Man ir 48 gadi, esmu šķīrusies vairāk nekā 15 gadus, esmu precējusies ne reizi vien, mēģināju veidot ģimeni, bet nesekmīgi. Visi vīrieši, ar kuriem es apprecējos, mēģināja mani izmantot un, manuprāt, nemīlēja. Mans pēdējais vīrs bija daudzus gadus vecāks par mani, četrus gadus dzīvoja uz mana rēķina, nestrādāja, tad sāka krāpt un dzīvoja pie manis kā istabas biedrs.
Problēma ir tāda, ka es vēlos satikt vīrieti, kurš mani mīlēs, novērtēs kā draugu, cilvēku un mīļāko un neuzskatīs mani par ienākumu avotu vai problēmu risinājumu. Meklēju attiecības, mīlestību, draudzību un cieņu, bet satiekos tikai ar žigolo, brīvā laika pavadīšanas cienītājiem, gadījuma seksa mīļotājiem.
Es sēžu iepazīšanās vietnē un man rodas sajūta, ka nav palicis neviens normāls vīrietis, un visapkārt ir vīriešu, kurus interesē tikai sekss. Ar prātu saprotu, ka kaut kas nav kārtībā, ka ir normāli vīrieši, kuriem ir vajadzīgas siltas emocionālas attiecības ar sievieti, kam vajadzīga pieķeršanās, maigums un lielisks sekss…
Es nezinu, kā izkļūt no šī apburtā loka.
Mēģināju komunicēt ar psihologiem. Sazinoties ar viņiem, es sapratu, ka nemāku sevi novērtēt, es sevi nenovērtēju… Ka man ir mazas, tēva pamestas meietenes kompleksi. Mani vecāki izšķīrās, kad beidzu skolu, viņš stipri dzēra, atceros daudzas nepatīkamas epizodes no bērnības, kas saistītas ar viņa dzeršanu.
Dzīvot ar tēvu bija grūti, viņš bija valdonīgs cilvēks, tirāns, kurš veidoja savu karjeru, un visa mūsu dzīve bija pakļauta viņa kaprīzēm. Viņš mani nevis sita, bet apvainoja, un tad sita manu māti. Pēc šķiršanās viņš man un manai mātei dzīvokli atņēma, apprecējās vēlreiz, nododot mūsu dzīvokli savai jaunajai sievai.
Marija, 48 gadi
Marija, lieliski, ka tev izdevās sazināties ar psihologiem par savu problēmu. Bet kas izraisīja procesa apturēšanu? Problēmas atrašana ir tikai daļa no terapeitiskā darba. Tad sākas pats process. Kāpēc es pievērsu uzmanību tieši šim brīdim – varbūt jūs saskaraties ar iekšēju izvairīšanos, kas neļauj jums virzīties tālāk? Vismaz padomājiet par to!
Es lieliski saprotu jūsu vēlmi veidot attiecības ar normālu partneri. Bet kas tieši ir tās īpašības, kas tev nosaka, kādu vīrieti vēlies satikt? Jo konkrētāk varēsi noformulēt savu vēlmju (nevis prasību!) sarakstu, jo vieglāk būs meklēt. Katrai personai “normāla” definīcija ietver ļoti atšķirīgu īpašību sarakstu. Un svarīgs punkts ir domāt par to, kādu partneri vēlaties redzēt, nevis par to, kādam viņam nevajadzētu būt.
Jūs rakstāt par apburto loku, bet kas tieši tajā ir iekļauts? Kurā brīdī tieši rodas cikls, kurā iestrēgsti?
Ja izdosies to salabot, tad būs iespēja doties pavisam citā virzienā, pat ja tas ir biedējoši un neparasti. Es pamanīju, ka jūs meklējat paziņas vietās, kur daudzi sākotnēji ir apņēmušies tikai un vienīgi meklēt seksu. Varbūt vajadzētu mēģināt meklēt citos veidos? Par laimi, tagad to ir daudz.
Vai jūtat savu vērtību un nozīmi? Kā jūs varat būt vienatnē ar sevi? Kā par sevi rūpējies, cik bieži sevi slavē, vai mīli sevi? Es vēlos precizēt šo jautājumus, lai precīzi saprastu, vai jūs meklējat attiecības, lai “aizbāztu caurumus”. Diemžēl šī sākotnēji ir diezgan nestabila pozīcija, no kuras ir riskanti veidot attiecības – pārāk augsts ir risks saslimt ar tiem, kuri labi atpazīst vājumu un tieksmi attiecībās saplūst. Varbūt jums vajadzētu nedaudz atpūsties no meklējumiem un pievērst uzmanību vienīgajam cilvēkam, ar kuru jūs nodzīvosit līdz galam – sev?