Daudziem šķiet, ka sānsoļi rodas pēkšņas aizrautības dēļ, vai arī tā ir savtība. Tomēr visbiežāk tas ir maldīgs pieņēmums, jo patiesībā sānosļi rodas dēļ cilvēka romantiskās psiholoģijas aspekta.
Ja runājam par romantiskām attiecībām, tad šķietami tās var pielīdzināt kādam sarežģīti būvētam eliksīram – tajā ir rūpīgi veidotu sastāvdālu maisījums. Tāpat ir ar cilvēka jūtām – no vienas puses mēs alkstam pēc tuvības, bet no otras puses arīdzan pēc attāluma.
Šai daļai cilvēkā, kas alkst tuvuma, ir nepieciešami pieskārieni, apskāvieni, intimitāte un ērtums atrasties kopbūtnē ar īpašu cilvēku. Mēs vēlamies, lai šis īpašais cilvēks mūs pazītu līdz pašiem sirds dziļumiem. Tajā pašā laikā cilvēks alkst arī prombūtnes, lai nenoslīktu otra esībā, lai mēs nebūtu nepārtraukti viens otram pakļauti un piederīgi.
Ikvienam no mums ir nepieciešama privātā telpa, kurai nepiekļūst neviens cits, izņemto mūs pašus. Jebkura tuvības un attāluma nelīdzsvarotība mūsu dzīvēs nes postu, ja šis lauks netiks pareizi kopts.
Attiecības, kuras ir saplūdušas jebšu bīstami tuvas, var izvērsties pašapliecinājumā sev, ka ne viss, ko mēs darām, rodas partnera ietekmes rezultātā. Reizēm tas var izvērsties kā maldīgs sprosts, kurā mēs cenšamies pierādīt sev, ka partnera esamība mūs neietekmē kā indivīdus un to, kā mēs pasauli uztveram.
Gulēšana ar citu cilvēku var nebūt tikai seksuālas iekāres dēļ: tā var būt kā nepieciešamība pēc sajūtas justies kā atsevišķai būtnei. Tomēr arī pārāk liels attālums var vājināt uzticību ne mazāk spēcīgi.
Daudzi parāk lielu attālumu izprot, kā noraidījuma zīmi…
Piemēram, uzbursim ainu. Mēs vēlamies ar partneri būt intīmi vai satuvināties, tā vietā partneris var aizvirzīties vai nopūsties. Kad mēs aktualizējam kaut ko personisku, tad partneris maina tēmu. Un šī neērtā distance, kurā partneris mūs iemet ar savu atsalumu ir ļoti sāpīga un pazemojoša. Ironiski, ka tieši sānosļa veicējs tiek apsūdzēts kā bezsirdīgs krāpnieks, tomēr attiecības vienmēr ir divu saspēle.
Diemžēl reti kad attiecībās nokļūst divas ūdenslāses ar vienādu attāluma un tuvības izpratni.
Tāpēc neretis nākas dzirdēt, kāds no partneriem ir pārāk pieķēris, bet otrs ir auksts. Patiesībā tie bieži ir diezgan skarbi vārdi, kas raksturo divus cilvēkus, kuri ļoti atšķirīgi izjūt ērtību mīlestībā.
Tāpēc pāros ir ārkārtīgi svarīgi noskaidrot, kādas ir katra cilvēka vajadzības pēc tuvības un attāluma, lai kopīgi radītu kaut ko, kas der abiem. Šis, iespējams, ir vienīgais veids, kurā neradīsies bezcerīgas situācijas, kurās vienīgais “vērtīgais” risinājumus šķitīs dēkas.
Lasi arī:
- Kāpēc ĪSTĀ cilvēka satikšana NEPAREIZAJĀ laikā var salauzt sirdi?
- 7 lietas, kuras vīrietī NAV iespējams izmainīt: vīrieša psihoterapeita viedoklis
- “Attiecību neatgriezeniskais punkts”: Vai ir iespējams atgriezt vīrieti, kurš aizgājis?