Es dzīvoju, es strādāju, man nav ģimenes, dzīve ir bezjēdzīga… Es ienīstu savu darbu, katru dienu jūtu, ka esmu nekam nederīgs. Meklēt ko jaunu šajā vecumā vispār nav variants, pagājušogad atlaida, tagad jaunā vietā, bet funkcijas tās pašas…
Algas un karjeras ziņā – griesti… Dažreiz es piespiežu sevi izlīst uz kafejnīcu, sēdēt un pastaigāties, lai tikai nepaliktu viens. Mēģināju iepazīties, gāju uz dejām, bet sieviete, kas man patika, bija pēc šķiršanās un vairs nevēlējās nekādas attiecības…
Darbā kolēģe mēģināja mani iepazīstināt ar sievieti, es viņai nederēju, viņa gaida bagātu princi. Sešus mēnešus nosēdēju iepazīšanās portālā – bez rezultāta.
Mana pašcieņa ir zemāka par zemi, saprotu, ka ir cilvēki, kuriem ir vēl sliktāk, bet tomēr jūtu totālu un bezcerīgu vientulības sajūtu. Es gribu gulēt un nepamosties. Priekš kam es dzīvoju?
Andris, 45 gadi
Sveiks, Andri! Paldies par Jūsu vēstuli. Jautājums par dzīves jēgu satrauc daudzus jebkurā vecumā, taču ne visi uzdrošinās to izteikt. Tas, ko esi nolēmis uzrakstīt, jau ir solis ceļā uz sevi.
Dzīves apmaldīšanās stāvoklim var būt savi ārēji cēloņi, piemēram, ikdienas informācijas lavīna, agrāko ideālu un atbalsta punktu sabrukums, globalizācija. Tas viss rada spiedienu uz psihi. Nekādu konkrētu padomu neuzdrošinos dot, ceļš pie sevis ir ļoti trausla un dziļi personiska lieta.
Dzīves jēga ir elastīga, mainīga un vairāk filozofiska nekā psiholoģiska. Skaidras atbildes nav un nekad nebūs. Drīzāk tā var atšķirties katru minūti.
Ja runājam par atgriešanos pie dzīves jēgas, tad tai ir savi posmi. Es tos varu aprakstīt tikai vispārīgi, jo katrs ir individuāls. Jums jāsāk, soli pa solim pētot sevi. Kad es pazaudēju šo nozīmi? Un vai tāda bijusi?
Vai es dzīvoju savu dzīvi vai kādu citu? Kuru tieši? Tālāk jums ir jāizdomā savas vērtības un mērķi. Kas man ir svarīgi un kā es to varu sasniegt. Ideālā gadījumā viss iepriekš minētais būtu jādara kopā ar mentoru.
Ir vieglāks veids, taču tas nav piemērots visiem, jo tas prasa īpašas pūles. Tas ir, lai sāktu palīdzēt tiem, kas ir sliktāki par jums. Un tādi vienmēr ir, un viņiem tu tiešām esi vajadzīgs.