Sociālie mediji ir padarījuši slavenību šķiršanās par mūsu ikdienas sastāvdaļu. Tā vietā, lai izplatītu oficiālus paziņojumus, kā tas bija ierasts agrāk, zināmas personības tagad izvēlas paziņot par savām šķiršanās ziņām ar ierakstiem savos sociālajos tīklos, apejot starpniekus. Līdz ar to starp ziņām no ģimenes un memēm mūsu sociālo mediju plūsmās bieži parādās arī ziņas par slavenu pāru šķiršanos. Tas stiprina mūsu parasociālās attiecības ar iemīļotajām slavenībām un liek mums justies tuvākiem viņiem. Tieši tāpēc, uzzinot, ka kāds pāris šķīries jau agrāk, bet šo faktu kādu laiku slēpis, mēs jūtamies ne tikai pārsteigti, bet arī, zināmā mērā, nodoti.
Lai gan arvien vairāk slavenību izvēlas šķiršanos paziņot, piemēram, Gvinetas Paltrovas stilā, ar tekstiem, kas vairāk atgādina mīlestības pilnas vēstules, kurās pauž cieņu, empātiju un pieķeršanos, mēs tagad redzam arī klusuma šķiršanās fenomenu. Šīs ir šķiršanās, kas notikušas pirms kāda laika, par kurām uzzinām daudz vēlāk.
Iespējams, viens no spilgtākajiem piemēriem ir Džeidas Pinketas Smitas un Vila Smita šķiršanās, kuri bija šķirti septiņus gadus, pirms par to uzzinājām. Drīz pēc tam, kad Pinketa Smita atklāja šo ziņu, noskaidrojās, ka arī Merila Strīpa un Dons Gammers bija šķīrušies jau sešus gadus. Pārbagātības un privātuma trūkuma laikmetā šie noslēpumi pārsteidz, vienlaikus liekot uzdot jautājumu – vai nebūtu veselīgāk prioritizēt pašaprūpi, nevis steigties paziņot par šķiršanos? Varbūt klusā šķiršanās ir labākais veids, kā dziedēt brūces?
Kad slepenība un klusums kļūst par jaunu greznību
Patiesībā Holivudā slepenas šķiršanās nemaz nav tik retas, pateicoties privātajiem tiesnešiem, kurus izmantojušas tādas pazīstamas personas kā Īlons Masks un Kriss Prats. Populārā privātā tiesnese Džila Robinsa, kura pārraudzīja Breda Pita un Dženiferas Anistones šķiršanos, laikrakstam The Cut atklājusi, ka lielākā daļa viņas klientu nemaz nav slavenības, bet gan zobārsti, ārsti, dzīvības apdrošināšanas speciālisti, juristi… Klusi šķirties no dzīvesbiedra nav tikai slavenību privilēģija. Arī parastie cilvēki vēlas tikpat daudz privātuma kā sabiedrībā pazīstamie. Laikmetā, kad noslēpumi ir reta parādība, iespēja baudīt slepenību un klusumu ir jauna greznība.
“Brīnišķīgākais šajā procesā ir tas, ka tādā veidā mēs izvairāmies no citu cilvēku viedokļa. Galu galā visi domā, ka viņiem ir tiesības izteikties, un, patiesībā, viedokļi, kas nav saskaņoti ar profesionāļiem (juristiem vai psihologiem), var radīt lielu mentālo sajukumu un pat izraisīt strīdus ar mūsu partneri… Draugi un radinieki, ar visu savu labo gribu, nezina par mūsu konkrēto gadījumu un var nodarīt vairāk ļauna nekā laba,” saka Nīvesa Aparicio, uzņēmuma Válory, kas specializējas šķiršanās procesos sievietēm ar bērniem, direktore un dibinātāja.
