“Es jūtos kā vientuļā māte, kas dzīvo vienā dzīvoklī ar savu vīru. Mēs kļuvām svešinieki pēc bērna piedzimšanas. Mani viņš nemaz nesaista. Viņš uzvedas kā kretīns, negrib uzņemties atbildību par mani un par bērnu. Viņš nekad nespēlējas ar bērnu, nedodas pastaigās. Arī atpūsties nekad man netļauj.
Vīramāte viņu sargā, saka, ka viņš man neko nav parādā un man pašai 24 stundas diennaktī jāņemas ar bērnu. No tādas bildes viņš man ar katru dienu kļūst pretīgāks.
Brālis atbrauc ciemos, skatās, kā dzīvojam, tad piezvana mammai un stāsta visu tālāk. Es nezinu, ko darīt, es esmu viena – un māja, dzīve, un bērns jāvelk man. Viņš iet uz darbu un sūdzas tikai par to, kā visi viņu tur dabūjuši. Tomēr naudu es neredzu.” (Ilze, 40 gadi)
Ilze, tavā ģimenē esiet ne tikai jūs un jūsu vīrs, bet arī vīra māte un brālis. Kaut kādā mērā viņi ir klātesoši ne tikai tieši vai netieši, bet dod padomus, novēro. Kāpēc jums ir nepieciešama šāda esamība ar radiem? Bieži vien viņi tikai traucē veidot savu, atsevišķu, dažreiz no citiem uzskatiem noslēgtu dzīvi. Tas notiek ģimenēs ar neskaidrām robežām, kurās trūkst izpratnes par savām un citu personīgajām lietām.
Iespējams, vīra mātei ir ļoti liela ietekme uz jums un ar viņas starpniecību tu kaut ko centies kārtot ar vītu. Visticamāk, tas darbosies pretējā virzienā: kad tu sūdzies, viņa aizsargā. Mēģini par savām vajadzībām runāt tieši ar vīru, nevis ar radu starpniecību. Padomā, kā tas ietekmē tavas un vīra attiecības. Vai šāds tiešs kontakts ir iespējams un kas tam ir vajadzīgs?
Bērna piedzimšana var būt spēku pārbaude – režīma, lomu, pienākumu maiņas dēļ. Svarīgas ir arī hormonālās izmaiņas, kas ietekmē garastāvokli. Šis ir grūts periods. Šeit ir svarīgi iemācīties risināt sarunas un apspriest notiekošo, taču tas jādara ģimenē, neiesaistot radus un draugus.
Varbūt nogurums, “neiespēja atpūsties” iekrāso tavu dzīvi pelēkās krāsās, kas šobrīd apgrūtina saskatīt labo. Vai arī vienkārši nav labi? Tad nav ko zaudēt, kāpēc palikt tādā laulībā? Tā kā jūs tur uztur, tas nozīmē, ka ir daži pozitīvi mirkļi, cerības, izredzes. Mēģiniet atcerēties: uz kā balstījās jūsu laulība pirms bērna piedzimšanas, kas bija vērtīgs jūsu attiecībās? Ja atceries daudz labu lietu, vari padomāt, kā šos mirkļus atgriezt, iestrādāt pašreizējā dzīvē.