Ieskatīties acīs PATIESĪBAI: jautājumi sev, kuri darbojas

Jebkura atbilde uz šīem jautājumiem būs kā aicinājums “rakties dziļāk”.

Vai esmu gatavs stāsties pretim patiesībai? Dženeta Konere savā grāmatā “How to Activate and Listen to the Extraordinary Voice Within” (Conner, 2008) sniedz piemērus četru veidu nekonstruktīviem jautājumu formātiem, ko dienasgrāmatu rakstītāji adresē sev un pasaulei.

Viņa raksta, ka “slēgtos jautājumus” (tos, uz kuriem var atbildēt ar “jā” vai “nē”) vislabāk var adresēt sev, piemēram, “Vai es esmu gatavs stāties pretī patiesībai?” vai “Vai es tiešām vēlos kļūt empātiskāks, līdzjūtīgāks cilvēks?”

Jebkura atbilde uz šādiem jautājumiem ir aicinājums “rakties dziļāk”. Tā kā tie ir adresēti Pasaulei (lai kā jūs to nosauktu), “slēgtie” jautājumi ir daudz mazāk efektīvi savas dzīves un likteņa izpratnei.

Cilvēki ļoti bieži uzdod jautājumu “kāpēc” tādā nozīmē, ka “kāds iemesls tam vai citam notikumam vai pieredzei manā dzīvē”. “Kāpēc tas notika ar mani?” Šis nav pats konstruktīvākais sevis izzināšanas jautājums, lai gan tas ir ļoti populārs. Nav garantijas, ka cēloni vispār var atrast; nav garantijas, ka izdosies atrast “vienīgo pareizo”, patieso iemeslu; un pat ja tas izdodas, nav garantijas, ka zināšanas par šo iemeslu palīdzēs cilvēkam mainīt savu dzīvi vēlamajā virzienā.

Visbiežāk mūsu izvēļu un stāvokļu “cēloņi” ir citu cilvēku darbība pagātnē, kuru mēs nevaram ietekmēt no “tagad” prizmas. Dažādās psihoterapeitiskajās tradīcijās jautājums “kāpēc” netiek uzskatīts par labāko iespējamo (jo īpaši arī tāpēc, ka tas bieži vien izraisa asociācijas no bērnības ar “Kāpēc tu to darīji?!” – un vēlmi sevi attaisnot un aizstāvēt). Taču “kāpēc tas ir svarīgi” formā šis jautājums iegūst pavisam citu konotāciju un nozīmi. Tas kļūst jautājums par vērtībām un nozīmēm: “Kāpēc jums bija svarīgi tajā situācijā rīkoties tā un ne citādi?” Šajā formā tas izrādās diezgan interesants.

Cita veida jautājums, ko Konere uzskata par nekonstruktīvu sevis izzināšanai, ir jautājums par laiku: “Kad manā dzīvē notiks lietas, kuras es vēlos, vai apturēs to, ko es nevēlos?” Konstruktīvāka šī jautājuma versija ir: “Kā man ir jāmainās/kas man ir jāsāk darīt savādāk, lai manā dzīvē notiktu tas, ko es vēlos, vai apturētu to, ko es nevēlos?”

Pēdējais nekonstruktīvo jautājumu veids, pēc Koneres domām, ir jautājumi par otru cilvēku. Kad mēs iekārtojam dienasgrāmatu, it īpaši, ja rakstīšanas prakse kļūst par garīgās prakses veidu, ir jēga rakstīt par sevi – par mūsu pieredzi, par to nozīmi, par mūsu pašu attīstību. Rakstīšana, lai kaut kā ietekmētu citas personas uzvedību, nav efektīva. Cita cilvēka uzvedība var mainīties pēc mūsu pašu uzvedības izmaiņām – pašsapratnes dēļ, kas mainījusies rakstīto prakšu gaitā.

Konstruktīvie jautājumi

Dženeta Konere sāka vākt efektīvus, “strādājošus”, konstruktīvus jautājumus, kurus var izmantot rakstiskai pašpārbaudei, un viņas kolekcijā ir vairāk nekā 200 šādu jautājumu. Tie veido piecas galvenās kategorijas.

1. Jautājumi, kas atbalsta apziņas attīstību. Piemēram (selektīvā pārstāstījumā):

“Kurs es jūtos iestrēdzis savā attīstībā? Kas man traucē?”
“Ar ko man šobrīd jātiek galā? Kādi lēmumi jāpieņem?”
“Kādi nosacījumi ir nepieciešami, lai es pieņemtu pareizo lēmumu?”
“Kā es attiecos pret to, kā jūtos par notiekošo?”
“No kā es novēršos cerot, ka ka tas kaut kādā veidā pats izzudīs no manas dzīve?”
“Kas man ir vajadzīgs, lai es būtu lielākā mierā pret sevi?”
“Kāda “daļa no manis” vēlas tikt sadzirdēta tieši tagad?”
“Kādos dienas brīžos es jūtos vislaimīgākais?”
“Kas man zog enerģiju? Kur pazūd mana enerģija?”
“Kas man tagad visvairāk jāiemācas?”
“Kādas pārmaiņas manā dzīvē gaidāmas? Kā es var tās atpazīt?”
“Kāds ir manu raižu “produkts”?”

