Iespējams, ka esat pamanījuši – reizēm mēs esam enerģijas pilni, lai gan visu nakti esam strādājuši pie kāda interesanta projekta un reizēm ejam gulēt ne vēlāk kā parasti, bet no rīta pamostamies pavisam tukši. Mēs runājam par neapzināties noguruma cēloņiem un to, kā atrast sevī dzīvesprieka resursu.
Dzīve lielpilsētā, sociālie tīkli, informācijas plūsma, komunikācija ar citiem, ikdienas rūpes un pienākumi ir ne tikai mūsu iespēju un prieku, bet arī stresa un noguruma avoti. Ikdienas burzmā mēs bieži aizmirstam par sevi un pieķeram sevi tikai tad, kad ķermenis dod skaidrus signālus. Viens no tiem ir hroniska noguruma sindroms.
Nereti konsultācijas apmeklē klienti, kuriem dzīvē no pirmā acu uzmetiena viss ir kārtībā: cienīga izglītība, prestižs darbs, sakārtota personīgā dzīve, draugi un ceļošanas iespējas. Bet tam visam nav enerģijas. Tāda sajūta, ka no rīta pamostas jau noguruši, un vakarā spēki paliek tikai seriāla skatīšanai vakariņās un gulētiešanai.
Kāds ir šādā stāvokļa iemesls? Protams, nevajadzētu par zemu novērtēt cilvēka dzīvesveidu. Tāpat daudzi šādu stāvokli saista ar ilgu saules prombūtni, bet ir arī vairāki būtsiki psiholoģiski iemesli, kas izraisa nogurumu.
1.Savu emociju un vēlmju apspiešana
Iedomājieties, ka pēc darba dienas kolēģis vai priekšnieks lūdz jūs palikt un palīdzēt gaidāmajā pasākumā, bet jums bija plāni vakaram. Tu nez kāpēc nevarēji atteikties, dusmojies uz sevi un uz tiem, kas nokļuva šajā situācijā. Tā kā jūs neesat pieradis runāt par to, kas jums nav piemērots, jūs vienkārši apspiedāt dusmas un rīkojāties kā “labs palīgs” un “cienīgs darbinieks”. Tomēr vakarā vai no rīta jūtaties iztukšots.
Daudzir ir pierauši savas emocijas apspiest. Sadusmojas uz partneri par neizpildītu lūgumu, bet klusē – un apspiestās emocijas nonāk psihes krātuvēs. Aizvainojums par to, ka draugs kavē, bet savu neapmierinātību neizpauž – arī krātuvē.
Emocijas, kurām nedodam vaļu, neizdzīvojam, apslāpējam sevī, tas viss paliek mūsu ķermenī un ar savu smagumu mūs nospiež. Un šī nospiestība pārvēršas par hroniska noguruma sindromu.
Ar vēlmēm, kuras sev neļaujam, notiek tas pats. Psihē kā traukā sakrājas spriedze, neapmierinātība. Garīgais stress ir ne mazāk smags kā fiziskais, tāpēc psihe mums saka, ka tā ir nogurusi un tai pienācis laiks izlādēties.
2. Vēlme atbilst citu gaidām
Ikviens no mums dzīvo sabiedrībā, tāpēc mūs pastāvīgi ietekmē citu viedokļi un vērtējumi. Protams, ir ļoti jauki, kad mūs apbrīno un apstiprina. Tomēr, uzsākot ceļu, lai apmierinātu kāda cita (vecāku, partnera, laulātā vai draugu) cerības, mēs kļūstam saspringti.
Šajā spriedzē slēpjas bailes no neveiksmes, savu vajadzību apspiešana citu vēlmju dēļ un nemiers. Prieks un spars, ko uzslavas mums sniedz veiksmes gadījumā, izrādās ne tik ilgs kā spriedzes periods, un to nomaina jaunas cerības. Pārmērīgs stress vienmēr meklē izeju, un hronisks nogurums ir viena no drošām iespējām.
3. Toksiska vide
Gadās arī tā, ka mēs sekojam savām vēlmēm un mērķiem, realizējam sevi. Taču mūsu vidē ir cilvēki, kas devalvē mūsu sasniegumus. Atbalsta vietā mēs saņemam nekonstruktīvu kritiku, un viņi uz katru mūsu ideju reaģē ar “nosacītu reālismu”, šauboties, vai varam īstenot savus plānus. Šādi cilvēki mums ir toksiski, un diemžēl viņu vidū var būt arī mūsu mīļie – vecāki, draugi vai partneris.
Skaidrojot un aizstāvot savas idejas, mēs ne tikai nogurstam, bet arī zaudējam ticību sev. Šķiet, kurš, ja ne tuvais, var kaut ko “objektīvi” ieteikt?
Protams, ir vērts ar cilvēku aprunāties, noskaidrot viņa aso reakciju un vārdu cēloni un lūgt konstruktīvāk paust savu viedokli, jūs atbalstīt. Pilnīgi iespējams, ka viņš to dara neapzināti, jo ar viņu kāds iepriekš šādi komunicēja un viņš izstrādāja atbilstošu uzvedības modeli.
Taču, ja sarunu biedrs nav gatavs piekāpties un nesaskata problēmu, mēs esam izvēles priekšā: samazināt komunikāciju vai turpināt tērēt enerģiju savu interešu aizstāvībai.
Kā sev palīdzēt?
- Izdzīvo emocijas, esi gatavs piedzīvot jebkuru no tām. Iemācieties izteikt savas jūtas citiem videi draudzīgā veidā un vajadzības gadījumā atteikties no pieprasījumiem. Iemācieties runāt par savām vēlmēm un par to, kas jums ir nepieņemams.
- Jebkurš ceļš, kas jūs aizved prom no sevis, rada spriedzi, un ķermenis par to nekavējoties signalizē. Pretējā gadījumā kā jūs sapratīsit, ka tas, ko jūs darāt, ir jums destruktīvs?
- Otra cilvēka cerības ir viņa atbildība. Ļaujiet viņam tikt ar tām galā pašam. Nenododiet sava sirdsmiera atslēgu to cilvēku rokās, kuru cerības jūs cenšaties attaisnot. Dari, ko vari, un atļauj sev kļūdīties.
- Nav grūti atklāt sevī dzīvesprieka avotu. Lai to izdarītu, ir jāatrod un jāsamazina enerģijas zuduma cēloņi.
- Sāciet kļūt uzmanīgāks pret sevi un analizēt, pēc kā jums ir tukšuma stāvoklis. Varbūt neesi gulējis nedēļu? Vai arī jūs tik ļoti nedzirdat sevi, ka ķermenis nav atradis citu veidu, kā pievērst jūsu uzmanību?
Psihiskie un fiziskie stāvokļi ir atkarīgi viens no otra, kā viena veseluma – mūsu ķermeņa – elementi. Tiklīdz sākam pamanīt un mainīt to, kas mums neder, ķermenis uzreiz reaģē: uzlabojas garastāvoklis un ir vairāk enerģijas jauniem sasniegumiem.
Lasi arī:
- Sieviete pirms nāves uzraksta savu nekrologu un AIZLIEDZ ģimenei apmeklēt savas bēres
- Kāpēc ir labi DUSMOTIES uz partneri: 3 svarīgi secinājumi
- Ja tev ir daudz jāpūlas, lai attiecības izdotos, tad viņš nav “ĪSTAIS”