Komunikācijā un attiecībās ir viena kļūda, ko gudrs cilvēks nekad nepieļaus. Viņš to nedarīs, jo šī kļūda ļoti sarežģīs viņa dzīvi. Piekrītu, gudri cilvēki nekad nesarežģīs savu dzīvi no zila gaisa.
Jānis un Andris strādāja lielā uzņēmumā par ekonomistiem. Kādu dienu vadītājs viņiem teica, ka uzņēmums uzsāk jaunu projektu un ka nākamajos mēnešos viņiem būs jāpaliek darbā un jāstrādā vairāk nekā parasti. Mēnesi vēlāk priekšnieks, ņemot vērā ievērojami palielināto darba apjomu, Jānim un Andrim sāka pacelt ne tikai biznesa, bet arī personīgos uzdevumus.
Puišiem tas īpaši nepatika, bet viņi tomēr gāja pie priekšnieka brokastīs, pie viņa iekārtoja mājas kinozāli, satika sievu lidostā utt. Kādu dienu priekšnieks piezvanīja Jānim un lūdza viņam nopirkt ziedu pušķi un sarīkot romantiskas vakariņas. Uzņēmuma galva gribēja skaisti nosvinēt jubileju ar sievu. Viņam vajadzēja noturēt svarīgu tikšanos ar investoriem, un viņš fiziski nevarēja visu noorganizēt.
Jānis, priekšniekam negaidīti, sarīkoja īstu dusmu lēkmi. Viņš sāka kliegt, ka viņš nav personīgais asistents, bet gan ekonomists, ka viņš ir beidzis prestižu universitāti un netaisās būt izsūtāmais. Viņš ieradās, lai attīstītu savas profesionālās prasmes, nevis skrietu pēc kafijas un pildītu pienākumus, kas neietilpst viņa tiešajos uzdevumos. Viņš jau veselu mēnesi palika darbā ilgāk nekā parasti un nekādas vakariņas un priekšnieka personīgās darīšanas vairs nedarīs.
Tad Jānis apsūdzēja priekšnieku alkatībā un nevēlēšanos nolīgt īpašu palīgu, kas viņa vietā kārtotu personīgās lietas.
Jānis tika atlaista tajā pašā dienā. Turklāt, aizejot no uzņēmuma, viņš paspēja pateikt nepatīkamas lietas daudziem citiem darbiniekiem un atstāja par sevi pretīgu iespaidu. Priekšnieks piezvanīja Andrim un vērsās pie viņa ar tādu pašu lūgumu. Andris bez jebkādiem negatīviem komentāriem un emocijām teica vadītājam “Jā, viss tiks izdarīts.” Un organizēja vakaru visaugstākajā līmenī.
Pēc kāda laika uzņēmums veiksmīgi realizēja jaunu projektu un ienesa tirgū noderīgu produktu, kas bija ļoti pieprasīts. Andri paaugstināja amatā, viņš kļuva par produktu direktoru, sāka strādāt uz pusi mazāk un saņemt trīsreiz vairāk. Viņš izveidoja partnerattiecības un draudzību ar savu priekšnieku. Viņi pavada laiku kopā kā ģimenes, un viņu bērni ir draugi.
Un kā ar Jāni? Kādu dienu Jāņa bijušajam priekšniekam piezvanīja liela uzņēmuma vadītājs, kurā Jānis vēlējās dabūt darbu, un lūdza pastāstīt, kāds ir Jānis darbinieks. Es domāju, ka jūs varat uzminēt, ko teica Jāņa vecais priekšnieks. Jānis nekad nevarēja iegūt normālu darbu. Ne toreiz, ne šodien.
Šo stāstu man stāstīja viens no maniem studentiem, kas bija tiešs šī notikuma dalībnieks. Un viņa vārds nav Jānis. Un tagad pats interesantākais. Kādu kļūdu pieļāva Jānis, un kā pēc šīs vienas kļūdas atšķirt gudru cilvēku no stulba?
Jānis savam priekam, lai īslaicīgi atzītu savu svarīgumu un nozīmi, sabojāja attiecības ar cilvēku, no kura bija atkarīga viņa nākotne. Tā vietā, lai ciestu īslaicīgās neērtības, kas saistītas ar jaunu projektu, un dotos uz paaugstinājumu kopā ar Andri, viņš sabojāja savu karjeru. Ieslēdza narcismu un egoismu. Lai gan priekšnieks vienmēr bija ar viņu pēc iespējas pieklājīgāks un korektāks.
Diplomātijā ir kāda noderīga frāze: “Dārga ir roze, nevis vāze.” Šī frāze inteliģentam cilvēkam palīdz saprast, ka rezultāta labad dažkārt ir vērts paciest, jo īpaši ir vērts paturēt savas emocijas un nesabojāt attiecības ar cilvēkiem, no kuriem atkarīga nākotne. Gudrs cilvēks nekad nesabojās attiecības ar cilvēkiem, no kuriem ir atkarīga viņa veiksme un labklājība.
Ko darīt, ja jūsu gaišās nākotnes vārdā kļūst pārāk grūti izturēt dažus cilvēkus? Es jums sniegšu vēl vienu noderīgu frāzi no diplomātijas, kas lieliski izskaidro darbības vektoru. Diplomāts prot teikt “labs suns”, kamēr viņam rokā nav “laba kaklasiksna”.
Ir par ko padomāt.