Par ebreju mātēm burtiski apkārt klīst leģendas. Pieņemsim, ka viņas nekad nebar savus bērnus, slavē savus bērnus un māca cieņu pret saviem vecākiem. Tāpēc no šiem cilvēkiem izaug talantīgi un veiksmīgi cilvēki. Lūk, 7 ebreju bērnu audzināšanas principi.
Ebreju vecāku mīlestībai pret saviem bērniem nav robežu. Šķiet, ka nevienā citā tautā nav šāda bērnu kulta. Psihologi var runāt gan par šādas attieksmes plusiem, gan mīnusiem, tomēr noteikti ebreju bērni nepiedzīvo mīlestības un uzmanības trūkumu.
1.Bērniem nedrīkst veidot kompleksus
Ebreju māte nekad nesacīs – tu esi slikts. Viņa teiks – kā gan tāds gudrs zēns kā tu varēja izdarīt ko tik muļķīgu? “Manam bērnam nav un nevar būt trūkumu,” – tāda ir šīs audzināšanas nostāja. Iespējams, ka māte šos trūkumus redz, bet skaļi par tiem ar svešiniekiem nerunās.
2. Saprātīga brīvība
Mūsdienās ebreju audznāšanas paradumos ir sastopamas divas, šķietami pretrunīgas, lietas: bērna brīvība un stingrība. Laba metafora būtu – plaša, brīva istaba ar cietām sienām. Ebreju ģimenēs bērniem tiek dota brīvība, tomēr ir stingras robežas, kuras nedrīkst pārkāpt. Piemēram, bērns var izliet mammas smaržas, bet aizskart vecākās paaudzes cilvēkus nedrīkst!
Lasi arī: Kā pareizi uzvesties indīgu cilvēku klātbūtnē
3. Bērna slavēšana jebkura iemesla dēļ
Mamma vienmēr slavē savu bērnu un šīs uzslavas sākas jau ar bērna nākšanu pasaulē. Ebreju māte apbrīno pat vismazākos bērna sasniegumus – pat ja tā ir pirmā zilbe, jebšu izcili izdevies zīmējums. Visi draugi un radi par to noteikti uzzinās, un pats galvenais, bērnu slavē viņa klātbūtnē.
Tas ir darbs – iemācīties pamanīt visas labās lietas pat tad, ja tās ir mazas. Un mudināt viņus pie katras iespējas vērst savu uzvedību uz labo pusi. Turklāt, lai motivētu viņus, tad par panākumiem jāstāsta visiem.
4. Augsta atbildības sajūta par pateiktajiem vārdiem
Ebreji uzskata, ka par visnenozīmīgākais steigā pateiktais vārds un neliels nodarījums, ko vecāks izdara, var radīt neatgriezeniskas sekas, tāpēc ebreju vecāki ar ārkārtīgi lielu atbildību un piemēru izturas pret sacīto un izdarīto, kas vērsts bērna virzienā.
5. Mīlestība un cieņa ģimenē ir bērna garīgās veselības garantija
Ebreju tradīcijās ģimenei ir stingra hierarhija – ģimenes pamatā ir vīrs un sieva. Tāpēc jau no agras bērnības viņiem tiek mācīts, ka mātes uzmanība tēvam un otrādi, tiek likta pirmajā vietā. Ja bērns dzīvo ģimenē, kurā starp vecākiem valda cieņa, mīlestība un rūpes, bērns jūtas aizsargāts. Turklāt tieši tādas pašas attiecības viņš centīsies izveidot savā ģimenē, kad pieaugs.
6. Mācīšanās būt par vecākiem
Vecāku loma bērniem tiek mācīta jau no bērnības. Meitene, stājoties laulībā, jau ir sagatavota kļūšanai par māti, viņai nemāca “dzīvot sev”, bet gan audzināšana ietver domu, ka viņas galvenā karjera ir mājas un ģimene. Turklāt šī virzība var būt pietiekoši sarežģīta un komplicēta.
Cenšoties audzināt veiksmīgus, neatkarīgus un stingri stāvošus bērnus, ebreju gudrie ir izstrādājuši veselu audzināšanas sistēmu, ar kuru ikviens Izraēlā var iepazīties īpašos vecāku kursos. Līdzīgi kursi ir pieejami sinagogās un ebreju skolās daudzās pasaules pilsētās. Šeit ir pirmais veiksmīgas audzināšanas likums – tas sākas ar jūsu pašu audzināšanu un izglītību, atsevišķu profesiju “sieva un māte” un “vīrs un tēvs” apguvi.
7. Mācīšana bērnam gudri tērtēt laiku
Ebreju bērni nezina kas ir slinkums un stundām ilga dīkstāve: vijole, angļu valoda, matemātika un citas zinības bērnam ir jāapgūst vienlaikus un lielos daudzumos. Kopš agras bērnības bērnus māca, ka nodarbošanās ar kaut ko ir neatņemama laika sastāvdaļa.