Tos, kas sapņo par tuvību, velk pie tiem, kurus tā biedē. Tos, kas dedzīgi aizstāv savu neatkarību, piesaista tie, kas pastāvīgi ielaužas viņu privātajā telpā. Tas skan ne visai loģiski, tomēr tas ir ielikts jau mūsos pašos. Kas mums liek iemīlēties emocionāli nepieejamos partneros, un vai ir iespēja to mainīt? Stāsta psihologs Kails Bensons.
Galvenās domas
- Ja mēs vērtējam sevi negatīvi, tad komfortu rodam attiecībās ar tiem, kas mūs vērtē tāpat.
- Jūs varat sastapt partnerus, kuri saskarsmē izmanto vienu no trim stratēģijām: drošo, manipulējošo vai izvairīgo.
- Emocionāli nepieejamie partneri “iepazīšanās tirgū” ir vairākumā un liekas mums pievilcīgāki noteiktu iemeslu dēļ.
Pieķeršanās ir kā liela trauksmes poga smadzenēs. Kad dzīve iet ierastā ritmā, pēc tās nav nepieciešamības. Mēs cepam pīrādziņus, vācam ziedu pušķus, spēlējam ķeršanas. Vai tiekamies ar draugiem, kaļam plānus, ejam uz darbu un priecājamies par katru dienu.
Un tad notiek kaut kas slikts: mēs pārsitam ceļgalu. Skolas huligāns mūs pagrūž, un mēs nometam zemē savas pusdienas. Priekšnieks draud atlaist. Šī negatīvā pieredze rada nemieru un satraukumu, bet satraukums savukārt aktivizē mūsu trauksmes pogu.
Un tā sūta signālu: meklēt tuvību. Mēs atrodam tās attiecības, kas mūs balsta – precīzāk to, ko mēs paši par sevi domājam. Un te ir paradokss: pieķeršanās, bez kuras mēs bērnībā diez vai izdzīvotu, sāk izspēlēt ar mums ļaunu joku. Ja mēs vērtējam sevi negatīvi, tad komfortu rodam attiecībās ar tiem, kas mūs vērtē tāpat.
Lasi arī: 5 kļūdas attiecībās, kuras pieļauj gandrīz visas sievietes
Trīs stratēģijas attiecībās
Pieķeršanās, kuru mēs izjutām bērnībā pret māti, diktē mums vienu no trijām stratēģijām attiecībās.
1.Veselīgā stratēģija (drošā pieķeršanās)
Pēc psihologu pētījumiem tādu stratēģiju izmanto ne vairāk par 50%. Tādi cilvēki viegli atrod kopīgu valodu ar citiem. Nejūtas neērti, kad no viņiem kāds ir atkarīgs, un paši nebaidās pazaudēt brīvību. Viņi uztver citus un paši sevi pozitīvi. Ja partnerim attiecībās kaut kas nepatīk, viņi vienmēr ir gatavi dialogam.
2.Manipulējošā stratēģija (trauksmainā pieķeršanās)
Šie cilvēki attiecībās meklē maksimālo tuvību. Viņu ideāls – pilnīga saplūšana. Bieži satraucas, ka partneris viņus nepietiekami mīl, baidās palikt vieni. Šāda tipa cilvēki nenovērtē sevi un citus ceļ uz pjedestāla, dara visu, lai attaisnotu viņiem nozīmīgu cilvēku cerības. Ārkārtīgi pieķeras, pastāvīgi meklē ārēju apliecinājumu savai nozīmībai, jo paši to nesajūt.
3.Stratēģija “Lieciet mani mierā!” (izvairīgais tips)
Viņi slikti jūtas tuvās attiecībās, viņiem nepatīk būt atkarīgiem no citiem un labprātāk vēlas, lai arī no viņiem neviens nebūtu atkarīgs. Spriežot pēc savas pieredzes, ka attiecības sagādā tikai ciešanas, tiecas pēc neatkarības un pašpietiekamības. Sevi šie cilvēki uztver ārkārtīgi pozitīvi, bet apkārtējos – negatīvi.Viņi tiecas izmantot pārāk pieķērušos cilvēku napārliecinātību, lai vēl vairāk nostiprinātos savā pārākumā.
Kurš kuru izvēlas un kādēļ
Ja uzmanīgi izpētīsim šīs trīs stratēģijas, kā kādreiz skolā lasījām uzdevuma nosacījumus, – kļūs skaidrs, ka tajās jau ir ieliktas visas mūsu tālākās tikšanās un ciešanas. Pēdējo divu pieķeršanās tipu cilvēkus velk vienu pie otra, lai gan ir skaidrs, ka viņu attiecībām ir lemts būt destruktīvām. Un kas vēl svarīgāk, viņi noraidīs partneri līdz tam brīdim, kamēr viņš nemainīs pozitīvo attieksmi pret viņiem uz tādu, kuru tie no viņa gaida.
