Ko darīt, ja bērns neklausās, un kā saprast bērna uzvedību? Kādas ir bērna audzināšanas īpatnības un elementāru uzvedības sastāvdaļu iemācīšana? Tiksim galā kopā!
Mēs mācām bērniem staigāt un runāt, lai pateiktu: “Sēdi un klusē!”
Dažkārt es lasu lekcijas auklēm. Un vienreiz lekcijā stāstu: “Maziem bērniem ir redzu-daru domāšana, tas ir, viņi domā ar rokām, viņiem ir izteikti attīstīta vēlme un maz attīstīta griba. Viņus nedrīkst kārdināt. Tāpēc viss, ko viņiem nedrīkst aiztikt, labāk paslēpt, ja tas ir iespējams. Tā būs mazāk konfliktu un histēriju, bērns būs paklausīgāks un attiecības ar viņu labākas.”
Bērns neklausa, ko darīt?
“Nu jā”, saka viena no auklēm, ”ja vien to saprastu vecāki. Es strādāju vienā ģimenē, un tur viena mamma šokolādes konfektes lika zemākajā plauktā un teica man, lai tās tur stāv, jo bērnam ir jāsaprot, ko nozīmē “nedrīkst”. Bet bērnam bija 2 gadi!” Šādi vecāki spriež tā, ka, ja šobrīd bērns neiemācīsies, ko nozīmē “nedrīkst”, kā viņš to sapratīs 13 gadu vecumā? Aiz šāda secinājuma ir vecāku bailes netikt galā ar savu kā vecāku lomu, pazaudēt varu. Bet tieši to viņi iegūs, ja jau tagad rīkosies baidoties.
Vecāku frāze “Stāvi mierīgs!” mazajam bērnam tulkojama kā “Kaut tu nosprāgtu!”, jo tikai tādā stāvoklī bērns var stāvēt vai drīzāk gulēt mierīgi.
(psihologu melnais humors)
Vārds “nedrīkst” bērniem ir psiholoģiska trauma. Jo retāk tas skan, jo veselīgāka bērniem būs psihe, tādējādi varēs vieglāk ar bērnu vienoties, ko tiešām nedrīkst. Lūk, vēl viens piemērs, ko darīt, ja bērns neklausa. Mamma bērnu audzināšanas treniņā saka: ”Viņa visu laiku ņem manu dārgo kosmētiku! Iedomājaties?” Es pajautāju, kur atrodas viņas kosmētika. “Koridorī uz plauktiņa”. Tā ir jānovāc, jo bērns sava vecuma īpatnību dēļ vēl nespēj tikt galā ar kārdinājumu.
Lasi arī: Rūgtas patiesības, kuras nemīlošas mātes iemāca savām meitām
Paiet nedēļa, jauna tikšanās un mamma atkal saka, ka viņas meita joprojām ņem viņas kosmētiku. Uz jautājumu, kur tā stāv, atbild: “Turpat. Uz plauktiņa.” Tad es jautāju mammai, kādēļ viņai vajag, lai viņas bērns visu laiku ņem viņas kosmētiku. “Man? Man noteikti nevajag.” Mamma pastāstīja, ka palīgā lamāt meitu nāk visi, vecāki, vīrs, jo ir taču milzīgs skandāls, kad mēģina atņemt meitai kosmētiku. Bet kādēļ ir vajadzīgs tāds tracis? Tas palīdz pievērst vīra uzmanību viņas grūtībām! Viņai vajag, lai tiktu novērtētas viņas pūles bērna audzināšanā. Tomēr – kādēļ te vajag vārdu “nedrīkst”?
Ko “nedrīkst” vecāki un ko darīt, ja bērns neklausa
Nedrīkst lietot daudz “nedrīkst”
Uzrakstiet sarakstu ar visiem “nedrīkst” un padomājiet, vai katrs no tiem ir vajadzīgs. Kas notiks, ja es šo atrisināšu? Izsvītrojiet visu, ko var izsvītrot. Atstājiet tikai tos “nedrīkst”, kas ir saistīti ar veselību un cieņu. Lai “nedrīkst” kļūtu mazāk, paslēpiet visu, ko bērnam nedrīkst, aizlīmējiet plauktus un atvilktnes ar dokumentiem, aizvāciet telefonus nepieejamās vietās utt.
Nedrīkst žonglēt ar “nedrīkst”
Tas nozīmē, ka tos “nedrīkst”, ko atstājāt, Jums būs jāaizstāv līdz pēdējam. Tos nedrīkst mainīt atkarībā no Jūsu noskaņojuma vai apstākļiem. Pamēģiniet sarunāt ar citiem radiniekiem, auklēm un citiem pieaugušajiem par to, lai visi “nedrīkst” viesiem ir vienādi. Citādi bērns dzīvo kā mīnu laukā.
Nedrīkst bieži atkārtot “nedrīkst”
Jo vairāk atkārto, jo mazāka vērtība. Ja pateicāt, ka nedrīkst, tad ejiet un palīdziet bērnam to izpildīt. Viņa asaras un histērijas nevar būt pamats, lai piekāptos. Bērna asaras ir iemesls sapratnei un līdzjūtībai, nevis lai atļautu bērnam darīt to, kas ir kaitīgs un bīstams. Var apsolīt ko vēl interesantāku. Ja kaut ko aizliegt ir neiespējami, atļaujiet to darīt tikai savā klātbūtnē. Piemēram, kad bērns iemācījies veikli uzkāpt uz palodzes, tajā brīdī viņš nedzirdēs “nedrīkst”, sakiet, ka drīkst, bet tikai ar mani. Ilgāk par trim dienām pie loga viņš nenosēdēs, viņam apniks.
Nedrīkst no “nedrīkst” veidot aizliegto augli
“Šo konfekti varēsi apēst pēc zupas.” Bērna secinājums – zupa ir sods, konfekte – apbalvojums.
Ko patiešām ir jābaidās – salauzt bērnu vai pieradināt pie mūžīgas cīņas ar Jums un jebkuru autoritāti. Ja salauzīsiet, pēc tam negaidiet panākumus mācībās, biznesā vai privātajā dzīvē. Jūs panāksiet visiem ērtu rozi bez ērkšķiem. Ja audzināsiet cīņā, darīs Jums visu par spīti – dzers, smēķēs, lietos narkotikas, agri sāks dzimumdzīvi, negribēs mācīties. Izvēlieties.
Ja esat salasījušies grāmatas, lasījuši dažādus rakstus, visu darāt, bet nekas nesanāk, tad apsēdieties un uzrakstiet piecas izdevīgas lietas no bērna sliktas uzvedības. Kādēļ Jums to vajag? Es domāju – slēpto zemapziņas izdevīgumu. Ja nesanāca pašiem, aizejiet pie psihologa aprunāties.
Piemēram: “Nesit omei!” uzsauca mamma, bet acīs varēja redzēt slēptu prieku, jo vīramāte viņai pašai tik ļoti krīt uz nerviem, bet nezina, kā maigāk to pateikt. Kā Jums šķiet, uz ko reaģēs bērns – uz mammas vārdiem vai spīdumu acīs?