Viņiem patīk būt kompānijā, bet neriebjas vakarā sēdēt mājās ar grāmatu. Viņiem nepatīk ilgstoši atrasties uzmanības centrā, taču viņi var viegli iesaistīties nelielā sarunā. Viņi ir ambiverti. Un varbūt viņu starp mums nav tik maz …
Lielākā daļa introversijas un ekstraversijas psiholoģisko testu ne tik daudz palīdz mums izprast sevi, bet gan piedāvā nostāties vienā no divām pusēm. Pat ja, atbildot uz jautājumiem, mēs pastāvīgi svārstāmies no vienas puses uz otru, rezultātā mēs tik un tā tiksim ierindoti vai nu vienā, vai otrā vietā.
Ja mūs klasificēja kā pirmos, tas ir saprotams, mēs esam jautrības, brīvdabas aktivitāšu, riska un ātras darbības maiņas cienītāji. Ja otrs – mums vienkārši jābūt uzmanīgiem, pašpietiekamiem un strādīgiem klusiem cilvēkiem.
Šajā gadījumā mūs drīzāk var attiecināt uz ambivertiem (no latīņu ambi – “abās pusēs”) – cilvēkiem, kuriem vienā vai otrā pakāpē ir abu veidu iezīmes. Pareizāk sakot, kas atkarībā no situācijas un vides var izpausties dažādi.
VIDUSCEĻŠ
Kas ļauj vienu cilvēku saukt par ekstravertu, bet otru par intravertu? Psihologs Mārtijs Leinijs uzskata, ka galvenā atšķirība ir tajā, kā mēs atjaunojam enerģiju. Ekstravertus veicina socializēšanās ar citiem cilvēkiem un jauna pieredze, savukārt introvertiem ir nepieciešams miers, klusums un vientulība, lai atgūtos. Bet patiesībā šis dalījums ir ļoti nosacīts, un daudziem no mums vienā vai otrā pakāpē ir vajadzīgi abi.
Grāmatā “The Benefits of Introverts” Leinijs iesaka runāt par ekstraversiju un introversiju kā viena enerģijas kontinuuma diviem galiem. Ja salīdzinām to ar krāsu temperatūras skalu, kur ekstrēma introversija atbilst zilajai, bet ekstraversija sarkanai, kaut kur pa vidu, starp dzeltenajiem un zaļajiem toņiem, ir tie, kurus var saukt par ambivertiem.
Cilvēks, kurš pieder šim tipam, “tiek ietekmēts gan no ārpuses, gan no iekšpuses. Tas veido daļu no lielas vidējās grupas, kuras vienā pusē atrodas tie, kuru motivāciju nosaka galvenokārt ārējs objekts, un otrā pusē tie, kuru motivācija veidojas no iekšpuses.” Turklāt Jungs uzskatīja, ka ekstrēmās attieksmes nedaudz izlīdzinās, pielāgojoties sabiedrības prasībām.
IDEĀLI PĀRDEVĒJI
Mūsdienu pasaules ritms dod priekšroku ekstravertiem. Vismaz mēs tā domājam. Grāmatas par motivāciju un veiksmes stāstiem visbiežāk piemin atklātu, pārdrošu un harizmātisku līderu, piemēram, “Apple” dibinātāja Stīva Džobsa, likteni. Tomēr ekspansīva uzvedība ne vienmēr nāk par labu šādiem cilvēkiem.
Psihologs Daniels Pinks savā jaunākajā grāmatā “Selling Comes Natural to Us” sniedz datus no Eiropas un Amerikas pircēju aptaujas. Starp kaitinošākajām pārdevēju uzvedības iezīmēm vairums no tiem sauca pārmērīgu neatlaidību, kaitinošumu un pārliecību.
Psihologs Ādams Grants, Pensilvānijas universitātes profesors, atklāja, ka pārdošanas jomā izteikti ekstraverti (kā arī viņu antipodi) uzrāda vidēju sasniegumu līmeni.
Grants pārbaudīja pārdevējus programmatūras uzņēmumā, piešķirot viņiem punktus ekstraversijas-introversijas skalā (no 1 līdz 7, kur 1 ir spēcīgi introverti un 7 ir spēcīgi ekstraverti), un pēc tam 3 mēnešus sekoja viņu progresam. Taču ekstraverti bija tikai nedaudz augstāki. Vislabāk veicās tiem, kuri testā ieguva punktus no 3 līdz 5.
Pēc Granta domām, viņu panākumu atslēga ir “spēja piekļūt dažādiem uzvedības modeļiem”, lai atrastu līdzsvaru starp vēlmi pārdot preci un vēlmi palīdzēt pircējam pašam izdarīt izvēli.
Šis apraksts ir ļoti tuvs jēdzienam “pieskaņošana”, ko Daniels Pinks raksturoja kā “spēju saistīt savas darbības un plānus ar citiem cilvēkiem un ar kontekstu, kurā atrodaties”. Pinks uzskata, ka tieši pieskaņošana ļauj mums efektīvi nodot savas idejas citiem un – galu galā – pārliecināt viņus mums ticēt.
LĪDZSVARA MĀKSLA
Tātad šķiet, ka ambiverti ir pieprasīti tur, kur nepieciešama elastība un spēja atrast pieeju cilvēkiem. Viņu galvenā iezīme ir vēlme atrast līdzsvaru starp stimulāciju no iekšpuses un ārpuses. Viņiem galvenais nav sociālo saišu kvantitāte, bet gan kvalitāte. Un tieši tā ir viņu stiprākā puse.
“Man šķiet, ka mēs pārāk rūpējamies par to, kā piesaistīt vairāk cilvēku mūsu” tīklos “, saka psiholoģe Sjūzena Keina. “Bet pat salīdzinoši neliels spēcīgu kontaktu tīkls dažreiz var būt noderīgāks par lielāko failu skapi.”
“Ja jūs pastāvīgi izrādāt ekstraversiju savā mijiedarbībā ar citiem, viņi sāk gaidīt, ka jūs jebkurā brīdī rīkosities šādi,” turpina Keins. “Abiversija ir lieliska dāvana. Ir svarīgi zināt, kāds darbības temps jums ir vispiemērotākais, un strukturēt savu dzīvi kā pārmaiņus starp aktivitātes un atveseļošanās periodiem mierīgā vidē.”
Komunicējot ar citiem cilvēkiem, nav jābaidās noteikt robežas. Jūs varat teikt, piemēram: “Man šobrīd ir jāsakoncentrējas un jāpaliek vienam, bet es labprāt redzētu jūs brokastīs un turpinātu sarunu.”