Ir jāsaprot, ka organisms – tā nav lokomatīves aprijošā krāsns, kurā bez apsvērumiem un analīzēm var mest iekšā visu cerot, ka “viss izdegs”, “izkūpēs”, jā, tas patiešām ir muļķīgi.
Lai gūtu patiesu labumu no izvēlētā ēsanas stila ir jābūt elementārai pārtikas kultūrai. Ja sekojam virspusējiem priekšstatiem, ko mums cenšās “iebarot” mūsdienu ātrā kultūra – “pērciet pelmeņus, ātri pagatavojiet un skatoties jaunākās ziņas, notiesājiet” vai “ēdiet dārzeņus un augļus, un viss”, tad no tā nebūs ne patiesas jēgas, nebūs nekā.
Gadsimtiem ilgi cilvēka dzīvesveids nemainījās, pārtikas kultūra pastāvēja un tika nodota dabiski no paaudzes paaudzē. Laikā, kad civilizācijā aizsākās industriālā revolūcija jeb straujais tehniskās attīstības ceļš, arī cilvēka dzīvesveids strauji mainījās, rezultātā iepriekšējā pieredzes nepārtrauktība tika sašūpota.
Šajos apstākļos izkopta pārtikas kultūra savā ziņā tika pazaudēta un izkropļota jeb degradēta tādu faktoru ietekmē, kuriem patiesībā nav nekāda sakara ar uzturu, piemēram, tā ir ķīmiskā apstrāde un… reklāma.
Ko ar to iesākt? Šķiet, ka slīcēju glābšana ir kļuvusi par pašu slīcēju nodarbošanos. Ja jūs nevēlaties iedziļināties tajā ar ko un kā sevi pabarojat, tad tiešām nekavējoties ceļš ir bruģēts uz slimnīcu, vai, slikātajā scenārijā, uz kapsētu. Patiešām tā ir. Jo savā ziņā ir kļuvis gluži neiespējami paļauties uz cilvēces pieredzi un veselo saprātu. Šķiet, ka neatgriezeniskais punkts jau ir pagājis.
Kopš laika, kad cilvēce ir pārgājusi uz baltajiem miltiem, margarīnu un mākslīgo raugu, arī veselais sprāts ir pārtsājis darboties. Margarīni kā sintētisks produkts un raugs kā sveša dzīvības forma (patiesībā briesmonis) iestrādā ķermenī tieši tādu shēmu, ka mēs gribam ēst tieši to, kas šim briesmonim nepieciešams.
Uzziņai. Baltie milti ir kļuvuši par kulinārijas absurdu. Visvērtīgākais graudos rūpniecības procesos tiek atdalīts līdz tie paliek sniegbalti. Tādējādi viss vērtīgais miltiem tiek atņemts un paliek to mirusī daļa, kas galvenokārt sastāv no cietas. Aknas aizsērē ar mazutam līdzīgu masu, ciete organismā nogulsnējas gļotu veidā, zarnu sienas ir aizsērējušas ar aplikumu.
Margarīni un transtauki ir izgatavoti no otrās ekstrakcijas rafinētas augu eļļas, kas tiek ražota, izmantojot ķīmiskos šķīdinātājus. Pēc tam rafinētā eļļa tiek uzkarsēta un hidrogenēta, caur to izlaižot ūdeņradi. Rezultāts ir dabai nezināmu trans-izomēru maisījums, kam piemīt mīksta plastilīna konsistence, pretīga smaka un krāsa.
Lai piešķirtu šim “produktam” komerciālas īpašības, tur tiek pievienots saraksts ar visu veidu ķīmiju. Transtauki ir ārkārtīgi toksiski un tiem ir tendence uzkrāties organismā, izraisot vairākas bīstamas kaites: stresu, aterosklerozi, sirds slimības, vēzi, aptaukošanos, novājinātu imunitāti, zemu potenci utt.
Cilvēks, kurš atrodas problēmā vai vienkārši nevēlas to redzēt. Problemātiska sabiedrība vēl jo vairāk nevēlas redzēr savas problēmas vai pat nespēj tās redzēr, jo tā ir ganāmpulka drošības ilūzija. Tātad, mēs beidzot saredzam to, ka “smēķēšana nogalina” pēc tam, kad tabakai tika pievienota ķīmija, un rezultātā mira aizvien vairāk cilvēku. Bet to pašu uzrakstu – “nogalina” – var pielīmēt pie visām lielveikalu sintētikām. Mierinošā ilūzija ir tikai tāda, ka tā nogalina lēni un nemanāmi.
Cilvēki bieži nepamana, ka veselība sabojājas tad, kad ir pazudusi uztura kultūra. No brīža, kad šie trīs galvenie komponenti parādījās uzturā – baltie milti, margarīns, raugs – iepriekš zināmā kultūra beidzās un aizsākās cita matrica.
