Tieksme vilcināties un darīt jebko, izņemot to, kas mums jādara, ir raksturīga daudziem no mums. Bet kāpēc mēs atliekam un atliekam gulētiešanas brīdi, lai gan zinām, ka no rīta mēs paši cietīsim un lamāsim sevi par vakardienas bezjēdzīgo vārtīšanos uz dīvāna?
Terminu miega prokrastinācija, tas ir, miega atlikšanu uz vēlāku laiku, pirmo reizi 2014. gadā ierosināja Utrehtas universitātes zinātnieki – viņi publicēja pētījumu, kurā piedalījās gandrīz 180 cilvēki, no kuriem katrs vienā vai otrā veidā izvairījās no brīža, kad vajadzētu iet gulēt. Turklāt lielākā daļa no viņiem nevarēja izskaidrot, kāpēc viņi to dara.
Miegam atvēlētais laiks tika tērēts bezjēdzīgām lietām: kāds bezmērķīgi ritināja savus sociālo mediju plūsmas, kāds bezgalīgi pārslēdzās uz ne pārāk aizraujoša seriāla nākamo sēriju, un kāds atrada, ka lasa rakstus par tēmām, kas šajā laikā neinteresēja.
Lielākā daļa dalībnieku piedzīvoja miega trūkumu, jo viņi gulēja mazāk nekā sešas stundas naktī un sūdzējās, ka no rīta piecelties ir grūti. Tas viss tomēr netraucēja lauzt sev doto solījumu šodien iet gulēt precīzi laikā.
KĀPĒC MĒS ATLIEKAM MIEGU?
Prokrastinācija vienā vai otrā veidā ir pazīstama gandrīz ikvienam no mums – mēs mēdzam atlikt lietas, kas mums rada diskomfortu. Nepatīkama saruna ar priekšnieku vai došanās uz sporta zāli, kur atkal būsi spiests svīst un celt smagus priekšmetus, ir saprotams iemesls, lai vilcinātos. Ir arī saprotams mēģinājums atlikt projekta sākšanu, kurā pilnībā neizprotat savu lomu vai baidāties būt nepietiekami kompetents.
Bet miegu diez vai var saukt par traucēkli, jo īpaši tāpēc, ka daudziem cilvēkiem tā trūkst. Kas liek mums liegt sev prieku un tērēt laiku lietām, kas nesniedz gandarījumu?
“Daļa no problēmas ir tā, ka mūsu dzīvē notiek arvien vairāk procesu, kas ievelkas. Tie paši sociālie tīkli – paķeram telefonu jebkurā brīvā minūtē. Tajā pašā laikā ziņu plūsmas skatīšanai nebūs loģiska beigas, tā var tusēt stundām ilgi. Vēl viena problēma ir nespēja darba lietas atstāt ārpus personīgās telpas. 24/7 pieejamība, izmantojot e-pastu, tūlītējos kurjerus un citus saziņas līdzekļus, padara mūs neaizsargātus. Daži izjūt fizisku diskomfortu, ja viņi nekavējoties neizlasa jaunu ziņojumu vai vēstuli vai neatbild uz to.”
Skaidra darba un brīvā laika dalījuma trūkums rada situāciju, ka viss laiks, izņemot miegu, kļūst par darba laiku
Vispirms no rīta cilvēks sniedzas pēc telefona, lai pārbaudītu e-pastu, un ar to pašu darbību beidz dienu, noliekot galvu uz spilvena. Situācijas paradokss ir tāds, ka cilvēkam bieži šķiet, ka viņš joprojām neko nav paspējis izdarīt, un nepabeigto darbu ir vairāk nekā paveikto.
Speciālisti norāda, ka šīs situācijas risināšanas atslēga ir skaidra gan laika, gan uzdevumu plānošana, kas jāatrisina dienas laikā. Pateicoties tehnoloģijām, esam pastāvīgi savienoti, lietu skaits pieaug. Spēja noteikt prioritātes ievērojami atvieglos dzīvi. Tas atbrīvos no šīs nepatīkamās balss jūsu galvā, kas uzstāj, ka jūs neko nevarat paveikt.
“Vēl viens faktors ir sajūta, ka tev nav laika dzīvot. No rīta knapi atveram acis, gatavojam brokastis, vedam bērnus uz bērnudārziem un skolām, cauri sastrēgumiem steidzamies uz darbu, kur visu dienu pavadām, risinot bezgala saasinātas problēmas. Vakars ir vienīgais laiks, kad var parūpēties par sevi, noliekot bērnus gulēt un mazgājot traukus. Bet pulkstenis ir nepielūdzams un saka, ka laiks iet gulēt. Kad dzīvot?! Šī problēma ir aktuāla daudziem,” piebilst psiholoģe. “Tā rezultātā mēs iekšēji protestējam un cenšamies to atrisināt caur miegu. Mums šķiet, ka šis ir mūsu pelnītais brīvais laiks. Patiesībā mēs vienkārši laupam sev iespēju atpūsties, kas nākamajā dienā radīs tikai vēl lielāku nogurumu un sajūtu, ka esam iesprostoti.”
KĀ IEMĀCĪT SEV LAICĪGI IET GULĒT
Protams, mēs esam atkarīgi no darba stundu skaita un ikdienas darbiem, no kuriem nevar atteikties – bērni paši uz bērnudārzu sevi nevedīs, un sastrēgumi neizklīdīs tikai mūsu lielās vēlmes dēļ pēc iespējas ātrāk tikt mājās. Tomēr arī šeit var būt vieta zināmam manevram. Laika pārvaldības eksperti iesaka rūpīgāk aplūkot ikdienas aktivitātes, kurām veltām laiku.
Iespējams, gastronomisko preču papildināšanu var deleģēt piegādes dienestam, pasūtot pārtikas preces tiešsaistē. Un nebeidzama un neefektīva nakts tīrīšana nav tērētās enerģijas un nervu vērta, un ir vieglāk nolīgt dzīvu palīgu.
Plānošana var palīdzēt arī ar TV. Piemēram, tā vietā, lai bezmērķīgi pārslēgtu kanālus, meklējot vismaz kaut ko interesantu, pāris vakarus nedēļā varat pierakstīt interesantu filmu sarakstu, ko skatīties. Pārējos pāris vakarus vajadzētu pavadīt, lasot grāmatas vai dodoties vakara pastaigā.
Nereti problēmas sakne un nepatīkamā sajūta, ka griezies kā vāvere ritenī, neatliekot laika dzīvot sev, slēpjas rutīnā: katru vakaru gatavojot vakariņas, mazgājot traukus, skatoties raidījumus televizorā.
Ja dažādosi vismaz dažas no savām vakara aktivitātēm, vienmuļības sajūta kļūs daudz mazāk izteikta.
“Vēl viens veids, kā iemācīt sevi iet gulēt laicīgi un tad, kad tas ir nepieciešams kvalitatīvam miegam, ir izdomāt vakara relaksācijas rituālus. Smaržīga burbuļvanna, piparmētru tējas tase, blāvas gaismas, mīļākā pidžama, sīkrīku pārslēgšana nakts režīmā, grāmatu lasīšana — atrodi savu elementu kombināciju, kas tev sastāda patīkamu dienas noslēgumu. Tad jūs automātiski sāksit pielāgoties miega režīmam un pavisam drīz pati par sevi pazudīs vēlme bezmērķīgi pasēdēt vērtīgo nakts laiku ar savu telefonu vai klēpjdatoru, un miegs kļūs labāks un vēlamāks.”