Galvenā Psiholoģija Neglaimojiet sev: Cilvēks var mainīties tikai vienā gadījumā

Neglaimojiet sev: Cilvēks var mainīties tikai vienā gadījumā

edomas

Kad es aizgāju no smagām attiecībām, garīgi es vēl pie tām turējos ilgu laiku. Proti, es zināju, ka vairs nav jēgas, tomēr man šķita, ka vēl kaut ko iespējams uzlabot.

Kad eiforiskā migliņa izplūda, tad es sāku saskatīt psiholoģiskās īašības. Dziļumā es vienmēr par tām zināju, bet, tāpat lielākā daļa no mums, biju pārliecināta, ka mīlestība ir spējīga uz visu. Arī maniīt cilvēku. Es meklēju informāciju par atkarībām, rakstura akcentiem, infantilisma un manipulācijas iezīmēm. Un tā tālāk. Un nonācu tik tāl, ka rādīju savus atradumus un teicu cilvēkam: “Paskaties te! Lūk, kas notiek! Tev ir tā, lūk tā un šitā viss ir uzbūvēts!”

Uzminiet, ko es saņēmu pretī? Tieši tā – agresiju un “pati tu esi muļķe”! Bet kā jūs gribējāt? Rādīšana ar pirkstu uz otru sāp. Visi uzvedības modeļi – tā ir psiholoģiskā aizsardzība pret garīgām brūcēm. Tās ir gadu gaitā izstrādātas uzvedības stratēģijas, kas ļauj cilvēkam šajā pasaulē samērā ērti pastāvēt, bez godīgas ielūkošanās sevī.

Tagag ar pārliecību var teikt – cilvēki var mainīties. Cilvēki patiešām var mainīties. Bet tikai un vienīgi vienā gadījumā (lasiet uzmanīgi!) – TAD, KAD PATS TO VĒLAS.

Jūs drošvien cerējāt, ka kļūsiet par motivētāju, kuras dēļ mīļotais cilvēks vēlēsies mainīties? Neglaimojiet sev. Jūsu ietekme ir tikpat spēcīga kā laikapstākļi aiz loga. Jūs tiem variet pielāgoties. Kad līst, paņemt lietussargu, bet mainīt savus uzskatus, un vēl jo vairāk – personības uzbūvi – mākoņu dēļ aiz loga…

Tad, ja cilvēks pats pēkšņi pārstāj būt apmierināts, ka lietus laikā viņš ir skumjš, karstumā svīst… Kad viņam pašam kļūst garlaicīgi, kad viņš ir dziļi nelaimīgs, neveiksmīgs, kad dzīve pārstāj būt tāda, kādu viņš vēlas. Vai arī piemklē atklāsme: “Kaut kā sūdīgi es dzīvoju…” Tad viss ir iespējams.

Bet tu jau būsi tālu no sprādziena epicentra. Un labāk, ka atrodies tālu, la tevi neskartu sprādziena vilnis. Jo atziņa, ka “es pats esmu cēlonis visam, kas notiek manā dzīvē” ir ļoti grūts pārbaudījums. Parasti par neveiksmju cēlni tiek uzskatīts tas, kurš ir tuvumā. Vai bija tuvu.

Donalds Volšs reiz raksīja: “Labākais, ko varam darīt mīļotā cilvēka labā, ir dot viņam lielu porciju sevis.” Tās nav dusmas, tā nav atriebība vai nostāja: “Paskatīsimies , kā tev būs bez manis!” Tā ir mierpilna pārliecība, ka katram cilvēkam ir tiesības būt tādam un būt ar to, ko viņš sevī nes. Pat tas, ka esat uz laiku pārī, nedod jums tiesības otru cilvēku mainīt.

Grayscale Photography of Woman Standing on Seashore

Mēs esam atbildīgi tikai par sevi. Mēs piedzimstam atsevišķi viens no otra un arī aizejam vieni paši. Katram no mums ir sava dzīve un mērķi.

Jūsu griba attiecas tikai uz jūsu dzīvi. Un nevajag izlikties par to Kungu, domājot, ka jums ir tiesības ietekmēr citas personas likteni. Lieciet otru mierā, rūpējieties par sevi!

Psihologiem ir princips – nerisināt cilvēka problēmas bez atļaujas. Jā, patiesībā bez prasīšanas viņš vēl nav kļuvis par klientu.

Tāpēc ir jāievēro Visuma zelta likums: NEJAUCIETIES TUR, KUR JŪS NELŪDZ TO DARĪT. Pieaudzis, garīgi vesels (jums nav jāvērtē viņa veselība) cilvēks spēj tikt galā ar savām problēmām vai lūgt palīdzību, ja pats nespēj tās atrisināt.

Kļūstiet pat sava likteņa radītāju – tas ir labākais, ko variet darīt savā dzīvē. Ja kādam būs lemts manīties jums blakus, tad tas notiks. Jūs kļūsiet par motivāciju ar savas realizēšanās faktu.

Ja tavs ceļš nesaista un neiedvesmo citu cilvēku, tas tas arī ir lieliski – viņam acīmredzot ir savs ceļš. Un blakus tev dosies tie, kuru ceļi atrodas tuvu tavam.

Par šo tēmu lasi arī:

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More