Pēdējā laikā mani bieži nonāk stāsti par šo tēmu. Gan no paziņām, gan svešajiem. Saprast to, ka līdzās ir nepareizas vīrietis, var uzreiz. Vai arī var saprast pēc pāris gadiem kopdzīves. Bet dažkārt pēc ļoti daudziem gadiem.
Ir kāda ļoti svarīga doma. Svarīga zīme. Tā var būt skaidra, bet var arī uzmirgot negaidītos brīžos, piemēram, kad iedzeriet vīnu vai runājat ar tuvajiem. Vai arī brīdī, kad tikko atmostaties no miega. Un šī doma ir ļoti vienkārša un instinktīva: “Es ar viņu nevēlos bērnu.”
Netkaujieties no šīs domas. Pat tad, ja tas ir jūsu vīrs. Pat tad, ja jums jau ir bērni. Un jo īpaši, ja jums jau ir bērni.
Šī doma – “Es nevēlos ar viņu bērnu,” – ir iespēja apstāties un ieklausīties sevī – kas notiek? Ja jūs nomāc bailes, tad ir vērts uzdot sev jautājumu – ar ko es esmu kopā? Un te nav runa par bailēm vispārīgi, šeit ir runa par bailēm, kas ir saistītas ar konkrētu cilvēku. Un, iespējams, jums šīs bailes zogas pakausī, kad esat stāvoklī.
“No rīta pamodos, skaitīju cikla dienas un brāzos uz pārbaudi. Un manī dunēja doma – vai tiešām es ar viņu vēlos kopēju bērniņu,” tagad šī sieviete dzīvo laimīgā laulība un audzina bērnus. Ar citu vīrieti.
“Ka nevēlos ar viņu bērnus, es sapratu tad, kad apprecējāmies. Vispār, jā, es gribu bērnus. Bet tieši ar viņu nevēlos.” Pašlaik šī sieviete dzīvo vardarbīgās attiecībās.
Mazliet piebremzēsim bezbērnu piekritēju domu un tos, kuriem jau ir daudz bērnu. Šī doma ir tikai zīme. Doma nerunā par īstu bērnu. Tā izsaka un domā par to, kādās attiecībās jūs esat. Par to, cik aizsargāta un realizējusies esat. Doma ir marķieris. Doma ir zīme.
No otras puses, diemžēl vai par laimi, ja jūs domājat “es gribu no viņa bērnus,” tas ne vienmēr nozīmē, ka jūs gaida laimīga ģimenes dzīve. Ir iespējami visādi varianti. Kā saka mana draudzene – “dzīve ir kastrējošs zilonis”.
Vai jūs domājat līdzīgi?