Saka, ka tu esi tas, ko tu ēd. Bet svarīgi ir ne tikai izvēlēties veselīgu pārtiku, bet arīdzan pareizi ēst. Kad ēdam miera stāvoklī, tad papildinam savus spēkus, bet saspringtākos dzīves periodos pārtika bieži vien tiek uztverta, kā pozitīvu emociju avots. Mēģinot sevi uzmundrināt ar gardu, bet neveselīgu ēdienu, mēs apēdam stresu. Labsajūtas treneris un uztura speciālists Andrejs Semošovs atklās, kāpēc nervu saspringumā skriet pie ledusskapja ir tik kaitīgi.
Kāpēc mēs apēdam stresu?
Cilvēki ēd divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, lai apmierinātu bada sajūtu un organismā uzturētu enerģiju. Otrkārt, lai apslāpētu stresu un nepatīkamas emocijas. Turklāt otrajā gadījumā mēs visbiežāk izvēlamies kaut ko saldu un taukainu. Tomēr pēc ēšanas problēmas nepazūd, tieši pretēji, tām pievienojas vainas sajūta par nekontrolējamām rijības lēkmēm.
Viens no galvenajiem emocionālās ēšanas cēloņiem ir hormoni. Stresa apstākļos organisms pastiprināti sāk izdalīt kortizolu, tā saukto stresa hormonu. Smadzenēm tiek dots mobilizēšanās signāls, proti, smadzenes “saka”, ka kaut kādā veidā ir jāpapildina enerģija, lai tiktu galā ar dzīves grūtībām. Šī iemesla pēc ābola vietā mums kārojas kaut kas salds, sāļš vai taukains.
Pēc Andreja Semeošava sacītā, daudzos gadījumos stresa “notiesāšana” liek mums atgriezties bērnībā, kad kā atlīdzība par panākumiem vai mierinājums mums tika piedāvāts kaut kas garšīgs. Tādējādi veidojas noteikts modelis – ja kaut kas mūs satrauc, tad mums sevi jāapbalvo ar šokolādi vai konfekti.
Vēl viens izpaltīts emocionālās ēšanas iemesls ir fizioloģisks. Ķermeņa reakcija uz stresu ir diezgan standartizēta – mobilizācija. Piemēram, asins apgāde tiek pārtransformēta tā, lai asinis plūst no gremošanas sistēmas un steidzas uz muskuļiem. Kad smadzenes domā, ka ķermenim draud briesmas, tad mums nav laika sevi apgādāt ar pārtiku, jo mums “sevi ir jāglābj”. Šajā gadījumā, sākot košļāt ko cietāku, mēs it kā cenšamies pagriezst fizioloģiskos procesus citā virzienā, pārslēgties no režīma “man draud briesmas” uz “viss ir kārtībā, es ēdu”.
Atšķirt reālu izsalkumu no vēlmes aprīt stresu ir samērā viegli. Pirmkārt, jūs vēlaties nevis kaut ko konkrētu, bet gan ēst vispārīgi. Un pēc tam, kad radusies sāta sajūta, tad smadzenes dod attiecīgu signālu. Kamēr emocionālās ēšanas lēkmēs, jūs alkstat kādu konkrētu ēdienu, piemēram, iecienītāko burgeru vai kartupelīšus. Bet diezvai pēc ēdiena notiesāšanas jūs izjutīsiet prieku un sāta sajūtu. Turklāt emocionālās ēšanas procesi palēlina vielmaiņu – pārtika sliktāk absorbējās un jūs ātrāk iegūstat liekos kilogramus.
Kā pārstāt apēst stresu?
Problēmas apzināšanās ir pirmais solis tās risināšanā. Vispirms jums jāmēģina saprast, kas izraisa jūsu ēšanas lēkmes, iespējams, ka tas ir nogurums, vientulība, garlaicība vai problēmas darbā. Iespējams, ka gara pastaiga, parotaļāšanās ar mājdzīvnieku vai gremdēšanās patīkamās atmiņās var palīdzēs atbrīvoties no trauksmes sajūtas, karsta vanna un tasīte kumelīšu tējas mazinās nogurumu, laba grāmata vai iecienīts hobijs mazinās nogurumu.
Andrejs: saviem klientiem es bieži vien iesaku triviālu tehniku – pirms ķidāt ledusskapi iziet stundu garā pastaigā vai doties uz treniņu. Ja jums joprojām saglabājas vēlme ēst visu, kas nav pienaglots, tad, protams, jūs to darīsiet. Bet lielākoties prakse rāda, ka fiziskās aktivitātes ļauj efektīvi pāriet no rīšanas lēkmēm un normālu režīmu.
Nebēdziet no problēmas
Tā vietā, lai bēgtu no problēmām, mums ar tām jātiek galā. Vai darbā izdegat un pārnākot mājās sabrūkat no noguruma? Varbūt ir vērts mainīt darbu? Pastāvīgi skandāli ar mīļoto cilvēki? Tātad ir vērts attiecības izprast un meklēt izeju. Ja problēmu nav iespējams novērst, tad jāmēģina pagriezt sava attieksme – jāmeklē pozitīvi pieturpunkti vai jāpieiet situācijai ar humoru. Galvenais ir ieslēgt saprāta balsi, nevis palikt emociju sprādzienos.
Nodarbojieties ar sportu
Miegs ir fundamentāli svarīgs, jo, ja ķermenis nebūs pienācīgi atpūties, tas enerģiju centīsies papildināt ar citiem veidiem, piemēram, ar saldumiem. Pilnvērtīgs astoņu stundu miegs palīdzēs apetītes regulācijā un samazinās nevajadzīgus gājienus pie ledusskapja.
Visu kaitīgo novāciet “prom no acīm”
Ir grūti pretoties kārdinājumam, ja ledusskapis ir pārpildīts ar desām un acupriekšā stāv čipšu paka. Apburto loku būs vieglāk pārtraukt, ja patiešām no acīm novāksiet visu to, kas jums kaitē. Turklāt tukšos traukos piepildiet ar veselīgu pārtiku – dārzeņiem, augļiem, medu. Ir vērtīgi atlikt iepirkšanos, ja jūtaties nervozs. Pretējā gadījumā māja būs pilna ar bulciņām un cepumiem.
Alkoholam un kafijai NĒ
Alkohols un kafija nodrošina tikai īslaicīgu komfortu un enerģiju. Patiesībā tie nekādā veidā nepalīdz tikt galā ar stresu, bet vēl vairāk novājina nervu sistēmu. Vislabākais enerģijas avots ir ūdens un tēja.
Neaizmirstiet par atpūtu
Veltiet vismaz pusstundu dienā atpūtai. Tā var būt meditācija, elpošanas vingrinājumi vai karsta vanna. Šāda atpūta palīdzēs atbrīvoties no spriedzes.
“Nesēdiet” uz diētas
Diēta pati par sevi ir stress, tāpēc grūtos dzīves periodos nevajag sevi mocīt ar tādām lietām. Ēd veselīgi, bet laiku pa laikam ļaujies kaut kam gardam. Galvenais tajā visā ir mērenība.
Ieklausies sevī
Intuitīvā ēšana ir prakse, kas aizsākās 1990. gados. Mēģiniet ieklausīties sava ķermeņa raidītajos signālos izsalkuma laikā – siekalošanās, galvassāpes, krapmpji vēderā. Ēd tad, kad ļoti gribās ēst, nevis skumju vai garlaicības dēļ. Un nevajag pie galda sēdēt tāpat vien, ja esi paēdis, tad dodies tālāk savās gaitās.