2. Jautājumi, kas atbalsta izpratnes un jēgpilnības attīstību. Piemēram:

“Kādus lēmumus es pieņēmu, kas noveda mani tur, kur esmu tagad? No kādām alternatīvām esmu atteicies?”
“Ko es daru, lai novērstu sevi no svarīgā?”
“Kādas stiprās puses un spējas man ir vajadzīgas, lai kļūtu godīgāks pret sevi un citiem?”
“Kāda bija mana pārliecība, kas bija šī lēmuma, šīs darbības pamatā?”
“Ar kādām domām, vārdiem un darbībām es grauju savus centienus, kā es sabotēju savu virzību uz sapņiem, vēlmi rīkoties saskaņā ar savām vērtībām?”
“Kas man līdz šim ir traucējis darīt to, kas man ir patiešām svarīgs?”
“Kādas “sarkanās pogas” manī iedarbina automātiskus uzvedības modeļus, kurus es vēlētos mainīt?”
“Kādā tonī un ar kādiem vārdiem es runāju ar sevi?”
“Ko es daru savā ikdienā un darbā, ko es jūtos “spiests” darīt? Kā tas subjektīvi atšķiras no tā, ko es patiešām vēlos darīt?

3. Jautājumi, kas veicina dziļu sevis izpratni. Piemēram:

“Kādus sevis aspektus es nevēlos pieņemt? Kas mainītos, ja es varētu tos pieņemt?”
“Kāpēc es kā strauss slēpju galvu smiltīs? No kādas pieredzes es izvairos? Cik daudz laika no savas dzīves es pavadu “strausa pozā”?
“Ko es daru autopilotā, atveidojot uzvedības modeli, kas man īpaši nepatīk? Kā šis manas uzvedības modelis ietekmē apkārtējos cilvēkus?”
“Vai man ir ierasta maska - inerta sevis prezentācijas un komunikācijas forma?”
“No kā es baidos visvairāk?”
“Kāds ir mans aicinājums? Ko es daru tajos brīžos, kad jūtos kā es – visaugstākajā un labākajā nozīmē?”
“Kad es piedzīvoju iekšējo veselumu?”
“Vai mana sevis prezentācija, mana ārējā vide atspoguļo manu iekšējo pasauli? Cik, kādā veidā?”
“Ko es varu darīt, lai manā dzīvē būtu vairāk mīlestības?”
“Kā es varu atgūt savu spēku? Kāda būs šī cena?”
“Kāda ir manas sirds slepenā vēlme?”
“Uz kādu jautājumu es šobrīd visvairāk baidos atbildēt?

4. Jautājumi, kas veicina vēlamās nākotnes redzējumu un nobriešanu. Piemēram:

“Kas man liedz sapņot?”
“Kā atpazīt neparastas, varbūt grandiozas, bet tomēr reālas iespējas?”
“Kāda izskatītos mana dzīve un kāda būtu mana dzīve no iekšpuses, ja piepildītos tas, par ko es vēlos un par ko sapņoju?”
“Ko es darītu, ja man vispār nebūtu ierobežojumu?”
“Kādu zīmi es vēlētos atstāt pasaulē?”
“Ko es varu darīt, lai vislabākais no manas iekšējās pasaules satura iemiesotos ārējā pasaulē?”
“Vai es ticu, ka varu mainīt savu dzīvi, kaut kā mainīt pasauli? Kā es to zinu?”
“Kas man jādara un kā parādīt pasaulē to, uz ko es tiecos?”

5. Jautājumi, kas atbalsta manifestāciju, vēlamās nākotnes radīšanu. Piemēram:

“Kas šobrīd ir vissvarīgākais? Kas man tagad jājautā?
“Kur man jāsāk virzīties uz savu vēlamo nākotni?”
“Kas var likt man iet manā izvēlētajā virzienā?”
“Kādas ir mazākās izmaiņas, kuras es šobrīd varu veikt?”
“No kā man ir jāatbrīvojas, no kā man jābūt brīvam, lai es varētu dzīvot tādu dzīvi, kādu vēlos?”
“Kā es varu justies mierīgāks, neskatoties uz nākotnes nenoteiktību?”
“Kāda ir atšķirība starp to, kā lietas ir tagad, un to, ko es vēlos? Kā es varu pārvarēt šo plaisu?”
“Kas šodien jāizdara?”