Viņš izsoļoja cauri manai dzīvei, lai to mainītu, veidotu un patiesībā turpina to darīt.
“Mīlestība” ir spēcīgs vārds, bet, godīgi sakot, es viņā ieķēros. Mana pirmā nodarbība pirmajā semestrī universitātē, tas ir brīdis, kad satikāmies. Es viņam parādīju, kur dzīvoja. Viņš domāja, ka esmu populāra, jo pazinu daudzus cilvēkus. Arī “draugi” ir spēcīgs vārds. Es joprojām neesmu nonākusi pie secinājuma, kā šo vārdu definēt, bet es zināju, ka gribēju, lai viņš par tādu kļūtu.
Mēs saskrējāmies univeristātē un mums pat bija divi kopīgi kursi. Kādu vakaru viņš ieradās insititūtā, kurā piestrādāju, un pēc tam ar mani kopā nāca vērot zvaizgnes! Jau pirmajā nedēļā, kad abi tumsā sēdējām zālājā un skatījāmies zvaigznēs, es zināju, ka ar viņu kaut kas notiks. Likās, ka tā ir perfekta tikšanās, lai aizsāktos lielā mīlestība. Viņa kaislības bija manas kaislības! Viņa mērķi bija mani mērķi! Viņa vārda pirmais burts bija mans mīļākais burts. Mūsu stāsts bija tik ideāls!
Tad, kaut kad nākamā mēneša laikā, viņš man pastāstīja par meiteni, kuru, kā viņš pats teica, viņš kādudien apprecēs. Mana sirds neuzsprāga, bet mazliet ieplaisāja. Kāpēc mēs tik daudz laika pavadījām divatā, ja es viņu neinteresēju? Tas nebija iespējams. Vismaz es sev tā iestāstīju. Es zināju, ka viņam ir jābūt manam pat tad, kad viņš satikās ar to meiteni.
Sarkanie karodziņi bija itin visur! Es izvēlējos tos neredzēt. Kad viņš nebija kopā ar savu meiteni vai draugiem, viņš bija kopā ar mani un mēs sarunājāmies. Daļai no manis šķiet, ka man šis laiks jānožēlo, tāpēc, ka tad, kad biju kopā ar viņu, tad es daudz uzzināju par sevi, par dzīvi un par iespēju ieraudzīt citus caur garīgu prizmu.
Mēs stundām ilgi pastaigājāmies. Naktīs, kad ārā neviena nebija. Lielākā daļa cilvēku pat nebija nomodā. Kamēr mēs klīdām, viņš man stāstīja par savu ģimeni un sevi. Viņš man stāstīja par saviem sapņiem. Šīs sarunas ļāva man iedziļināties savā dzīvē. Vai es biju lepna par savu ģimeni? Vai biju lepna par to, kur biju pati? Vai man bija dzīves mērķis?
Es zināju, ka ikvienam šajā pasaulē ir talanti un spējas, bet skaidrs mērķis to padarīja… Dēļ šī sapņa jeb mērķa, es uz viņu lūkojos kā uz dievu. Es gribēju būt viņam blakus – visu laiku! Kad viņam kaut ko ievajadzējās, es atstāju visu un gāju. Tad kādu dienu es saņēmu īsziņu, ka viņš ir izšķīries ar savu draudzeni. Beidzot! Beidzot bija pienākusi mana kārta. Es sev teicu: “Tagad mēs varam būt kopā!”
Ak vai, es biju tik neprātīgi viņā iemīlējusies. Es liku sev noticēt, ka viņš jūtas tāpat, jo arī viņa vārdi to apliecināja. Tikai viņa rīcība, šķiet, stāstīja pavisam citu stāstu.
Es turpināju cerēt visus Ziemassvētkus, pat Vecgada vakaru mēs pavadījām kopā un es turpināju studijas universitātē. Pēc diviem mēnešiem es uzzināju, ka viņš ir saderinājies. Tad mana sirds uzsprāga miljons mazos gabaliņos.
Bija vajadzīgi divi gadi, lai es viņam tiktu pāri. Līdz pat šai pieredzei es nesapratu, kāpēc daži cilvēki ienāk mūsu dzīvēs, lai to atkal pamestu, ja viņiem uz mums ir tik liela ietekme. Lai arī biju dusmīga un salauzta, tagad es saprotu, ka viņš man palīdzēja atrast sevi. Nē, viņš nebija mans “princis baltā zirgā”. Viņš nebija mans “ilgi un laimīgi”. Viņam bija jāienāk manā dzīvē un ceļā, lai arī cik ļoti tas man sāpēja, un pēc tam jāaiziet. Es garīgi no šīs pieredzes augu un nobriedu. Tas nebija gluds ceļš, kā iemācīt to, kas man bija vajadzīgs, bet sūdzēšanās te vairs nelīdzēs.
Dažkārt plašāks plāns atšķiras no mūsu gribas, un zināšanas un gudrība, ko mēs iegūstam, ir viss, kad mums ir jāpaņem sev līdzi no šādām attiecībām. Dažkārt man šķiet, ka tas ir kāds augstāks spēks, kas palīdz atpazīt garīgu pieskārienu, kad mēs tiekam vesti atpakaļ mājup – pie sevis.
Lasi arī:
- Pēc 10 gadu slēptiem SĀNSOĻIEM, partnere paziņoja, ka tagad esam brīvās attiecībās. Jūtos salauzts
- 6 garantijas, ka vīrietis patiesi MĪL
- Hroniskā NOGURUMA sindroms: kur aizplūst enerģija un kā to atgriezt