Ja cilvēks visu laiku slimo un jūt spēku zudumu, un ārsti rausta plecus, jo izmeklējumi ir normāli, ir vērts meklēt šī stāvokļa emocionālos cēloņus.
Sliktai pašsajūtai var atrast daudzus skaidrojumus: cilvēks ir saaukstējies, ir noguris, nav pietiekami izgulējies utt. Daži nespēku saista ar dabas stihijām, citi ir pārliecināti, ka vienkārši noveco. Bet lielākā daļa cilvēku, pēc psihologu domām, neievēro vēl vienu ļoti svarīgu faktoru. “Ja cilvēks nespēj īstenot savas sirds vēlmes, viņš piedzīvo emocionālu stresu,” skaidro Kriss Gilberts, MD, integratīvās un holistiskās medicīnas ārsts. “Un tas, savukārt, var izraisīt fiziskus slimības simptomus.”
Vienkāršs piemērs: vecāki vēlas, lai viņu meita apprecas un atrod darbu netālu no mājām. Viņa sapņo par ceļošanu un iespēju strādāt no jebkuras vietas pasaulē.
Meitenei ir mīļotais vīrietis, kurš, šķiet, apstiprina viņas plānus. Viņi apprecas un plāno pārcelties uz ārzemēm. Bet pēkšņi jaunajam vīram tiek piedāvāts paaugstinājums ar daudzsološu karjeras izaugsmi. Un viņš kopā ar vīratēvu un vīramāti pierunā savu jauno sievu vairākus gadus palikt dzimtajā pilsētā. Kā vajadzētu justies šai sievietei? No vienas puses, šķiet, ka nekas traks nav noticis. Vienkārši jābūt pacietīgam, kamēr jūsu vīrs pierāda sevi savā “ideālajā” darbā. Esi laba sieva, komunicē ar ģimeni un draugiem, iegūsti darbu.
Bet pēkšņi jaunajai sievietei katru nakti sāk rādīties murgi. Katru nakti.
Mēnesi vēlāk viņas temperatūra paaugstinās un saglabājas katru dienu bez jebkāda iemesla.
Drīz vien viņa pamet vīru un kā brīvprātīgā dodas uz pasaules galu. Viņa pavada nākamos 5 gadus, ceļojot pa pasauli un atzīst, ka nekad nav jutusies tik vesela.
“Realitāte bija tāda, ka sieviete pati sevi pārliecināja: “Man ir jāatbalsta savs vīrs un es to varu,» stāsta psiholoģe. “Bet viņas ķermenis nevarēja un negribēja normāli strādāt, jo to bija nogurdinājusi emocionāla cīņa un stress.”
Kriss Giberts uzsver: ārsti un zinātnieki savos pētījumos ne reizi vien ir aprakstījuši somatizāciju – fiziskus simptomus bez iemesla – kā cilvēka psiholoģisko aizsardzības mehānismu.
Emocionālā nelīdzsvarotība un stress tieši ietekmē veselību caur veģetatīvām un neiroendokrīnām reakcijām, kā arī netieši ietekmē uzvedības izmaiņas, piemēram, ēšanas traucējumus. Cits pētījums atklāja saikni starp to cilvēku stoisko ideoloģiju, kuri cenšas neizpaust savas emocijas, un viņu labklājību.
Pēc eksperta domām, ir raksturīgas ķermeņa reakcijas uz emocionālu cīņu ar sevi un savām vēlmēm. Ķermenis vairs pat nedod mājienu: tas tikai kliedz, ka ir pienācis laiks mīlēt sevi, nevis pielāgoties citiem.
1.BIEŽAS INFEKCIJAS
Vai saaukstēšanās, gripa, vidusauss iekaisums, laringīts un citas līdzīgas kaites pielīp arī tad, ja tuvumā neviens nešķauda un neklepo? Tajā pašā laikā testi ir normas robežās, bet joprojām sāp kakls un tek deguns? Lieta tāda, ka hronisks stress stimulē pastiprinātu kortizola izdalīšanos, kas vājina imūnsistēmu.
2. MUSKUĻU SPAZMAS UN SĀPES
Tu nepārpūlējies, nenesi smagas kravas un nevari saprast, kāpēc viss sāp, it kā vakar tevi būtu sabraukusi smagā mašīna. Iespējamais cēlonis ir stresa izraisīta pastiprināta adrenalīna sekrēcija. Žurnālā “Journal of Physiology” publicētais pētījums pierādīja, ka adrenalīns liek cilvēka muskuļiem biežāk neapzināti sarauties. Līdz ar to rodas sāpes “no zila gaisa”.
3. SPĒKA ZUDUMS
Letarģija un vājums, ja nav citu slimību, var būt arī stresa pazīmes. Ķermenis izmanto pārāk daudz spēku, lai apspiestu jūsu emocionālās “vēlmes”. Tāpēc dzīvei vairs neatliek enerģijas.
4. DEPRESIJA UN TRAUKSME
Jūs neesat apmierināts ar savu dzīvi un pastāvīgi jūtaties nomākts, lai gan ārēji uztraukumam nav pamata. Tās ir neapzinātas skumjas un dusmas, ka esat atteicies no saviem mērķiem un nevarat kļūt par to, ko patiešām vēlaties.
5. RIJĪBS UN PĀRĀK DAUDZ ALKOHOLA
Tu ēd pārāk daudz un pārāk bieži, un tavu uzturu nevar saukt par veselīgu, arī alkohola dzīvē ir pārāk daudz. Tas viss liek jums justies labāk, bet ne uz ilgu laiku. Un laika gaitā jums būs nepieciešams arvien vairāk “dopinga”.
6. SĀPES VĒDERĀ
Tavs vēders griežas no bailēm un tajā lido tauriņi, kad viss kārtībā? Ja jums ir pastāvīgs diskomforts un spriedze, ko sauc par “vēdera krampjiem”, iespējams, tā ir pazīme, ka jūs bloķējat savu iekšējo balsi un nevēlaties tajā klausīties.
“Pirmais un vissvarīgākais solis ir apzināties, kas notiek jūsu ķermenī,” rezumē Kriss Gilberts.
Neviens nevar apsolīt, ka mērķu sasniegšana noritēs raiti un bez stresa. Un nav garantijas, ka būsiet apmierināts ar sasniegto rezultātu. Lai gan jūs patiešām jutīsities piepildītāks, jo esat īstenojis savu loloto sapni. Lēmums galu galā ir jūsu.”