Jūs vēlaties visiem izpatikt. Jūs vienmēr ātri piedoiet pāridarītājiem. Jums svarīgāk ir nevis saņemt, bet gan dot – tikai tad jums šķiet, ka esat kaut kā vērts. Jūs esat ļoti labs cilvēks, bet pārāk labsirdīgs. Bet kāpēc tad apkārtējie cilvēki to nenovērtē?
Es spēlēju spēli, kurā ļauju viņiem uzvarēt. Es spēlēju spēli, kuru nevēlos spēlēt, es nezinu, kā to spēlēt, un vēl ļaunāk – es pat nezinu, ka es to spēlēju. Un šajā spēlē es vienmēr esmu zaudētājs. Jo kārtis tika izdalītas ilgi pirms tās sākuma. Jo citi cilvēki nenovērtē labākos cilvēkus.
1.Man ir neērti jūsu vietā, kad jūs pārkāpjat manas robežas. Tā vietā, lai es pats sev uzdotu jautājumu, kas nav kārtībā ar manām attiecībām, es jautāju viņam – kas ir ne tā? Es samazinu savas vajadzības, jo pārāk daudz mīlu.
2.Es nejūtu, kad viņi man pirmo reizi sāk “braukt virsū”. Bērnībā mani necieta, un kopš tā laika nekas daudz nav mainījies. Kamēr situācija nepārsniedz visas iespējamās robežas, es to uzskatu par normālu. Un tad jau ir par vēlu.
Viņš vienmēr ir stresā, dusmīgs, sarkastisks, noguris… Tās visas ir pazīmes, ka jūsu partneris ir no “toksisko” cilvēku kategorijas, bet, ja viņš joprojām ir kopā ar jums, tā ir arī zīme, ka kaut kur ir izplēnējušas robežas vai arī tās nav bijušas. Haoss rodas tieši tad, kad attiecībās nav robežu.
3. Es piedodu nekavējoties. Kad es beidzot aptveru, ka man ir izrādītas necieņa, tad es domāju: “Viņi taču tā negribēja.” Un es automātiski piedodu. Vai arī ar saviem pēdējiem spēkiem, es cenšos viņus pārliecināt, ka tas, ko viņi dara ir sliki.
Kāda velna pēc? Tā vietā, lai pieceltos kājās un pastāvētu par sevi, es mācu viņiem labas manieres.
4.Es izvēlos starp pašcieņu un mīlestību. Es vēlos mīlestību. Tā ir veselīga vēlme. Bet es nevēlos būt viena ne minūti un aizstāvu savas attiecības par dārgu cenu.
5.Tā vietā, lai rīkotos, es cenšos citus pārliecināt, ka esmu ko vērta. Es jums atgādinu, ka esmu laba sieva, draugs – es esmu piemērs, kā rūpēties par citiem. Šī ir viena no kļūdām savstarpēji atkarīgās attiecībās: mēģināt mainīt to, kā cilvēki par jums domā, nevis rūpēties par sevi. Un tas nedarbojas! Vienīgais veids, kā parādīt kādam citam, ka esiet ko vērta, ir būt ko vērtai. Un ir tikai viens veids, kā to izdarīt – noticēt sev. Kad jūs apzināsieties savu vērtību, tad jums nevienam nekas nebūs jāpierāda.
6. Es uzskatu, ka tas, kurš mani mīl, nekad mani neapvainos. Es redzu pasauli, kas pilna ar laipniem cilvēkiem, un man nenāk prātā, ka kāds, kurš mani mīl, varētu ar nodomu mani aizvainot. Es dzīvoju pasaku un fantāziju pasaulē, kas kādā brīdī nezināma iemesla dēļ pārvēršas murgu pasaulē. Es nezinu vienu vienkāršu patiesību: tas, ka es mīlu kādu no visas sirds, negarantē, ka viņš pret mani izturēsies labi. Svarīgākais, kas man vēl jāapgūst, ir tas, ka man vienmēr ir jāaizsargā sevi, nosakot robežas, lai cik ļoti es mīlētu.
7. Es domāju, ka viņš jūtas un domā tāpat kā es. Mans mērķis attiecībās ir tīrs un nevainīgs: mīlēt, palīdzēt, aizsargāt. Un es patiesi (un nepareizi!) domāju, ka visiem apkārtējiem ir tādi paši mērķi kā man. Nē, pasaulē ir savtīgi, izlutināti, viltīgi cilvēki. Un tomēr es joprojām ignorēju brīdinājuma signālus.
