Mums jau sen ir mācīts, ka pie attiecībām ir jāstrādā, ka laulība ir veidota uz kompromisiem, ka sievietei jābūt gudrai, kas nozīmē ļauties un pielāgoties vīrietim. Bet vai ir iespējams būt laimīgam, atsakoties no sevis un savām vēlmēm?
PROBLĒMA
Laimīga laulība ir daudzu sieviešu sapnis. Tad kāpēc šis sapnis tik bieži nepiepildās? Jo laulības dēļ sieviete ir gatav nest upurus. Un pirmie, kas tiek sasmalcināti zem šī naža asmens, ir visi mūsu sapņi, mūsu pašu plāni. Bet cilvēks nevar kļūt laimīgs, labprātīgi piekrītot atsacīties no savas būtības. Un, ja sieviete ir nelaimīga, tad no kurienes ģimenē būs laime. Atsakoties rīkoties neatkarīgi, mēs pārstājam uzticēties sev, sākam meklēt atbalstu ārpusē un ļaujam citiem mūs kontrolēt. Un, kad pret mums izturas kā pret nesaprātīgiem un bezpalīdzīgiem bērniem, mēs neapzināti pielāgojamies un spēlējam šo bērnu lomu.
Piemēri
“Man ir grūti uzminēt, kuram garnīram viņš dos priekšroku vakariņās, katram gadījumam cenšos pagatavot divus dažādus,” atzīst 39 gadus jaunā Aija. Viņa ir pārliecināta, ka viņas pienākums ir bez vārdiem nolasīt vīra vēlmes. “Mans vīrs neņem vērā manu viedokli. Viņš plāno plānus, es tos īstenoju. Es esmu kā papagailis būrī. Pat ja durvis tiek atvērtas, es vienalga savvaļā neizdzīvošu,” ir pārliecināta Aija. Kamēr viņa joprojām neredz, ka viņu kontrolē ne tikai vīrs, bet viņa arī savu vīru – ar šo “es neizdzīvošu” palīdzību barojot viņa vainas sajūtu ar savu pazemojumu un bezpalīdzību.
“Es pastāvīgi sūdzos par darbu, es nezinu, kā pareizi veidot karjeru. Bet man, bijušajai izcilniecei, ļoti gribas priekšniecības atzinību. Un mans vīrs šajās sūdzēšanās reizēs kļūst dusmīgs un saka: “Tu esi vāja, tev viss jāpamet un jāpaliek mājās,” saka 28 gadus vecā Alise. Kaut kas viņai neļauj spert pēdējo soli ceļā uz pilnīgu atkarību no vīra. Mums priekšā ir vairākas tikšanās – un kādu dienu viņa nonāks pie secinājuma, ka viņai nav jāsūdzas vīram par priekšnieku, bet gan jāatrod veids, kā pašai atrisināt savas problēmas darbā.
PADOMS
Vai ir iespējams pārraut šo loku? Jā, ja atceramies, ka esam jau pieauguši. Kad mēs zinām, ko vēlamies, un esam atbildīgi par saviem lēmumiem, tad attiecības tiek atjaunotas un sasniedz “pieaugušā pret pieaugušo” līmeni. Dažreiz par pārsteigumu mīļajiem. Vairākas reizes esmu dzirdējusi no dažādām klientēm, ka viņu vīri viņas pēkšņi nosauca par feministēm. No pārsteiguma vīrieši vēlas atrast viņām zīmolu.
Jāatzīst, ka sievietei parasti paiet daudz laika, lai ļautos pārdomām par savām personīgajām vēlmēm.
Viņa pārstāja baidīties, ka viss sabruks, ja viņa paziņos par savām tiesībām. Daudzus gadus viņa pielāgojās šai dzīvei, atrada tajā nepilnības un priekšrocības, kā arī izstrādāja aizsardzības veidus. Nav viegli to visu aizstāt ar jaunām vērtībām, ir biedējoši atteikties no ierastās, kaut arī grūtās dzīves. Pat tad, kad esi nogājis pašcieņas ceļu, ir grūti no tā nenomaldīties. Ir grūti neatgriezties ierastajā kaprīza bērna vai kritiska vecāka lomā.
1. Skaidri formulējiet savus mērķus
Ja vēlaties pārdalīt pienākumus ģimenē, skaidri norādiet tos. Neizmantojiet tādas apsūdzības kā “tu vienmēr”, “tu nekad”, “es to zināju”. Piemēram: “Mēs dzīvojam nabadzībā” nav nekas specifisks. Labāk ir noteikt, kurš var nopelnīt un cik viņam vajadzētu nopelnīt.
2. Izlemiet, ko vēlaties pati
Doma, ka jūsu upuri sagādās laimi citiem, ir pašapmāns. Es parasti lūdzu jūs atcerēties, ka lidmašīnā vispirms tiek lūgts nodrošināt savu drošību un pēc tam palīdzēt citiem. Ja jūsu ģimenes dzīve ir nonākusi satricinājumu zonā, mēģiniet ieviest šo noteikumu savā dzīvē.