Vai var izskaitļot vecuma plānprātības riskus? Kādā vecumā mums parādās tendences augstām vai zemām kognitīvām iespējām? Zinātnieki noskaidrojuši – prognozēt var 8 gadu vecumā.
Trauksmainā statistika
Saslimšanas gadījumu skaits ar demenci vai analoģiskām kaitēm gadu no gada pieaug dažādās pasaules valstīs. Tā ir medaļas otra puses tam, ka planētas iedzīvotāju dzīves ilgums palielinās. Smadzenes it kā nepaspēj pielāgoties ātri mainīgajai pasaulei, pat ja kopējais veselības stāvoklis ir normāls.
Šīs slimības aktualitāte, paredz zinātne, augs arī tālāk. Pasaule noveco. Veidi, lai pagarinātu cilvēku mūžu, attīstītajās valstīs nes augļus. Bet arī blakusefektus. Gan sociālas problēmas, gan mentālās veselības jautājumus.
Lasi arī: 4 sievietes skaistuma pazīmes, ko nevar redzēt ar aci
Pasaules veselības organizācija saskaitīja: ja 2015. gadā diagnoze demence bija 46 miljoniem, tad līdz 2025. gadam slimojošie ar šo kaiti būs 130 miljoni cilvēku.
Pētījumi ilguši 60 gadus
Londonas Karaliskās koledžas zinātnieki pastāstīja par ilgo pētījumu, kas bijis vairākas desmitgades ilgs. Tā secinājumi publicēti žurnālā Neurology.
Pētnieki atlasīja 502 brīvprātīgos, kas dzimuši 1946. gadā un kuriem dzimšanas dienas ir ne vairāk kā nedēļas intervālā. Viņiem veica kognitīvo testēšanu 8 gadu vecumā. Atkārtoti to veica 69–71 gada vecumā.
Viens no uzdevumiem bija vienāds abiem vecumiem – gan bērni, gan senioru vecumā pētīja ģeometriskas figūras. Pēc tam viņi “turpināja” tās būvēt, izvēloties no rezerves variantiem fragmentus, kurus uzskatīja par piemērotiem dotajai figūrai.
Bija atmiņas, uzmanības, orientēšanās telpā un svešvalodu apgūšanas spēju pārbaudes testi. Pēc testa eksperimenta dalībniekiem veica smadzeņu tomogrāfiju gan bērnībā, gan otrajā reizē.
Mācieties bērnībā!
Izrādījās, ka vecuma problēmu un sasniegumu saknes meklējamas un diezgan konkrēti prognozējamas 8 gadu vecumā. Tie, kas bērnībā izcēlās ar apķērību, saglabāja savu kognitīvo potenciālu arī 70 gadu vecumā.
Bērni, kas neaprobežoja sevi tikai ar vispārējo izglītību, bet devās studēt, tāpat pēc tam demonstrēja labākus rezultātus nekā tie vienaudži, kas pārstāja mācīties 16 gadu vecumā.
Vēl viens neapšaubāms fakts: sievietēm testēšanas rezultāti domāšanas reakcijā un atmiņā izrādījās labāki salīdzinājumā ar vīriešiem.
Saprotamu iemeslu dēļ sliktāki rezultāti bija tiem, kuriem tomogrāfijā fiksētas amiloīdās plātnītes. Bet tā ir atsevišķa tēma, te nav nekādu sakarību ne ar dzimumu, ne spējām, ne bērnību. Tas ir veselības stāvokļa jautājums, kas neapšaubāmi arī iespējams.
Avots: neuronos.com