Saruna ar tuvu draugu vai tikšanās ar psihoterapeitu – tie ir zināmi un pārbaudīti līdzekļi saņemt emocionālu atbalstu grūtā dzīves posmā. Bet ko darīt, ja tie nav sasniedzami vai viņu ir ļoti maz? Klīniskā psiholoģe Elisa Boiesa palīdz saskatīt vēl dažus cerīgus variantus, kas daudziem no mums pat neienāk prātā.
Lai cik arī atbalstoši, līdzdalību izrādoši un uzmanīgi būtu mūsu draugi, viņi nevar ar mums būt 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā, un ne vienmēr var atrasties līdzās tad, kad zeme zūd zem kājām. Tādos brīžos nākas pāriet uz “pašaprūpi” , un tas nemaz nav slikti, jo viss ir mūsu rokās. Kā uzmundrināt sevi sarežģītā situācijā? Lūk, daži klīniskās psiholoģes un grāmatas par pašpalīdzību autores Elisas Boiesas padomi.
1.Meklējiet atbalstu pie tiem, kuri… jums ir ne visai tuvi
Grūtā brīdī mēs bieži vēršamies pēc atbalsta pie cilvēkiem, kuri agrāk ir bijuši tādā situācijā un spējuši no tās izkulties. Taču, lai cik paradoksāli tas nebūtu, tieši šie cilvēki var mums atteikt palīdzību. Ne visi ir gatavi atkal gremdēties sāpīgajos pārdzīvojumos, un viņus ir viegli saprast. Tieši tāpat arī mūsu tuvinieki var izrādīties ne tik saprotoši un stipri, kā mums gribētos. Pēc Boiesas vārdiem bieži vien daudz lielāku atbalstu var sniegt cilvēki, ar kuriem mums nemaz nav tās tuvākās attiecības.
Speciālista ieteikums: “Izvēlieties dažus sev ne tik tuvus cilvēkus no paziņu loka un atklāji parunājiet ar viņiem par to, ko jūs šobrīd pārdzīvojat. Labāk, ja viņu nebūs daudz. Nevajag obligāti stāstīt visu savu bēdu stāstu, bet gan tikai īsumā izskaidrot situāciju un saņemt nelielu atbalstu.”
Lasi arī: Atslēgas loma: Kā attiecības ar tēvu ietekmē vīrieša dzīvi
2.Saņemiet speciālista bezmaksas konsultāciju
Mēs varam uzskatīt savu problēmu kā pārāk maznozīmīgu, taču tas nenozīmē, ka mums nebūtu tiesību griezties pēc atbalsta – tajā skaitā arī bezmaksas psiholoģiskās palīdzības dienestos.
Speciālista ieteikums: “Ja jūs esiet sastādījis numuru, jums atbild, bet jūs jūtiet, ka vēl neesat gatavi runāt, pieklājīgi atvadieties no speciālista un mēģiniet nākošreiz, – iesaka Boiesa. – Vienmēr turiet pa rokai šādu numuru.”
3.Esiet gatavi jebkuram atbalsta variantam
Internetā ir daudz rakstu par to, ko nedrīkst teikt cilvēkam, kurš nonācis sarežģītā situācijā. Kur šajos tekstos slēpjas āķis? Tajā, ka tie, kuri ir gatavi mūs atbalstīt, un tie, kas vienmēr atrod “pareizos” vārdus par mūsu situāciju vai dzīvi kopumā, ne vienmēr ir vieni un tie paši cilvēki. Tuvinieki un draugi, kuri no sirds par mums rūpējas, ne vienmēr prot runāt “pareizi”. Viņi var izmantot atšķirīgas frāzes un būt neveikli savos centienos, bet, ja viņi patiesi vēlas jums palīdzēt un atbalstīt, nevajadzētu viņus atgrūst.
Speciālista ieteikums: “kad mums ir slikti, mūsu iekšējais “radars” kļūst ārkārtīgi jūtīgs, un mēs varam pārāk sāpīgi reaģēt uz “neīstajiem’’ vārdiem. Tomēr centieties neattālināties no tiem, kam ir labi nodomi. Piemēram, var sev pateikt: “Es gribētu, lai tēvs to būtu formulējis savādāk, bet redzu, ka viņš par mani pārdzīvo, un tas man ir svarīgi.” Ja jūs jūtiet mīlestību, nepiesienieties vārdiem – jūtas spēj dot vairāk.”
4.Izmantojiet nestandarta domāšanu
“Izklausās dīvaini, bet es jūtu neticamu atbalstu no…sava robota-putekļu sūcēja, – negaidīti atzīstas Elisa Boiesa. – Tajās dienās, kad man ir ļoti smagi, iespēja deleģēt viņam mājas uzkopšanu ir īpaši svarīga.” Tāpat arī uzmundrinājumu var gūt, atnākot uz fitnesa klubu, jogas nodarbībām, uz skriešanas vai pastaigas entuziastu grupām – katrā ziņā, nokļūstot starp tiem, ar ko mums ir kopīgas intereses. Vēl viens veids sociālā atbalsta gūšanai ir komunikācija sociālajos tīklos. Pajautājot draugiem vai sekotājiem, kādu mūziku izvēlēties garastāvokļa uzlabošanai, var saņemt lieliskas rekomendācijas. Īpaši patīkami ir zināt, ka cilvēki ir veltījuši laiku, lai atbildētu uz jūsu jautājumu, un padalītos ar to, kas viņiem patīk.
Speciālista ieteikums: “Sāciet novērot sevi – pievērsiet uzmanību sīkumiem, kas rada spēcīga sociālā atbalsta sajūtu, un izmēģiniet dažādus variantus.”
Pat tad, kad ir grūti, un nav neviena, kam lūgt atbalstu, ir vērts atcerēties: mēs neesam vieni. Kad emocijas plūst pāri malām, ir svarīgi sevi neizolēt – no cilvēkiem, jaunām iespējām, no pieredzes.