Tā dzīvē ir iekārtojies, kas bieži vien civēls neredz nedz sevi, nedz savu ieguldījumu savas dzīves notikumos. Daudzas lietas mēs uzskatām par nejaušām. Tomēr teju katram no mums dzīves ceļā gadās kāds spogulis un tas ir partneris: vīrietim tā ir sieviete, savukārt sievietei tas ir vīrietis. Ja jūs domājat par partneri, tad caur otru cilvēku jūs patiesībā varat uzzināt ļoti daudz par sevi, ja ne pat visu…
Tomēr ļoti bieži mēs neesam gatavi uz mīļoto cilvēku skatīties caur sevi. It īpaši uz to, ar kuru mums ir sekss. Bet dzīvē, gribam mēs to vai nē, nes sevī nerakstītus NOTEIKUMUS, ne uzreiz saskatāmas PATIESĪBAS un sava veida ZINĀŠANAS.
Piezīme vīrietim un sievietei, kuri piedzīvo attiecību spriedzi:
1. Vīrietis un sieviete ir radīti, lai kalpotu viens otram. Viņu attiecības ir savstarpēji atkarīgas neatkarīgi no tā, vai viņiem tas patīk vai nē.
Katrs cilvēks savas dzīves laikā vēlas maksimāli atklāt savu potenciālu, taču viņam traucē maskas, lomas un subpersonības, kas jāuzliek, lai izdzīvotu apstākļos, kad vecāki viņu kritizēja un sodīja. Kalpošana izpaužas apstāklī, ka vīrietis un sieviete veido visas attiecības savā starpā pēc komplementaritātes principa.
Kas trūkst viena partnera apziņai un atbrīvošanai no subpersonības, kas neļauj viņam atklāt savu potenciālu, tur partneris viņu papildinās ar savām subpersonībām. Tad, kad vienai no pusēm ir jāatbrīvojas no upura lomas, tad otrai pusei ir jābūt tirānam. Vai arī cits piemērs, kad sieviete izpaužas kā spēcīga personība, tad vīrietim, lai viņu papildinātu, jākļūst vājam.
2. Vīrieša kalpošana sievietei izpaužas tā, ka viņš dara zināmu, kas sievietē ir apslēpts, proti, tas, kas viņai par sevi vēl nav zināms.
Ar savu uzvedību vīrietis atklāj tās subpersonības, kuras sieviete sevī nomāc:
vīrietis dzer, kad sieviete neatzīst, ka viņa nospiež. Tādējadi viņš it kā saka: man jābūt neprātīgam, lai tu varētu būt aizbildnis.
- vīrietis sit, kad sieviete ir iestrēgusi upura lomā. Man jābūt bīstamam, lai tev būtu no kā baidīties.
- vīrietis ir nepraša, kas sieviete uzņemas atbildības nastu būt par viņa mammu. Man jābūt nepieredzējušam, lai tev būtu ko audzināt.
- vīrietis krāoj, kad nespēj iepriecināt savu “pirmo sievieti” – māti. Man jābūt nodevējam, lai tu pārstātu būt upuris (vēršas pret mātu, bet dzīvo ar sievu).
3. Sieviešu kalpošana vīrietim izpaužas tā, ka viņa atspoguļo viņam to, ko viņš JAU ir sasniedzis. Nav svarīgi vai tā ir virsotne, vai bezdibenis.
Kad vīrietis ir apņēmīgs un pārliecināts, tad viņam blakus ir sieviete, kura viņu papildina ar savu maigumu un uzticību.
Kad vīrietis ir bezpalīdzīgs, viņam blakus ir Visvarenā.
Kad viņš ir cietējs, tad blakus ir mierinātāja.
Kad viņš ir melis, viņa ir tiesātāja.
4. Vīrietis vienmēr ir vērsts uz sievietes apmierinājumu. Viņam tādas ir dievas: sieva un māte. Vīrieša uzmanības pievēršana vienai no šīm sievietēm vienmēr izraisīs otras protestu.
5. Sieviete vienmēr sagaida no vīrieša to, ko tētis viņai nevarēja dot. Pamatojoties uz vajadzību pēc drošības, viņas pašreizējās attiecībās vienmēr projicē negatīvo pagātnes pieredzi ar iepriekšējiem vīriešiem. Tētis ir pirmais vīrietis viņas dzīvē. Subpersonības, kuras meitene ir izveidojusi dzīves laikā vecāku ģimenē ar māti, tēvu vai bez viņa, veido viņas uzvedības modeļus ar vīrieti, rosinot viņu veidot savas subpersonības īpašības.
6. Vīram un sievietes tēvam ir dažādas funkcijas. Tēvam ir jāsargā un jāgādā par meitu, savukārt vīrs vēlas aizsargāt un nodrošināt sievu, kad viņa viņu iedvesmo.
7. Sievietes laime nav vīrietī, bet blakus viņam. Neviena cilvēka laime nevar būt ārpus viņa. Tāpat kā jebkura cita sajūta ir tikai tevī. Gaidīt no cita laimi nozīmē likt viņam justies atbildīgam (lasīt vainīgam) par savas laimes klātbūtni (lasīt neesamību).
8. Parasta, ikdienišķa ģimenes laime nāk tad, kad vismaz viena puse nākamajā konfliktā saprot, kuras apakšpersonības tagad pilda savas lomas un atsakās emocionāli atbalstīt šo lomu. Lomas ir līdzatkarīgas, un tāpēc otras puses subpersonība automātiski iztukšosies kā balons.
9. Visas attiecīvu graujošās apakšpersonības, kas izpaužas caur konfliktiem, ir vēstījumi vecākiem, kas ir jānosūta to patiesajiem izsaucējiem. Ir jāmēģina aptvert kuš un kādos apstākļos neapmierināja jūsu vajadzības, neizteica jūtas.
10. Partneta uzvedība ir kā atgriezeniskā saite caur kuru var ieraudzīt savas subpersonības, kas traucē sasniegt mērķi. Skatoties savā vīrietī kā spogulī, sievietei ir pašai jāsaprot, kas viņai traucē būt rūpju un mīlestības ieskautai. Vērojot sievietes uzvedību, vīrietis vienmēr novērtēs, kādā harmonijā viņš ir ar pasauli.
Marks Ifraimovs
Lasi arī:
- Kāpēc katras NĀKAMĀS ATTIECĪBAS var nebūt labākas par iepriekšējām
- “Mans cietoksnis”: kāpēc sievietes dod priekšroku dzīvot ATSEVIŠĶI no partneriem
- Bez mīlestības sievietes… Kļūst resnas