Mūsdienu medicīnā šādas diagnozes nav. Nervu sabrukums netiek uzskatīts par garīgu traucējumu. Bet tas nenozīmē, ka tas nav jāuztver nopietni, jo mēs runājam par situāciju, kad ārkārtīgi augsta stresa dēļ cilvēks nespēj normāli funkcionēt.
Stresa avoti var būt dažādi: šķiršanās ar partneri, finansiālas problēmas, personīgas bēdas, garīgs izsīkums. Katra ķermenis un psihe reaģē uz stresu savā veidā. Var uzskaitīt vairākus galvenos simptomus.
1.Trauksme un depresija
Trauksme un depresija ir ļoti izpalīta reakzija uz dažādiem stresa faktoriem. Problēmas sākas tad, kad stress ir ilgstošs un nepārtraukts un cilvēkam vairs nepietiek resursu, lai tiktu ar to galā. Tas var izpausties dažādi, piemēram, nekontrolētā raudāšanā. Atrodoties uz sabrukšanas robežas, daudzi zaudē pārliecību un ticību sev, kā arī cieš no vainas sajūtas.
2. Pārāk daudz miega, vai tā trūkums
Vēl viens bažu iemesls ir miega režīma maiņa. Dažiem miegs kļūst par bēgšanu no stresa un viņi sāk gulēt ilgāk kā parasti. Citi piedzīvo bezmiegu dēļ smagas smadzeņu pārpūles.
3. Nogurums
Nogurums un vājums ķermenī ir vēl viena pazīme, ka organisms nespēj tikt galā ar stresu. Kas agrāk bija izdarāms viegli, tagad prasa daudz pūļu. Tas attiecas arī uz seksu – stress bieži negatīvi ietekmē libido.
4. Samazināta vai palielināta apetīte
Stresa situācijās daži zaudē apetīti, bet citi, gluži pretēji, sāk stresu “aprīt”. Stresa hormons kortizols var radīt pastirpinātu vēlmi pēc taukainiem un saldiem ēdieniem. Turklāt nervu sabrukuma stāvoklī ir grūti piespiest sevi domāt par veselīgu un sabalansētu uzturu. Rūpēties par sevi kļūst daudz grūtāk.
5. Fiziskās sāpes
Visbiežāk tās ir vai vēdera vai galvassāpes. Jo īpaši bieži stress izraisa gremošanas traucējumus.
6. “Galvā migla”
Problēmas ar domāšanu izpaužas dažādi: mēs sliktāk tiekam galā ar dzīves un darba uzdevumiem, kļūstam neizlēmīgi, apjukuši un aizmāršīgi.
7. Grūtības elpot
Pievērsiet īpašu uzmanību klasiskajiem trauksmes simptomiem: spiedienam krūtīs un ātrai elpošanai. Bieža sekla elpošana tikai pastiprina ķermeņa reakciju uz stresu. Mēģiniet dažas minūtes apzināti elpot lēnāk un dziļāk – tam vajadzētu atvieglot. Ja elpošanas problēmas saglabājas ilgu laiku, ir svarīgi tikt galā ar problēmas avotu, kas izraisa stresu.
Jums ir nevu sabrukums. KO DARĪT?
Rūpēm par sevi ir jābūt prioritātei. Atrodies veselīgas stresa pārvaldības stratēģijas, kas der jums. Tas var būt sports vai iecienīts hobijs. Apspriediet situāciju ar uzticamu draugu vai ģimenes locekli. Smagākos gadījumos nevilcinieties meklēt palīdzību pie psihologa vai psihoterapeita.
Par šo tēmu lasi arī:
- Emocionālais izsalkums: Kā pāsrtāt apēst stresu
- Vēstule katrai mammai, kura kliedz uz saviem bērniem
- Kas notiek ar organismu, kad to aplej ar aukstu ūdeni
- Sūkā pirkstus, grauž nagus. Psihoterapeita pamatojums