8. Es nevēlos nevienu aizvainot, pat ja viņi mani sāpina. Savās attiecībās esmu ļoti uzmanīga. Es uzmanīgi kustos un skatos, lai nevienam neuzkāptu uz varžacīm, es negribu nevienam nodarīt pāri, pat par savu sāpju cenu. Es pat cenšos pasargāt viņus no bažām par to, ka viņi mani ir sāpinājuši. Es to slēpju un izliekos, ka viss ir kārtībā. Patiesība man nekad neienāk prātā: ja kāds rīkojas tā, it kā viņam ir vienalga par tevi, tad viņam tiešām ir vienalga.
9. Esmu akla pret patiesību un neticu, ka kāds var GRIBĒT mani aizvainot. Bet pat visjaukākie cilvēki pasaulē neatteiksies jūs izmantot, ja jūs viņiem dosiet iespēju.
10. Man vajadzīgs jūsu novērtējums. Kopš bērnības es jūtu, ka ar mani kaut kas nav kārtībā. Man vajag, lai jūs man sakāt, ka esmu laba, jo es joprojām nevaru sev to pateikt. Un es vēlos, lai jūs atzītu, ka kļūdījāties, kad nodarījāt man pāri. Tas ir, izrādās – man ir vajadzīgs cits cilvēks, lai pateiktu, ka mani nevar aizvainot. Un vai jūs domājat, ka viņš to teiks?
11. Es esmu ļoti empātisks cilvēks: 100% empātija pret tevi un 0% pret sevi. Kad kāds mani aizvainoja, man ir kauns par viņu. Es uzņemos atbildību par citu cilvēku jūtām, pat ja viņš sāpina manējās. Šis ir ceļš uz debesīm, bet tas ved tieši uz elli.
12. Es automātiski domāju, ka visiem ir taisnība, un es kļūdos. Jo pirmā doma, kas man ienāk prātā, kad kāds mani aizvaino, ir: “Laikam kļūdījos. Ko es izdarīju nepareizi?”
13. Es esmu magnēts tiem, kuriem patīk varas spēlītes. Mani piesaista narcisi un savtīgi cilvēki, jo es ļauju sevi izmantot. Ja man būtu jāpiedalās savas dzīves teātra izrādē, tad es būtu nevainīgais upuris, kas atliec galvu, lai ļaunais vampīrs var sūkt asisnis. Es būtu aita, kura tiek cirpta. Upura uzvedība man ir ērta un Visums man turpina dot to, ko es pati pielūdzu…
14. Es nezinu, kā izskatās cieņa. Man šķiet, ka ir jādzīvo, lai meklētu sevi un savu mīlestību, neskatoties uz visām tām kļūdām, ko esmu pieļāvusi. Ideja par to, ka būt attiecībās, kurās mani ciena “tāpat vien” neko nedarot mērķa labad, manī ir kā brīnums.
15. Es mīlu visus, un man ir viņu žēl, kad viņi mani aizvaino. Emocionāli esmu vairāk noskaņota uz citiem nekā pati uz sevi. Es nevaru noķert savu vilni un dzirdēt, kā tas skan.
16. Es neprotu par sevi izlemt. Es jautāju citiem, vai tas, ko viņi man nodarīja, ir labi. Es meklēju vienprātību un kompromisu, pirms kaut ko daru savā labā. Es uzskatu, ka, kamēr neesmu saņēmusi apstiprinājumu no citiem, es neko nevaru izlemt. To faktiski sauc par bezpalīdzību. Padomājiet par notiekošo: es jautāju tam, kurš mani aizvainoja, kas notiek. Es meklēju apstiprinājumu no kāda, kurš mani neciena, lai viņš teiktu, ka neciena mani…
17. Es nenosaku robežas. Šādu iemeslu dēļ:
1) Es vēlos iepriecināt citu,
2) Es nevēlos sarežģījumus,
3) Es nezinu, kas man vajadzīgs, un es par to nedomāju,
4) nezinu, kā to izdarīt.
18. Es jūtos vainīga, kad nevaru jums dot visu.
19. Es jūtos neērti vienlīdzīgās attiecībās. Man vajag dot. Tā es jūtu, ka esmu ko vērta.
20. Es baidos palikt viena. Jo uzskatu, ka attiecības ar citiem ir daudz svarīgākas par attiecībām ar sevi. Reiz es biju maza un domāju, ka nomiršu bez mīlestības. Bet es turpinu dzīvot šo veco stāstu un nedomāju, ka kopš tā laika daudz kas ir mainījies.
Es nezinu, ka tieši tajā brīdī, kad es neļaušu citam cilvēkam kontrolēt savas emocijas, pienāks mans iekšējais miers.
Autore: Dženna Raiena – blogere, biznesmene.
Par šo tēmu lasi:
- LAIMES pievilkšanas likumi
- Pazīmes tam, ka jūsu laipnība tiek ļaunprātīgi izmantota
- Manipulācija attiecībās: 20 iespējas
- 5 pazīmes, ka jūs ir audzinājusi “toksiska” māte
- 5 slēptās sevis nemīlēšanas pazīmes