Šīs sastāvdaļas ir iekļautas visos visbiežāk nopērkamajos ikdienas produktos – maizes izstrādājumos.
Šai matricai ir savi uzskati par cilvēku.
Pāreja no tradicionālās uz dzīvu pārtiku nebūt nenozīmē kaut kādu izrāvienu pārtikas kultūrā, ja netiek ievēroti elementārie principi. Apsveriet, kādi principi tur tiek pārkāpti.
1. Uzturam ir jābūt stabilam
Virtuvei (produktu kopumam un to pagatavošanas metodēm) ir jābūt kaut kādai pastāvīgai konstaneti. Kopumā nav ieteicams diētu mainīt peķšņi, bet gan pamazām. Tas galvenokārt ir saistīts ar zarnu mikrofloru, kas ir pielāgota konkrētas pārtikas sagremošanai. Tā atjaunojas lēni, var paiet mēneši, lai pielāgotos.
2. Uzturam ir jābūt pēc iespējas daudzveidīgākam
Tajā pašā laikā ēdienam ir jābūt pēc iespējas vienkāršākam. Dažādība ir nepieciešama vispārējā sortimentā. Piemēram, uzturs nevar balstīties tikai uz vienu produktu grupu, jo tādas vielas kā lecitīns ir tumšajā šokolādē, bet nav augļos un dārzeņos.
3. Ēdienam ir jābūt patīkamam
Cilvēka smadzenes ir tā iekārtotas – tām vajadzētu izklaidēties. Ja nav prieka, serotonīns netiek ražots, un tad viss ir slikti. Ja nav prieka, smadzenes to meklēs, arī starp mākslīgajiem stimulatoriem. Ēdiens ir viens no galvenajiem priekiem, un tas ir jāgatavo garšīgi.
Ja tas, ko ēdat ir veselīgs, bet nav garšīgs, tad jūs pastāvīgi vēlēsieties kaut ko garšīgu un šis pārbaudījums turpināsies līdz smadzenes saņems savu baudas daļu.
Tāpēc nevajag nodarboties ar mazohismu, jums nav jākošļā zaļa zāle kā givīm, ir jāatrod vienkāršas, bet gardas receptes un ēdienam ir jāpārvēršas par prieka avotu. Dzīvs ēdiens var un tam ir jābūt garšīgam.
4. Jāizslēdz mākslīgie stimulanti un relaksanti
Mākslīgi veidotu ēdienu loks patiešām ir apburts. Sākumā jūs jutīsieties labāk, bet pēc tam pašsajūta pasliktināsies. Depresija un panikas lēkmes ir jaunās paaudzes saslimšanas. Un arī šīs slimības veicina produktu ķīmiskie komponenti. Ķīmija vienā vai otrā pakāpē izraisa apziņas stāvokļa maiņu, bet ne vienmēr. Un tas arī izraisa intoksikāciju, neskatoties uz to, ka toksīni ir iepakoti skaistos uzrakstos, krāsās un konsistencēs.
Turklāt ķimiskie pēcefekti tiek ārstēti ar tādiem pašiem to cēloņiem. Jūs varat uzdot sev daudz jautājumu. Kas tad vainas, piemēram, dabīgai kafijai? Bet visa šī industrija ir kļuvusi par milzīgu biznesu, visas plantācijas tiek miglotas ar ķīmijām, nemaz nerunājot par to, kas tiek pievienots galaproduktam. Un uzraksts “dabīgs” var izrādīties tukšs vārds. Tāpēc ir vērts meklēt pēc iespējas vienkāršākus un dabai tuvākus produktus.
5. Galvenais princips – produktiem jābūt dabīgiem
Tas nozīmē, ka nav ĢMO, rauga, ķimikāliju, sintētikas. Lielveikalā gandrīz nav 1-5% no tā, ko var attiecināt uz dabīgiem produktiem. (Tomēr realitāte mainās, un progress jau notiek.) Produktu, kas ilgstoši tiek “ieslēgts un glabāts”, nevar uzskatīt par dabisku. Piedevas, kas atdarina “identisko dabiskajam”, arī ir sintētika, lai arī kā tās tiktu ietērptas.
Ēdot “ilgstošus” (ilgstošus) dārzeņus un augļus no lielveikala ir tīrais neprāts. Ķermenim nav nekas sliktāks par sintētiskiem (mākslīgi sintezētiem) toksīniem.
Miljardiem evolūcijas gadu daba ir nodrošinājusi visu, izņemot šo. Ja ķermenis varētu runāt, tas teiktu: jūs varat mani badot, mocīt ar pārmērīgu fizisko piepūli, iemest karstumā vai aukstumā, jūs varat asiņot, jūs varat sist, spīdzināt un pat sagriezt, es visu paņemšu … bet, ja Tu mani indēsi, tev un man būs slikti, ļoti slikti – viss beigsies ļoti slikti.