Kur atrodas robeža starp veselīgu pievilcību un objektizāciju? Kā saprast, vai partneris jūsos saskata cilvēku ar visiem plusiem un mīnusiem vai uztver kā objektu, kas ir kādas viņu uzbudinošās īpašības nēsātājs. Attiecību speciāliste, psihoanalītiķe Eliša Perrina ir sastādījusi pazīmju sarakstu, kas palīdzēs orientēties nesaprotamās attiecībās.
Problēma, par kuru ir sākts rakstīt salīdzinoši nesen, ieguvusi nosaukumu “objektizācija” – “priekšmetizācija”. Seksuālo attiecību kontekstā tas nozīmē kontaktu, kurā viens cilvēks otrā saskata nevis personību, bet “priekšmetu”, objektu savu vēlmju iemiesošanai. Psihoanalītiķe dr. Eliša Perrina daudzus savas prakses gadus nodarbojas ar attiecību problēmām un ir veltījusi rakstu tam, kā atpazīt objektizāciju.
“Nesenais pētījums parāda, ka objektizācija var būt saistīta ar seksuālu piespiešanu romantiskās attiecībās, – viņa raksta. – Tas nav nekāds brīnums. Satraucošākais ir tas, ka objektizācija statistiski ir saistīta ar seksuālo vardarbību. Un par to, diemžēl, arī nav jābrīnās.”
Tad, kā gan noteikt atšķirību starp objektizāciju un veselīgu pievilcību? Kādi ir brīdinošie signāli, pēc kuriem jābūt īpaši uzmanīgiem attiecībās vai iepazīstoties? Acīmredzami, ka mēs visi vēlētos gūt gandarījumu no veselīgas savstarpējās pievilcības. Dr.Perrina raksta par to, cik svarīgi ir rast iespēju atdalīt to no neveselīgas objektizācijas, kurā ir daudz riska faktoru.
Nenobriedis prāta stāvoklis
Vispirms eksperte piedāvā saprast, kas vada cilvēku, kad viņš tiecas fiziski objektizēt otru: “Tas, kurš tā rīkojas, noteikti atrodas nenobriedušā prāta stāvoklī”. Kad mēs esam ļoti jauni, tad redzam pasauli, kas sastāv no liela daudzuma smalku detaļu. Ir jāsasniedz briedums, lai ieraudzītu, kā šīs detaļas saskaņojas viena ar otru, un attiecīgi, cilvēkus sāktu uzlūkot kopumā, kompleksi.
Ja mēs vēl neesam sasnieguši briedumu, tad pārsvarā uzlūkojam citus kā “objektus” kaut kādu savu vajadzību vajadzību apmierināšanai vai kādai noteiktai lomai attiecīgajā brīdī. Agrīnā periodā, kad mēs vēl nespējam paši par sevi parūpēties, tas ir dabisks pieaugšanas process.
Un tomēr, veselīga attīstība ietver sevī cieņu pret citiem, kā cilvēkiem ar savām personīgajām tiesībām, vajadzībām, ierobežojumiem, labajām un sliktajām īpašībām. Vīrietis vai sieviete, kas uzlūko otru cilvēku kā objektu, raugās uz viņu tikai no savu vajadzību skatu punkta dotajā brīdī.
Viņi nespēj domāt par cilvēku kopumā un attiecīgi, nav spējīgi uz veselīgām, nobriedušām attiecībām, sevišķi romantiskām vai seksuālām.
Kā atpazīt objektizāciju?
1. Lielākajā daļā gadījumu veselīga pievilcība nav tendēta fokusēties uz ķermeņa daļām vai konkrētu ārējo izskatu, piemēram, uz tādu vai citādu apģērbu. Ja pastāv veselīga pievilcība, cilvēks gūst baudu no ķermeņa vai tēla skaistuma, taču aiz tā noteikti saskata partnera personību.
2.Izjūtot vājību vai īpašu atkarību no kaut kādām niansēm, nobriedis cilvēks partnerī tās novērtēs organiski, kā viņa tēla vai personības daļu. Piemēram, ja vīrietis ir “ieciklējies” uz to, lai sieviete staigātu augstpapēžu kurpēs, viņš šo tēlu var nodalīt no viņas kā personības – jo jebkura cita taču var valkāt šādus apavus. Bet no otras puses, ja viņš izsaka viņai komplimentus, jo slēpošanas vaļasprieks viņai ir izveidojis skaistu kāju formu, kura tik lieliski izskatās augstpapēžu kurpēs, – visdrīzāk viņš novērtē šo sievieti kā cilvēku ar paradumiem un īpatnībām, kas viņu padara par individualitāti.
3.Nobriedis cilvēks tāpat atsauksies par citiem cilvēkiem kā par personībām. Viņš neiedala pasauli melnajā un baltajā, un var runāt par savu bosu, ģimenes locekļiem vai draugiem kā par cilvēkiem ar savām labajām vai sliktajām īpašībām. Cilvēkam, kurš objektizē, būs tendence uzlūkot citus kā tikai “labos” vai tikai “sliktos”, sniedzot virspusēju vērtējumu.
4.Cilvēki ar tendenci uz objektizāciju mazāk par citiem ir spējīgi uz empātiju. Jo tad, kad mēs redzam citus cilvēkus kopumā, mēs uz pasauli varam paskatīties viņu acīm, pamanīt līdzības un atšķirības ar mums, atpazīt stiprās un vājās puses, simpātijas un antipātijas. Šīs spējas nosaka prasme just līdzi un nostāties otra cilvēka redzējumā. “Ja jūs tiekaties ar kādu, kurš pēc jūsu domām nav spējīgs just līdzi jums vai citiem, pievērsiet lielāku vērību tam, kā viņš attiecas pret jūsu ķermeni, – raksta daktere Perrina. – Iespējams, jūs saskatīsiet arī citas pazīmes, ka tiekat objektizēti”.
5.Pie objektizācijas cilvēks var izjust īpašu baudu no kādas partnera ķermeņa daļas aplūkošanas, pieskaršanās vai noteikta veida seksuālām darbībām ar to. Tas atšķiras no intīmās tuvības ar to cilvēku, kurš uztver otru pilnībā, tajā skaitā arī ķermeniska kontakta līmenī. Un tas noved pie tā, ka objektizācija ir tikai ikdienišķas vajadzības apmierināšana, skaidro eksperte. Tiklīdz tā ir apmierināta, subjekta uzmanībai ir tendence pāriet pie kaut kā cita, piemēram, – nākamās viņa vēlmes.
Izdarot secinājumus, ir jāatceras: galējības ir sastopamas reti – tas ir, ka gandrīz nemēdz būt tā, ka cilvēkam izpaustos visas 5 pazīmes, vai arī neizpaustos pilnīgi neviena.
“Saskatiet tendences jūsu attiecībās. Un pats galvenais, pievērsiet uzmanību tam, kā jūs tajās jūtaties! Kad jūs kāds objektizē, jūs noteikti jutīsiet, ka jūs mazāk novērtē. Jūsu personīgā labpatika varbūt virspusēja vai neilga. Jūs varat pamanīt, ka jūsu uzmanība novēršas no sevis, bet prāts ir aizņemts ar minējumiem, ko šobrīd jūt jūsu partneris. Dēļ tā jūs varat justies saspringtāki un nedabiskāki. Un iespējams, tas ir saistīts ar to, ka jūs objektizē,” – rezumē dr.Perrina.
Viņa uzskata, ka ir svarīgi savlaicīgi pievērst uzmanību minētajām pazīmēm, jo tās var kļūt par stipri nopietnāku problēmu priekšvēstnešiem nākotnē.