Izvēloties klusēt, lai apkopotu domas, pārvaldītu zaudējumu sāpes vai pat sameklētu jaunu mājvietu, mums ir vieglāk pārstrādāt emocijas, kas rodas pēc šķiršanās. Pēc šķiršanās vai laulības iziršanas bieži nākas uzklausīt komentārus un jautājumus no draugiem un radiniekiem, kas jau tā sarežģītu situāciju padara vēl nepatīkamāku. Sabiedrībā, kurā valda troksnis, klusēšana, vismaz emocionālās lietās, var palīdzēt.
Vienlaikus esam pieraduši, ka slavenības un cilvēki mums apkārt ir pārvērtuši sociālos tīklus par savu privātās dzīves megafonu, tāpēc bieži jūtam, ka arī mums ir jāpaziņo par attiecību statusu. “Mēs jūtamies gandrīz spiesti visus informēt par attiecībām, jo, ja vienā brīdī publicējām kopīgas fotogrāfijas un pēc tam to vairs nedarām, viņi domās, ka esam šķīrušies. Patiesībā tā arī bieži uzzinām par slavenību šķiršanos – viņi pārstāj viens otru sekot sociālajos tīklos, dzēš kopīgas fotogrāfijas utt. Ir arī bieži, ka viens no partneriem uzstāj otram publicēt kopīgas fotogrāfijas vai video, lai pierādītu, ka viņi vēl ir kopā, jo daži uzskata, ka fotogrāfiju neesamība nozīmē, ka cilvēks ir viens. Un tā nav jābūt. Mums ir tiesības nevēlēties, lai citi zinātu par mūsu privāto dzīvi,” skaidro Elizabete Klapēsa, grāmatas Perderte para encontrarme: Supera una ruptura y vuelve a enamorarte de ti (Zaudēt tevi, lai atrastu sevi: Pārvari šķiršanos un iemīlies sevī no jauna) autore.
Svētku laikā šķiršanos paziņot ir īpaši grūti
Jebkurš radinieks, kas svētkos ierodas bez partnera, uzreiz saskaras ar jautājumiem un iztaujāšanu. Tāpēc ir cilvēki, kuri izvēlas neko neteikt un ļaut laikam rādīt. “Neko neteikt ir veids, kā izvairīties no jautājumiem, kas atver rētas. Ideāli būtu vienoties ar bijušo partneri šajā jautājumā, lai izvairītos no pārpratumiem un nevajadzīgiem konfliktiem,” skaidro Klapēsa.
Tāpat nedrīkst aizmirst, ka kultūra, etniskā piederība, sabiedrības normas un gaidas var spēlēt nozīmīgu lomu, lemjot par šķiršanās turēšanu noslēpumā. “Atkarībā no tā, kā šķiršanās vai attiecību izjukšana tiek uztverta cilvēka vidē, viņš vai viņa par to stāstīs vai ne, šķirsies agrāk vai vēlāk, vai pat nešķirsies vispār. Tas vienmēr būs atkarīgs no cilvēka iesaistīšanās šajā kultūrā vai ideoloģijā, taču tas ietekmē ļoti daudz. Atcerēsimies, ka ir reliģijas, kurās šķiršanās nav pieļaujama un pat tiek sodīta,” saka psihologs.
Klusās šķiršanās piesaista uzmanību, jo tās ir pilnīgs pretstats emocionālajam ekshibicionismam, kas šobrīd valda sociālajos tīklos. Šeit bieži arī mūsu ģimenes locekļi un draugi izplata autentiskus paziņojumus par attiecību stāvokli vai izjukšanu, gluži kā slavenības.
Kā norāda Dans Lions grāmatā STFU: The Power of Keeping Your Mouth Shut in an Endlessly Noisy World (STFU: Spēja turēt muti klusumā bezgalīgi trokšņainā pasaulē): “Troksnis nekad nepazudīs. Bet mēs varam. Fiziskās veselības un psiholoģiskās labklājības vārdā mums tas ir jādara.” Pasaulē, kas mudina mūs runāt vairāk, klusēšana var kļūt par galējo pašaprūpes un dumpīguma aktu.