Galvenā Attiecības Mīlēt, bet NEprecēties

Mīlēt, bet NEprecēties

edomas

Vīriešiem nepieciešams pamatīgs iemesls, lai oficiāli apprecētos, ja viņš dzīvo civillaulībā ar sievieti. Savukārt sievietei ir vajadzīgs pamatīgs iemesls, lai dzīvotu civillaulībā un neprecētos. Galvenā kļūda ar kuru sieviete saskarās situācijā “attiecības ir labas, bet precēties viņš nevēlas” ir dusmas un pazemojuma jūtas.

Galvenai jautājumi, kas visvairāk nomoka, ir šādi:

1)Vai vīrietis var mīlēt sievieti, bet nevēlēties ar viņu apprecēties?

2)Ko iesākt sievietei, ja viņa mīl, vīrietis piekrīt dzīvot kopā, bet nevēlas precēties?

Varbūt palūkosim to, kas tad ir laulība? Tas ir tiesisks akts, kas nostiprina pāra attiecības un pārceļ mantiskā atbildības līmenī. Līdz ar to laulība ir izdevīgāka partnerim, kurš ir vairāk ieintersēts stirpināt attiecības un uzņemties atbildību. Ja abi ir vienlīdz ieinteresēti, tad laulība ir izdevīga abiem.

Kāpēc viņi saka, ka mīl, bet neprec

Laulība ir neizdevīga tiem, kuri ir ieinteresēti saglabāt lielāku brīvību. Ja abi ir vienādi ieinteresēti saglabāt brīvību, laulība nav izdevīga abiem.

Vai ir iespējams, ka vīrietis mīl, bet nevēlas precēties? Protams! Tad, ja viņš ir apmierināts ar brīvības līmeni, kas piemīt viņam un viņa partnerei.

Ja pārī ir disbalanss un vīrietis ir pluss, viņš gandrīz nekad nevēlas precēties. (Izņēmums ir vīrietis, kura pašapziņai ir ļoti svarīgs fakts, ka viņam ir sieva un ģimene, jo bez šiem lielumiem viņa eksistence šķiet kļūdaina).

Ja pārī ir nelīdzsvarotība un vīrietis ir mīnuss, viņš gandrīz vienmēr vēlas apprecēties. (Izņēmums ir cilvēks, kurš dēļ sava mīnusa tiek pazemots un viņu plosa šī nelīdzsvarotība).

Bet, ja pārī ir balanss, tad attiecības var risināties dažādos scenārijos.

Aplūkosim parastu attiecību balansu. Vīrietis mīl, nevēlas šķirties, kopumā ar sievieti viņš plāno nākotni, bet precēties nevēlas. Vai tā var būt? Protams. Galu galā viņam ir ērti. Kāpēc gan kaut ko mainīt?

Vīrietis var domāt, ka laulības iemesls ir grūtniecība, bet, kamēr bērnu nav, pāris var dzīvot šādi. Vīrietis var domāt citādi, viņam ir dažādas bailes, aizspriedumi, māņticības, bet galvenais ir tas, ka viņam šīs attiecības der, tāpēc viņš uzskata, ka nekas nav jāmaina.

Sieviete, gluži pretēji, pat būdama trekns pluss, var gaidīt laulību piedāvājumu no vīrieša mīnuss. Un pat tad, ja sieviete ir mīnuss, viņa gandrīz vienmēr vēlas sakārtot attiecības likumiski. Vienīgie izņēmumi ir tad, ja sieviete ir finansiāli pārticīga, baidās par savu īpašumu, nav pārliecināta par savu jūtu stabilitāti vai arī ir piedzīvojusi traumatisku laulību. Sievietes parasti nevēlas daudzus gadus būt attiecībās bez precēšanās, bet vīrieši to vēlas.

Romantic couple hugging and looking at each other while sitting on mountain

Galvenā kļūda, ko pieļauj sievietes saskaroties ar šādu situāciju ir dusmas un pazemojuma jūtas. Kā viņš uzdrošinas nevēlēties precēties? Protams, ka viņš nemirst. Viņš taču atrodas līdzās. Padzeniet viņu un, iespējams, viņš sāks mirt. Vai, gluži pretēji, secinās, ka brīvība ir labāka. Bet šobrīd, kad sieviete ir tuvumā, kad viņa ir pieejama, viņš noteikti nemirst. Viņš ir dzīvs, vesels un viņam iet labi. Jums nav par ko dusmoties un nav par ko just pazemojumu.

