Vispusīga bērna attīstība var kļūt par izaicinājumu, ja bērnam ir pašapziņas problēmas. Šajā gadījumā viens no svarīgākajiem faktoriem būs vecāku atbalsts un gudrā attieksme. Kas tad īsti pārliecības trūkums pār savām spējām un kāpēc tas veidojas jau bērnībā? Kāpēc dažiem bērniem jau bērnībā veidojas maldīgs priekšstats par savām spējām. Ko iesākt, ja bērns ir bailīgs, neizlēmīgs un viņam trūkst iniciatīvas?
KĀ celt bērna pašapziņu
Lūk, galvenie iemesli, kāpēc bērnam rodas nedrošības sajūta:
1.Vecāku nenoteiktība.
Kautrīgie vecāki dažādās dzīves situācijās atkārto: “labāk paklusēt, neizcelties, neriskēt”. Viņi liek iemācīties, ka labāk apstākļiem un cilvēkiem ir nepretoties. Ja bērnam kaut kas neizdodas, tad vecāki saka: “Es zināju, ka tev neizdosies…” Rezultātā bērnā nostiprinās uzskats, ka citi ir labāki, gudrāki par viņu. Ja rodas jauna situācija, kas prasa iniciatīvu, pieredze bērnam saka: nedari neko, slēpies. Vecāku šaubas par sevi tiek nodotas bērnam, kurš pieņem savu zemo pašvērtējumu.
2. Vecāku psiholoģiskās iezīmes
Vecāki ir pietiekami priecīgi un pārliecināti, bet, kad bērnu sagaida pārbaudījums, viņi, kā aprakstīts iepriekš, mēdz atturēt viņu no rīcības / devalvēt sasniegtos panākumus. Šeit mēs runājam par vecāku dziļajām personiskajām īpašībām. Kamēr runa ir par viņiem pašiem, šie cilvēki kaut kādā veidā pārvar paši savas bailes. Bērns vecākiem ir vērtīgākais otrais “es”. Un bailes izlaužas, tās darīs visu, lai atturētu bērnu no rīcības. Ja bērnam kaut kas ir izdevies, pieaugušie, baidoties no jaunu darbību briesmām, viņa panākumus pasniedz kā neveiksmi, lai atturētu vēlmi mēģināt vēlreiz.
3. Bērna problēmas uzņemties iniciatīvu
Bērna iniciatīva spēlēs izpaužas maksimāli. Spēle ir joma, kurā cilvēks var iztēloties vai radīt dažādas situācijas. Spēles ietvars sevī ietver pilnīgu drošību. No trīs gadu vecuma bērns mācās izprast attiecības “darbība – sekas”. Un no šī vecuma atbildības jēdziens (kaut arī mazs) ir iekļauts. Dažas bērna darbības rada negatīvas sekas un prasa uzmanību.
3-7 gadu vecumā bērns ir visjutīgākais pret nosodījumu / apstiprinājumu. No trīs gadu vecuma sākas bērna atbrīvošana no vecāku gādības. Ja “spēlēšanās” vecumā bērns bieži tika nosodīts, sodīts par iniciatīvu, tad vainas sajūta viņu pavadīs pieaugušā vecumā. Ja bērns augot iemācās pārvarēt kautrību, tad ar laiku, kad viņa vecāki kļūst veci, pieaugušais bērns rīkosies tā, lai iepriecinātu savus vecākus.
4. Bērna problēmas pašcieņas veidošanā
Veiksmīgu pašapziņas veidošanos bērnībā ietekmē: vienaudži, skolotāji, veiksmes un sakāves gadījumi. Dodoties uz skolu, bērnu ieskauj nepazīstami cilvēki. Tāpēc ir svarīgi iemācīt viņam pareizās uzvedības stratēģijas.
7 veidi, kā vairot bērna pārliecību
- Atrodiet darbību, kurā bērns demonstrēs panākumus. Vai viņš dzied, vai viņam padodas sports, vai viņš dejo, vai viņš modelē? Brīnišķīgi! Ļaujiet viņam attīstīt savas prasmes.
- Pārrunājiet kļūdas un nepiešķiriet tām traģisku nozīmi.
- Veicināt radošumu – ja bērns vēlas kaut ko mainīt (arī savā izskatā), mēs viņu atbalstām. Saglabājiet veiksmes dienasgrāmatu, kurā skolēns ierakstīs savas uzvaras, un aizpildiet to kopā. Māciet bērnam izvirzīt mērķus un virzīties uz tiem.
- Nesalīdzini savu bērnu ar citiem bērniem. Lietderīgāk ir iemācīt viņam šodien salīdzināt sevi ar sevi “vakar” un iedomāties sevi “rītdien”. Ir svarīgi dot bērnam iespēju mainīties uz labo pusi.
- Palīdziet bērnam iemīlēt sevi, saskatīt cieņu. Koncentrējieties uz to, ko viņš dara labi, slavējiet.
- Pieņemiet bērnu tādu, kāds viņš ir. Daudzi vecāki sapņo, ka viņu bērnam ir tikumi, kas viņiem ir īpaši nozīmīgi. Vēloties bērnā attīstīt noteiktas īpašības, vecāki nenovērtē tās, kas bērnam piemīt. Ir svarīgi novērtēt visu, pat vismazākos sasniegumus.
- Nekad nevienam nerunājiet sliktu par savu bērnu. Nekritizējiet savu bērnu citu cilvēku priekšā. Galu galā, jūs esat tas, kuram vajadzētu iedvesmot, iedrošināt un viest uzticību. Un ne otrādi.