Kad piedzimst otrais bērniņš, ģimenēs nereti izmainās attiecības un ne vienmēr uz to labāko pusi. Pirmām kārtām, tas skar pirmo bērniņu. Vecākiem ne vienmēr pietiek uzmanības un sapratnes un tas noved pie dažādiem konfliktiem. Grūti saprast, kā sadalīt laiku, emocijas un pat materiālos līdzekļus, jo daudz kas notiek neplānoti.
Vecāki šādās situācijas pat paši apjūk, bet nogurusī mamma dažreiz visvairāk vēlas pasūtīt sev privāto lidmašīnu un aizlidot atpūtā uz kādu salu. Ja jūtiet, ka spēki ir uz izsīkuma robežas, nekrītiet izmisumā. Galvenais, kas vajadzīgs bērniem, ir tas, ko jūs varat dot un tā ir jūsu mīlestība. No daudz kā cita var uz laiku atteikties, lai atgūtos. Bet daudzi par to aizmirst, un tāpēc pieļauj daudz kļūdu, daļēji pirmā bērna audzināšanā. Parunāsim par tiem sīkāk.
Aizliegt negatīvas emocijas
Tas attiecas gan uz jums, gan uz pirmo bērnu. Mazulis sagādā daudz rūpju, aizņem ar sevi visu laiku. Jums ir tiesības būt neapmierinātam un vecākajam dēlam vai meitai – arī. Viņam nav pienākums mīlēt jaundzimušo, pēc kura vajadzībām un režīma pārkārtota visa mājas dzīve. Tāpēc neuzspiediet bērnam viltot mīļumu, liekot viņam priecāties par jaundzimušo. Lai viņš ļaujas dusmām, atklāti pauž negatīvismu, bet tikai ar vārdiem. Lai viņš atklāti izstāsta par to, kā jūtas, ko pārdzīvo, jo tas ir labāk nekā dusmoties slepus. Pastāstiet viņam, ka arī jums nav viegli. Pie tam ir jāatdala vārdi, jūtas un darbība.
Patiesībā bērns izjūt daļēju vainu tajā, ka nav sajūsmā par mazuli. Viņam ir jāsaprot, ka jūs viņu mīlat un pieņemat tādu, kas viņš ir. Tas viņam palīdzēs atmaigt un ātrāk pieņemt situāciju.
Salīdzināšana
Kad ir divi bērni, tad agri vai vēlu starp viņiem radīsies konkurence, pirmām kārtām, par vecāku mīlestību un uzmanību. Pati par sevi sāncensība nav slikta, tā palīdzēs ātrāk adaptēties pieaugušo dzīvē un sākt pašapliecināties un uzvarēt tur. Pierādot, ka viņi kaut ko ir vērti ģimenei, viņi iemācīsies cienīt sevi un pārliecinošāk ies uz mērķi. Bet naids – tas jau ir par daudz. Bieži strīdi, kautiņi, rotaļlietu un konfekšu dalīšana – nepieņemami.
Lasi arī: Atslēgas loma: Kā attiecības ar tēvu ietekmē vīrieša dzīvi
Lai no tā izbēgtu, nedrīkst bērnu salīdzināt, pat tad, ja vienam tiešām nav taisnība. Sarājiet un sodiet tieši viņu, bet nelieciet otru par piemēru. Tas var kļūt par iemeslu patiesam naidam. Sarunās ar pieaugušajiem, biežāk sakiet ”bērni”, uzsverot viņu kopīgumu. Iedrošiniet viņus griezties pēc palīdzības un atbalsta vienam pie otra. Māciet atrisināt konfliktus savā starpā pastāvīgi, bez jūsu iejaukšanās. Tas palīdzēs ne tikai ātrāk nonākt pie saprašanās vienam ar otru, bet arī uzlabos komunikāciju ar vienaudžiem.
Vecākais – aukle
Pat ja vecākā ir meita – viņai obligāti nav jākļūst mazulim par ”otro mammu”. Nedrīkst pirmo bērnu pataisīt par aukli, viņam ir jābūt savai bērnībai. Var palūgt palīdzību, kad tas ir tiešām nepieciešams. Bet sākumā ir jārēķinās tikai ar pašas spēkiem vai nolīgt īstu aukli, ja netiekat galā. Saprotams, ka ja dēls vai meita pats raujas pabūt ar mazuli, to vajag tikai atbalstīt, bet neaizmirst uzmanīt, lai nekas nenotiek.