Dusmas un pazemojuma sajūta noved pie tā, ka sieviete iznīcina labas attiecības, bet, tā kā viņa nevar tās pilnībā iznīcināt, tāss vienkārši tiek satricinātas šurpu turpu, vīrieša motivācija precēties kļūst vēl mazāka. Viņa staigā drūma un neapmierināta, dažreiz kavējas nezināmās vietās, viņa dara visu, lai parādītu, ka viņai ir slikti, ka viņam kaut kas jāmaina.

Tajā pašā laikā sieviete nepaskaidro, kas notiek ar viņu, tāpēc vīrietis nezina, kad iemesls viņas aizvainojumam ir tas, ka viņai šķiet, ka viņa netiek uztverta nopietni. Tāpēc tad, kad sieviete kādu dienu paziņo, ka viņiem vai nu jāšķiras vai jāapprecas, tad rodas sajūta, ka viņa ātri vien vēlas aizpildīt brīvo vietu. Gandrīz vienalga ar ko. Peikritīsiet, ka tikai daži cilvēki būs laimīgi par to, ka ir viegli aizvietojami?

Sievietes nevēlas izrpast dzimumu atšķirības, tāpēc uz vīriešiem apvainojas. Viņas domā, ka viņu vēlme apprecēties ir mīlestība, bet vīrieša vēlme neprecēties ir nemīlestība. Bet tas tā nav. Mīlestība var būt līdzīga abās pusēs, bet vīrietiem dzīvošana civillaulībā ir ērta. Vīrietim sieviete ir jāmīl daudz vairāk, kā viņa mīl viņu, lai viņš censtos sievieti apprecēt tikpat ļoti, kā viņa.

Kompensācija var būt tikai viena: godīgs, sirsnīgs, maigs paskaidrojums vīrietim, ka nopietna priekšlikuma trūkums no viņa puses, sievietei liek šaubīties par viņa jūtām un sāpina. Jā, jūs zināt, ka viņš jūs mīl tikpat ļoti kā jūs viņu, bet jūs esat sieviete un viņš – vīrietis. Triks ir izskaidrot viņam šo atšķirību.

No savas puses jūs esat gatava nokārtot attiecības, bet, ja vīrietis tam nav gatavs, tad ir pārāk sāpīgi saglabāt un uzturēt tuvību. Tas nenozīmē, ka jums nekavējoties jāsakravā čemodāns, tomēr labāk to ir sakravāt, nevis dusmoties un ienīst. Nav nekā apkaunojoša tajā, ja lūdzat vīrietim uzņemties par sevi atbildību.

Nē, tas nav jādara skarbi. To var darīt maigi un pakāpeniski. Jūs varat būt tieša un godīga, bet arī pieklājīga un dvēseliska (pretējā gadījumā tas izklausīsies pēc ultimāta un vīrieti aizvainos). Ir jāpārraida ideja par dzimumu atšķirībām.

Galvenais šādas lietas ir izrunāt bez liekiem “atkritumiem”. Piemēram, bez: 1)citādi es apprecēšos ar kādu citu, 2) vecāki ir nelaimīgi (ne jau par to ir stāsts), 3) citi par mani smejas, 4) man ir pienācis laiks precēties (ir jāprec cilvēks, nevis stereotipi).

Ir svarīgi, ka vīrietiem tiek nodota tīra un skaidra informācija: “Es gribu apprecēties, jo tevi mīlu, esmu pārliecināta, ka ar tevi gribu būt kopā vienmēr un man ļoti sāp, ka neesi pārliecināts.” Ir tikai viens iemesls, lai mīļoto pamestu – sāpes. Sāpes, ko viņš tev nodara, vai arī sāpes situācijās kopā ar viņu. Citiem iemesliem nevejadzētu būt.

Ja jums izdosies parādīt savas sāpes, tad varēsiet aiziet. Bet, ja lepnums neļauj jums parādīt savas sāpēs, ja vēlaties dusmoties un ienīst, tad diez vai tas ko līdzēs. Strādājiet ar savu lepnumu un sāpīgo pašcieņu. Un savā ziņā tā ir pasaka par Pelnrušķīti.

Par šo tēmu lasi arī:

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More