Kā ne tikai pārstāt būt devējam, kas mūždien iekuļas līdzatkarīgās attiecībās, vai epizodiski baro ar sevi savus apkārtējos, kas maskējas par labajiem samariešiem, bet arī iemācīties savstarpēju sadarbību abpusēji patīkamā kontekstā.
Īstai jūtu vadīšanai nav nekā kopīga ar to imitāciju un manipulācijas amatierlīmeni, kurā dominē “viņš man tā, es viņam šitā”. Māksla (nevis arods) ir daudz smalkāks, nekā ar nodomu vērstas nejaukas darbības tuvākajam, baidoties, ka viņš izdarīs ko nepatīkamu pirmais: Jūs izliekat sirdi viņa priekšā, bet viņš atraidīs un aizdzīs.
Kā pārstāt būt par devēju
Māksla, kuriem tā piemīt, bieži vien izpaužas spontāni, neuzspēlēti un nespeciāli. Bet, ja Jūs noķersiet būtību, atkodāt, kas par lietu un iemācījāties vadīt šo procesu, tas jau ir meistara līmenis. Rakstā nebūs tikai par to, kā pārstāt būt devējam un izrauties no līdzatkarīgu attiecību apļa, jo acīmredzamais ļaunums nav tik slikts kā slēpts, bet arī iemācīties veselīgu savstarpēju mijiedarbību.
Ja esat sapratuši savu tieksmi pēc līdzatkarīgām attiecībām un apzinājušies, ka esat devējs – Jūsu jūtas var izmantot un padarīt Jūs pašu par vainīgu –, ir iemesls apsveikumiem. Tomēr ar to ir par maz. Jums ir jāiemācās dzīvot jaunā statusā, kad Jūs neesat donors, bet mākat vadīt savas jūtas.
Lasi arī: Kāpēc mēs izvēlamies emocionāli nepieejamus partnerus? Jeb spēle ar uguni…
Ko tas nozīmē?
Kas mūsu zemes dzīvē ir vērtīgākais pēc pamatvajadzībām? Taisnība, vērtīgākās ir tās, ko var atdot un saņemt, tās ir jūtas. Jūtas nevar nopirkt, nevar pārdot vai apmainīt. Jūtas sasilda stiprāk nekā jebkura sildošā ierīce. Iekšējo trīci ne ar ko neapstādināsi, tā atkal parādīsies pēc jebkādiem palīglīdzekļiem. Jūtu dēļ tiek veikti varoņdarbi.
Tātad, ja Jūs dodiet citiem savu dzīvības enerģiju – jūtas –, bet neapzināties to vērtību, nevarat to vadīt un ierobežot, Jūs esat devējs un Jūs izsūks sausus, kamēr viss nebeigsies. Piedodiet. Tāpēc eksperimentējiet un pārbaudiet, kā viss strādā. Tad varēsiet ieraudzīt un sajust, un galvenais – saprast vērtību un neiedomājamu, neierobežotu un neaprakstāmu jūtu svaru.
Vēlreiz – Jūs esat donors, ja nekontrolējot dodiet sevi citiem, neapzinoties vērtību tam, ko dodat.
Piemēram, atrodiet vīrieti, kas Jums iepatīkas. Varbūt Jum jau tāds ir. Sāciet flirtēt, nesteidzieties, dozējiet flirtēšanu. Tas varbūt vīrietis, kuru Jūs redzat periodiski. Klausieties, smaidiet, runājiet maz, lai viņš runā. Pieslēdziet ķermeni, it kā no tā iet karstums vai viļņi, no sirds centra un zem nabas, kur atrodas zaļā un oranžā čakra. Skatieties viņam acīs, bet ne ilgi.
Sākumā viņš nesapratīs, kas notiek, bet instinkti ieslēgsies uzreiz. Ķermenis nemelo, viss nolasās un ir jūtams. Neviens nav idiots. Ar galvu viņš sapratīs vēlāk, kas notiek, bet tas nav tik svarīgi. Nesteidzieties viņu kaut kur aicināt vai darīt ko strauju. Pēc 4–5 reizēm pārstājiet to, komunicējiet kā parasti, kā ar vienkāršu cilvēku, nevis Jūsu iekāres objektu. Un pavērojiet. Jūs pat iedomāties nevarat, kas sāksies, ja darāt to pirmo reizi. Viņš sāks skatīties kā izsalcis kaķēns uz piena bļodiņu. Bet Jūs nepadodaties. Komunicējat laipni, jokojat, bet jūtas neizrādiet.
Kādēļ tas vajadzīgs? Eksperimenta laikā Jūs sapratīsiet, cik neapdomīgi esat izdāļājusi savas jūtas kur pagadās, nesaprotot visu vērtību tam, ko atdodat. Rezultātā esat iztukšota, gaidot, ka Jūs mīlēs, būs pateicīgi un Jūs būsiet vajadzīga. Starp citu, kā domājat, kam Jūs visvairāk esat vajadzīga?
Jums priekšā ir iemācīties vadīt savas jūtas, tas ir līdzīgi kā vadīt finanses, lai kā arī tas neizklausītos. Atrast līdzsvaru starp dot un ņemt, zelta vidusceļu.