete izvēlas partneri, kurš ir zemāka statusa par viņu.

Es apzināti uzrakstīju: “no malas pašpārliecināta sieviete”. Ja sieviete patiešām būtu pārliecināta par sevi, viņa izvēlētos sev līdzvērtīgus vīriešus. Bet es varu pieņemt, Jana, ka jūs no tādiem vīriešiem baidāties. Jūs baidāties, ka, kad viņi jūs iepazīs tuvāk, viņi sapratīs, ka jūs neesat ideāla un nemaz tik stipra.

Jūs baidāties izskatīties ievainojama, vāja, kad jums ir nepieciešams atbalsts un palīdzība. Šādu jūs nedrīkst redzēt neviens, tāpēc jūs spēlējat “stiprās un veiksmīgās” lomu.

Izvēloties vīriešus, kuri ir zemāka statusa par jums, jūs paceļaties pāri viņiem, jo salīdzinājumā ar viņiem jūs vienmēr uzvarat. Tas ir ērti. Nav nepieciešams neko pierādīt, nav jācīnās par ietekmi, jo vīrietis jums to tāpat atdos. Nav arī jākonkurē. Tomēr jāņem vērā, ka ģimene ir zona, kurā konkurencei nav vietas.

Kad sieviete attiecībās konkurē ar vīrieti, tas var liecināt par tā saukto “Elektras kompleksu”. Pieaugusi sieviete ar šo kompleksu vai nu spēlēs infantīlas personības lomu, vai arī izvēlēsies stratēģiju “es esmu stipra”, lai pierādītu vīriešiem savu vērtību un to, ka viņu var mīlēt. Ja viņa nebūs stipra un veiksmīga, viņa baidās, ka nebūs par ko viņu mīlēt.

Elektras komplekss veidojas 4–5 gadu vecumā. Šajā posmā meitene iemīlas savā tēvā, idealizē viņu un vēlas viņam izpatikt. Ja tēvs nesaprot, kas notiek, vai viņu biedē meitas pārmērīgā interese, viņš var norobežoties. Meitene to uztver kā atraidījumu un cenšas nopelnīt tēva mīlestību, uzvedoties labi, gūstot labas atzīmes, izpildot prasības, atdarinot tēva ieradumus vai pat iemācoties gatavot, lai viņu pārsteigtu un saņemtu uzslavu.

Ja meitenes māte ir autoritāra un stingra, bet tēvs ir nomākts un pakļāvīgs, meitene viņa aizstāvības dēļ var pārņemt atbildību, kļūstot par tēva aizstāvi. Meitene un tēvs apmainās lomām: viņa kļūst par pieaugušo, bet viņš – par bezpalīdzīgu bērnu. Pieaugot, šis mehānisms turpinās, un sieviete izvēlas partnerus, kas līdzinās tēvam. Šāda situācija, iespējams, notikusi arī ar jums, Jana: jūs izvēlējāties vīriešus, par kuriem bija jārūpējas kā “māmiņai”.

Ir arī cits scenārijs: ja tēvs bija autoritārs, bet māte – pakļāvīga un infantīla, meitene baidīsies no tēva un pieaugušā vecumā izvēlēsies vīriešus, kuri ir “anti-tēvi” – maigi, bez agresijas un droši, atšķirībā no agresīvā tēva.

Ko darīt ar šo informāciju?

1. Atzīstiet sev, ka baidāties no veiksmīgiem, realizētiem vīriešiem.

Pēc šī punkta izlasīšanas jums, Jana, var rasties vēlme pierādīt pretējo – ka jūs nebaidāties no tādiem vīriešiem. Bet, ja jums kaut kas kādam jāpierāda, tad jūs dzīvojat citu, nevis savu dzīvi. Pajautājiet sev – kam jūs cenšaties izpatikt? Izmantojiet papīru un pildspalvu: uzrakstiet prasības, ko jūs sev izvirzāt, lai justos laba un saglabātu stabilu pašvērtējumu. Tad pārejiet pie nākamā soļa.

2. Atcerieties un pierakstiet prasības, ko izvirzīja jūsu vecāki vai citi svarīgi pieaugušie.

Salīdziniet prasības, ko uzrakstījāt par sevi, ar tām, ko uzstādīja vecāki vai citi pieaugušie. Piemēram, “Es esmu laba, ja labi izskatos” vai “Es esmu laba, ja visu atrisinu pati un neprasu palīdzību”.

3. Sāciet nodarboties ar dejām.

Lai atbrīvotos no “olām”, ko attīstījāt apstākļu dēļ, es ieteiktu pierakstīties uz tango vai balles dejām (kas būs grūtāk). Jums jāiemācās uzticēties vīrietim. Kā filmā “Džezā tikai meitenes” teikts: “Dafne, tu atkal vadi!” Jums jāmācās ļaut vīrietim uzņemties iniciatīvu un vadīt jūs dejā. Ja jūtat pretestību, pateicieties sev – tas nozīmē, ka process virzās pareizajā virzienā.

4. Mācieties lūgt vīriešiem palīdzību.

Piemēram, degvielas uzpildes stacijā palūdziet palīdzību uzpildīt automašīnu. Pievērsiet uzmanību savām domām, emocijām un sajūtām šajā situācijā. Es iesaku tās pierakstīt – tas būs vērtīgs materiāls turpmākai darbībai ar psihologu, ja nolemsiet vērsties pie speciālista.

5. Vērsieties pie psihologa.

Lai izprastu un pārvarētu Elektras kompleksu, es iesaku vērsties pie profesionāļa, kurš palīdzēs to izdarīt saudzīgā un efektīvā veidā.

6. Noskatieties filmu “Mis slepenā aģente”.

Pat ja jau esat to redzējusi, ieteiktu noskatīties vēlreiz. Ņemot vērā šo informāciju, iespējams, filmā atklāsiet jaunas nianses.

Jana, jums jāpieņem sava sievišķā puse, savs maigums un seksualitāte. To izpaušana nenozīmē, ka kļūsiet ievainojama, pat biznesa pasaulē, kas bieži vien ir vairāk orientēta uz vīriešiem. Jūs varat iemācīties aizstāvēt sevi, neuzvelkot bruņas, kas traucē būt tuvai, romantiskai un maigai. Es ticu, ka, pārskatot savu attieksmi pret sevi un vīriešiem, jūs varēsiet izveidot laimīgas un harmoniskas attiecības ar partneri. Lai jums veicas!


You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More