Un kā ar pirmā pieķeršanās tipa cilvēkiem? Viņi meklē cilvēkus ar tikpat veselīgu, drošu pieķeršanās tipu. Varētu likties, kāpēc gan otrajam un trešajam tipam nesatikties ar pirmo? Tādas tikšanās notiek, taču savstarpēju pievilkšanos, interesi, kas spētu viņus noturēt kopā, tādi cilvēki neizjūt.
Ko darīt? Vispirms jau saprast savu pieķeršanās tipu. Tā ir atslēga tam, lai atrastu un noturētu attiecības, ja agrāk tas jums nebija izdevies. Ja jūs turpiniet satikties “ne ar tiem”, galvenais iemesls tomēr ir jūsos pašos. Un tātad, kāpēc gan mēs iemīlamies emocionāli nepieejamos partneros?
1.Emocionāli nepieejamie cilvēki dominē “iepazīšanās tirgū”.
Tādi cilvēki ir bezgala neatkarīgi, veiksmīgi apspiež savas emocijas, un tātad bez grūtībām spēj atdzist pret savu partneri un izbeigt attiecības – un viņi atkal ir starp tiem, kas meklē sev pāri.
Cilvēki ar drošo pieķeršanās tipu neieslīgst ilgu meklējumu rindā. Sajūtot īsto “ķīmiju”, viņi nospriež, ka partneris viņiem der, un noskaņojas ilgstošām attiecībām. Tāpēc viņus atrast ir visgrūtāk – viņi reti parādās iepazīšanās tirgu, bet, ja parādās, tad nepaliek tur ilgi un tūlīt pat jau “noenkurojas” jaunās attiecībās. Bez tam, emocionāli nepieejamie cilvēki praktiski nekad nesatiekas ar tādiem pašiem, kā viņi: nevienam no viņiem nerodas vēlēšanās emocionāli ieguldīties attiecībās.
Ja saliekam visus puzles elementus, sanāk, ka iespēja satikt emocionāli nepieejamu cilvēku ir diezgan liela. Pie tam, viņi neuzsāk attiecības viens ar otru, jo viņiem ir vajadzīga telpa un neatkarība, nesatiekas ar cilvēkiem ar veselīgu drošo pieķeršanos, jo tādi cilvēki tirgū ilgi neuzkavējas, – tad ko gan viņi piesaista? Diemžēl, partnerus ar trauksmaino pieķeršanās tipu, kuri ir izslāpuši pēc ārkārtējas tuvības.
2.Mums viņi liekas ļoti pievilcīgi.
Mēs bieži neapzināmies, ka partneri, ar kuriem esam apmāti, – ir tie, kas spēj tikai pastiprināt dziļo nepārliecinātību par sevi. Mūsu priekšstati par mīlestību piesaista mums īpašus partnerus. Agrīnā attiecību stadijā “neatkarīgais”, emocionāli nepieejamais partneris sūta jauktus signālus: zvana, bet ne vienmēr, neslēpj savu simpātiju, bet tajā pašā laikā ļauj saprast, ka vēl arvien atrodas meklējumos.
Emocionāli pieejamie partneri netēlo nepieejamību. Viņu pasaulē vienkārši nav vietas neatminētām mīklām
Šai taktikai ir savs labums: saņemot neskaidru, pretrunīgu ziņu, “gaidošais” partneris ar trauksmaino pieķeršanās tipu kļūst attiecību pārņemts. Draugi, vaļasprieki, intereses un karjera atkāpjas otrajā plānā.
3.Emocionāli pieejamos partneros mums pietrūkst “uguns”
Iedomāsimies, ka mums ir paveicies, un mēs esam satikuši cilvēku, kura bērnība ir bijusi vienkārša un mierīga, bet skats uz pasauli tikpat vienkāršs un atvērts. Vai mēs sapratīsim, ka esam laimējuši loterijā, – vai nolemsim, ka attiecībās ar šādu cilvēku kaut kā pietrūkst?
Emocionāli pieejami partneri netēlo nepieejamību vai, tieši otrādi, nenomet mums pie kājām visu, lai mūs iekarotu. Viņu pasaulē vienkārši nav vietas neatminētām mīklām un mokošām gaidām. Līdzās tādam cilvēkam mēs jūtamies mierīgi, un mēs neticam, ka viņš ir tas vienīgais, jo “nekas nenotiek”, – mūsu emocijas nav uzvilktas, un tātad mums ir garlaicīgi. Un tādēļ mēs paejam garām patiesi lieliskiem cilvēkiem.
Kāpumus un kritumus, šaubas un sajūsmu, un pastāvīgas gaidas attiecībās ar emocionāli nepieejamiem cilvēkiem nevajag uztvert kā kaisli vai mīlestību. Izskatās ļoti līdzīgi, taču ticiet – tā nav mīlestība. Neļaujiet viņiem jūs aizraut. Un lai cik grūti tas nebūtu, strādājiet pie tā, lai saprastu tos aizraušanās mehānismus, kas ir mūsu bērnības ielikti. Ticiet, tas ir iespējams. Un emocionāli veselas attiecības var sniegt daudz vairāk laimes.