Cilvēka smadzenes ir vissarežģītākā cilvēka organisma sistēma, un, tāpat kā citiem orgāniem, tām nepieciešami dāžādi mikroelementi. Nesabalansēts uzturs veicina fizisku un psihisku traucējumu risku, agrīnu vecuma izmaiņu iestāšanos un citus traucējumus. Pastāv vērtīgas vielas, kas uztur cilvēka smadzeņu veselību un darbaspējas.
Šo sešu mikroelementu trūkums noved pie progresējošiem smadzeņu aktivitātes traucējumiem. Palielinot uzturā smadzeņu darbību uzturošo barības elementu daudzumu, notiek ievērojama tādu intelektuālās darbības rādītāju uzlabošanās, kā atmiņa un erudīcija.
1. C vitamīns
Vislielākais askorbīnskābes daudzums ticis reģistrēts hipofīzē – galvas smadzeņu piedēklī, tā saturs sastādīja 400 mg/kg. Šis spēcīgais antioksidants ir svarīgs komponents prieka hormona – neiromediatora dofamīna izstrādē, tas pasargā arī smadzeņu šūnas no sabrukšanas skābo reakciju procesos.
Cilvēka organisms pats nespēj izstrādāt C vitamīnu, tāpēc tas ir pastāvīgi jāpapildina ar uzturu. Organismam nepieciešamā ikdienas deva ir ap 90 mg. Šis mikroelements lielā daudzumā ir atrodams tumši zaļajos dārzeņos un citrusaugļos.
2. Mikroelements cinks
Ievērojams cinka daudzums tika atklāts atsevišķās nervu audu šķiedru grupās, kas atrodas tikai galvas smadzeņu priekšējā daivā (prosencephalon). Zinātnieki vēl pēta cinka nozīmi normālas smadzeņu aktivitātes regulēšanā. Bet jau tagad viņi ar pārliecību paziņo, ka nepietiekams šī metāla daudzums provocē daudzu neiroloģisku un psihoemocionālu traucējumu risku.
Tā piemēram, cilvēkiem, kam diagnosticēta vecuma izdzišana un Parkinsona sindroms, apskatēs tika atklāti cinka homeostāzes traucējumi. Bagātīgi dabiskā cinka avoti ir ķirbju sēklas, liellopu gaļa, garneles.
3. Mikroelements kalcijs
Kalcijs cilvēka organismā ir viens no svarīgākajiem elementiem. Tam ir ievērojama nozīme nervu impulsu vadīšanas mehānismos. Nepietiekamība ir sastopama reti, tā kā lieli tā krājumi atrodas kaulaudos, taču nesabalansēts uzturs un atsevišķu medikamentu lietošana var samazināt kalcija daudzumu organismā. Tas ievērojami pasliktinās galvas smadzeņu veselīgu funkcionēšanu.
4. B grupa – tiamīns
Šie mikroelementi ir īpaši nepieciešami normālai smadzeņu darbībai. Galvas smadzenēs tiamīnu ievērojamā daudzumā satur nervu šķiedras, un tas ir nepieciešams labai nervu vadībai. B1 vitamīna trūkums izraisa ievērojamu atmiņas pasliktināšanos, kas vērojams pie hroniska alkoholisma, AIDS un citām patoloģijām.
5. B grupa – folskābe
B9 vitamīns nepieciešams aminoskābju sintezēšanai un neironu šķiedru radīšanai. Saslimšanas, kas saistītas ar tā trūkumu, biežāk sastopamas bērna vecumā. Pētījumi ar dzīvniekiem ir parādījuši, ka folskābes lietošana ievērojami uzlabo atmiņu.
B9 vitamīns kalpo par sastāvdaļu tādām grupām kā folāti, ar kuriem bagāti ir augu valsts produkti: spināti, daži pākšaugi, sparģeļi. Organismā lielākās B9 rezerves atrodas aknās, tāpēc pie to bojājumiem iespējams šī vitamīna trūkums.
6. Elements – magnijs
Šī viela pārvērš B grupas vitamīnus un daudzus mikroelementus aktīvajā formā, tas ir, lielākais vairums vērtīgo vielu sāk darboties tikai pēc magnija nonākšanas organismā ar uzturu. Pētījumos ar dzīvniekiem tika pierādīts, ka magnija klātbūtne veicina fiziskās aktivitātes un ilglaicīgas atmiņas uzlabošanos.
Ir svarīgi zināt, ka jāievēro pareizs kalcija un magnija līdzsvars, lai neprovocētu paaugstinātu nervu uzbudināmību. Jebkura šā elementa trūkums palielina neiroloģisko saslimšanu iespējamību.