Viena no lielākajām nemīlēto meitu problēmām, kad meitenes ir augušas bez veselīga attiecību modeļa, vēlāk ietekmē viņu intīmās attiecības. Ļoti daudzas nemīlētās meitas cieš no mīlestības un apstiprinājuma trūkuma un to var dēvēt arī par “katastrofas recepti”, jo tas atsaucas uz dzīvi daudzus gadus vēlāk. Ja meitene ir radusi, ka viņu verbāli aizvaino vai marginalizē, vēlāk viņai ir daudz lielāka iespējamība, ka viņa partnera pārkāpumus normalizē. Proti, šādai nu jau pieaugušai sievietei, diemžēl, var būt iedragāts kompass dzīves ceļojumam. Tad arī viņas mentālie modeļi kā jāizskatās attiecībām atspoguļo viņas pašas pieķeršanās stilu.
Mēs visi gravitējam ap to, kas mums ir vispazīstamākais un, ja mums ir paveicies, uzaugt mīlošu vecāku mājās, tad tas ir lieliski. Bet daudzi no mums ir normalizējuši vardarbīgas un nevīžīgas attiecības un, diemžēl, pieaugušo dzīvē mēs bieži vien iesoļojam ar tiem pašiem drausmīgajiem pieņēmumiem, kas mūs, visticamāk, nenovedīs pie tiem labākajiem ceļiem. Bieži vien atskārsme, ka esmu bijusi nemīlēta, ir nākusi terapeita kabinetā un palīdzības meklēšana ir bijusi drosmīga un dziedinoša. Visbiežāk šajā kabinetā jaunā sieviete nonāk dēļ daudzajām neveiksmīgajām attiecībām, proti, daudzas nemīlētās meitas beigu beigās apprecās ar cilvēkiem, kuri pret viņām izturās tāpat kā to bērnībā darījā mātes vai tēvi.
Mentālie modeļi un intimitātes jautājumi
Ir trīs veidu nedrošie pieķeršanās stili un visdramatiskākais no tiem ir trauksmainais-aizņemtais. Sievietei ir nepieciešamas intīmas attiecības, lai viņa sajustu apstiprinājumu, viņai trūkst pārliecības un viņa ārkārtīgi asi reaģē uz visu, kas šķiet neskaidrs, apdraudoš un ārpus viņas komforta zonas, tāpēc būšana ar viņu kopā var būt ļoti emocionāli nogurdinoša. Viņas milzīgās bailes būt pamestai var beigties tieši ar ļaunāko scenāriju, jo partneris ir tik noguris no drāmas, ka vairs neredz citu izeju.
Pārējie divi pieķeršanās veidi ir noraidošais-izvairīgais un bailīgais-nedrošais, kas savukārt atspoguļojas tajā, ka ceļš uz romantiskām attiecībām ir piepildīts ar dažādiem melnajiem caurumiem un bedrēm. Noraidošā-izvairīgā tipa sievietei ir ārkārtīgi svarīga neatkarība, viņas nevēlas tuvību un kontroli, kas var izrietēt no destruktīvām attiecībām, jo visbiežāk, ja sieviete tomēr ir attiecībās, ir iespējams, ka viņas vairāk veido attiecības ar narcisiem. Savukārt bailīgā-nedrošā tipa sieviete patiesībā ļoti vēlas attiecības un tuvību, bet viņa ir ārkārtīgi nedroša un līdz šausmām baidās no emocionālām sāpēm, tāpēc viņas acupriekšā vienmēr būs skriešanas apavi.
Lasi arī: 6 pazīmes, ka vīrietis no jums garīgi un emocionāli jau ir izšķīries
Brīdī, kad sākam pilnībā aptver savas bērnības mantojumu un to, ko zinām par mīlestību, mēs sākam iegūt zināšanas un kontroli pār to, kādas attiecības mēs veidojam. Mēs ieraugām, ka mūsu rīcība vai pagātnes domas, sprosti, neveiksmes un veiksmes ir daļa no plāšakas bildes un konteksta. Tieši attiecībās – gan draudzībās, gan partnerattiecībās – mēs ieraugām agrīnās pieredzes ieteikmi uz mūsu uzvedību.
Problēma ar pasakām un glābšanu
Kultūra, kurā augam un dzīvojam, tikai veicina kļūdainos sievietes uzskatus, jo tā kultivē ideju, ka romantiska mīlestība tevi paceļ debesīs un izglābj no visa sliktā. Diemžēl nemīlēta meita meklē glabēju tik ilgi, cik sevi atcerās, un tieši šī iemesla pēc stāsti par Pelnrušķīti un Dusošo Skaistuli joprojām ir ar tik spēcīgu ietekmi. Šie stāsti ne tikai vērš uzmanību uz to, ka mums agri tiek liegta mīlestība, bet arī iemieso sava veida taisnīguma principu prinča formā (turklāt viņš sev līdzi nes kroni un karaļvalsti). Bet, atmetot pasaku pievilcīgo vēstījumu par princi glābēju, šie uzskati par romantisko mīlestību sievietei nekalpo, jo tie neveicina sievietes dziedināšanu un sevis atgūšanu. Jo beigu beigās tikai un vienīgi mēs pašas sevi varam izglābt, risinot un saprotot, kas ar mums ir noticis.
Atslēgas jautājums sev pašai
Būt godīgai pret sevi ir daudz svarīgāk kā klausīties pasakas un sabiedrības spriedumus. Jā, mūsu kultūra joprojām kā normatīvu ir izvirzījusi ilgtermiņa un stabilas attiecības. Neskatoties uz ro, ka daudzi tā arī nekad neapprecas vai šķiras un paliek vientuļi, laulība joprojām ir mūsu apņemšanās kultūras zelta standarts.
Pajautā sev šādus jautājumus:
- Cik daudz man ir vēlēšanās un vajadzība pēc intimitātes un dalīšanās?
- Kā sekss ietekmē manas jūtas pret kādu?
- Vai es jūtos gana komfortabli tad, kad atklāju gan savas stiprās, gan vājās puses un ļauju sevi iepazīt patiesi?
- Kāda ir mana vīzija par perfektām partnerattiecībām?
- Kurš būtu mans ideālais partneris?
- Kā es jūtos, kad esmu viena>
- Vai es tici idejai, ka būšana vienai un vientuļai ir nemīlestības zīme?
- Vai es būšanu ar sevi vienādoju ar vientulību?
- Cik daudz es izjūtu sabiedrības spiedienu par partnerattiecībām?
Jo apzinātākas mēs kļūstam savos neapzinātajos attiecību pieņēmumos, jo elastīgāka domāšana attiecībā pret tiem mums būs. Darbs ar talantīgu terapeitu ir drošākais veids kā mainīt uzvedību, bet arī pašpalīdzība var būt ražīgs paņēmiens kā atgūties no bērnības modeļiem.