Bieži vecāki uzskata, ka ja pirmais bērns jau ir pusaudzis, tad palīdzēt auklēt mazuli ir viņa pienākums. Bet tā ir kļūda: pusaudži tieši otrādāk ir ieciklējušies uz sevi. Varbūt jūsu dēls sapņo iekarot klasesbiedrenes sirdi, vai aizlidot uz mīļākās rokzvaigznes koncertu, vai iemācīties spēlēt ģitāru – ļaujiet viņam pieaugt un palikt pašam. Uzspiežot darbošanos ar mazuli nenovedīs ne pie kā laba, kā tikai pie konfliktiem, kuru rezultātā pusaudzis sāks retāk pavadīt laiku mājās, vai kļūs vispār nekontrolējams.
”Nepareizie” jautājumi
Psihologi neiesaka uzdot bērnam jautājumu, vai viņš vēlas mazuli. Viņam var izlikties, ka uzņemas atbildību par šo lēmumu. Pēc tam viņš var nožēlot, ka piekrita, un nav izslēgts, ka palūgs mazuli atdot atpakaļ dzemdību namam. Vienkārši paziņojiet viņam, ka drīz ģimenē ieradīsies mazulis. Kādā veidā to izdarīt – atkarīgs no bērna vecuma.
Otrs nepareizais jautājums ir: ”Ko tu gribi – brālīti vai māsiņu?” Par cik ietekmēt šo faktu nevar, tad vecākais bērns būs vīlies, ja parādīsies ”nepareizais” mazulis. Bet saņemot brālīti uz pasūtījuma, viņš var just vilšanos, jo sapratīs, ka tas mazais priekš spēlēm nekam neder. Ņemiet atbildību uz sevi un nejautājiet, tad vecākais bērns pieņems situāciju tādu kāda tā ir.
Realizēt ambīcijas
Reizēm no pirmā bērna mēs cenšamies izveidot to, ko vecāki paši nespēja izdarīt. Bet no otrā veido to, ko neizdevās izveidot no pirmā. Tāda veida kļūdu labošana nav pieļaujama nekādā gadījumā. Visi cilvēki ir dažādi un mēģināt realizēt savus sapņus uz kāda cita, tas ir vienkārši muļķīgi.
Pareiza attieksme ir – redzēt bērna individualitāti un redzēt nevis to, ko gribētos, bet to, ko viņam devusi daba. Pilnīgi iespējams, ka šīs vēlmes sakritīs, tad bērns pats pamazām ies savā izvēlētajā virzienā. Bet neizvēlaties viņa vietā un netaisiet mazo par lielā kopiju. Tās ir divas dažādas personības, kur katrai ir savs attīstības un veidošanās scenārijs.
Neuzmanība
Katra mamma saprot, ka ir nepareizi atņemt uzmanību pirmajam bērnam tāpēc, ka ģimenē ir ienācis otrs mazulis. Bet patiesībā bieži vien notiek savādāk. Mazulis atņem tik daudz laika, ka vecākajam vairs neatliek spēka. Tas kalpo par iemeslu greizsirdībai, skaudībai un naidam, it īpaši ja pirmais bērns pats vēl ir maziņš. Jau no šī paša brīža bieži vien rodas naidīga attieksme pret brāli vai māsu, kas paliek tikai lielāka.
Gudrs padoms: Ja jau dalīt uzmanību, tad atdodiet to vecākajam bērnam. Mājas darbus bieži vien var samazināt: nav obligāti katru reizi vārīt pudelītes un knupīšus, vai doties pastaigā ar ratiņiem divreiz dienā pa divām stundām. Lai mazulis paguļ un paelpo svaigu gaisu uz balkona, bet jūs tajā laikā paspēlējaties ar vecāko bērnu.
Neaizmirstiet prasīt palīdzību tuviniekiem, pirmām kārtām, tētim. Bet nevajag uzgrūst dēlu vai meitu vecmāmiņām un vectētiņiem, citādāk jūs drīz nepazīsiet savu brīnumu, kuram tiks pielietotas pavisam citas audzināšanas metodes. Labāk ir palūgt vecākajai paaudzei pasēdēt ar jaundzimušo. Pēc iespējas, pieslēdziet vecāko jaunākā aprūpei, bet tā lai tas būtu viņam interesanti un atgādinātu rotaļu.
Neaizmirstiet: otrs bērns – tā vēl nav robeža. Jums var būt vēl trešais un ceturtais, ja jūs ar cieņu iziesiet šo posmu tagad, tad nākotnē tas būs daudz vieglāk.