Jūs – cilvēks brieduma gados, kurš dažādu iemeslu pēc ir palicis bez otrās pusītes, bet kaislīgi alkstat siltumu un mīlestību? Vai domājat par to, kā iepazīties ar cilvēku “nopietnām attiecībām”? Un tikmēr galvā kārtojas garš “BET” saraksts. Vai manā vecumā kādu ir iespējams piesaistīt? Kur satiekas tie, kuriem pāri 40?
Patiešām 30 gadu vecumā mēs ļoti atšķiramies no 18 gadus veciem jauniešiem. Dažkārt mēs lūkojamies uz fotogrāfijām un domājam: vai tiešām tas esmu es? Cik gan viegli tajā laikā bija pieiet pie svešas meitenes uz ielas un pajautāt telefona numuru… Dzirdēt atteikumu nebija bail. Ja arī atteikt – tur, pāri ielai, iet vēl viena smuka meitene. Bet tagad…
Kā sastapt mīlestību tad, kad pusdzīve jau aiz muguras? Kas mūsos ir mainījies?
Vajadzību neatbilstība
“Pusaudža gados ir dabiski meklēt partneri, iemīlēties, zaudēt galvu. Šis ir laiks, kad cilvēks meklē sev piemērotu pāri. Hormoni plosās, asinis vārās. Satikt jaunu sirdsāķīti uz ielas ir ierasta lieta. Attiecību veidošana ir pat dabisks izaicinājums. Pieaugušā vecumā mērķi, šķiet, ir pavisam citi: uzcelt māju, gaidīt no bērniem ziņas par pirmo darbu, atrast laiku savām interesēm, doties uz pirti, palasīt grāmatu. Tas šķiet daudz jēgpilnāk kā staigāt pa naktsklubiem, sērfot “Tinder”, lai atrastu kādu, ar kutu doties uz randiņu. Pieaugušajiem ir grūtāk sev atzīt, ka viņiem ir nepieciešama arī mīlestība, kaisle un flirts,” skaidro klīniskā psiholoģe Irina Grosa.
Tam visam pievienojas bailes būt seksuāli nepievilcīgam: būsim godīgi – reti kuram līdz sirmam vecumam izdodas saglabāt tvirtu figūru.
Un cilvēkā sāk iezagties šaubas: jā, es jau esmu vecs! Kam es tāds vajadzīgs! Un acupriekšā sāk griezties šausminoši vecumdienu attēli.
Partneru prasības
“Kad esam jauni, mēs gaidām prinčus baltos zirgos un princeses. Mums šķiet, ka visa mūsu dzīve un liketnis būs atkarīgs no tā, kāds būs mūsu partneris. Tāpēc no izredzētajiem mēs vēlamies un prasām daudz. Briedumā ilūzijas sagrūst un mēs saprotam, ka tāda ir dzīve. Ka neviens princis nepaglābs no bedrēm, asiem pagriezieniem, ikdienas un citām ne tik priecīgajām dzīves pusēm,” turpina psiholoģe.
Un mēs latiņu nolaižam zemāk. Un ne jau tāpēc, lai dabūtu sev blakus “vilnas gabalu”, bet tāpēc, ka vecums ir bonuss. Mēs sākam saprast, ka ir pamata konfigurācijas un pārējais ir izvēles iestatīšana. Lai viņš ir labs cilvēks, lai rūpejas, un pārējais nav tik svarīgs.
Ārējais attēls
“Pusaudžu gados mēs iztērējam daudz enerģijas, lai atbildstu prinču un princešu tēliem. Mēs ļoti cenšamies sasniegt ideālu. Pieaugušā vecumā tas nav nepieciešams: cilvēks novērtē to, ko viņš mīl, un zina, ko ienīst. Viņš apzinās savas stiprās un vājās puses. Viņa personība ir izveidojusies, bet diezvai mainīsies rakstura pamatīpašības. Vairs nav jātērē enerģija ilūziju uzturēšanai,” saka psiholoģe.
Paliekot vecāki mēs saprotam, ka vecāki cilvēki pievērš uzmanību citām lietām.
Partnera pārveidošana
“Kad esam jauni, tad mums šķiet, ka partneris mainīsies mūsu dēļ. Brieduma gados ir skaidrs, ka cilvēks jau ir izveidojies. Maz ticams, ka viņš mainīs savus ieradumus un raksturu. Ja cilvēks ir bijis kurnētājs, tad visticamāk, ka tāds arī paliks.”
Pieredze un bagāža
“Jauniešiem joprojām nav nopietnas pieredzes, kas nozīmē, ka viņiem nav bijis laika ciest attiecībās, viņiem ir vieglāk uzticēties un atvērties, viņi joprojām tic pasakā,. Pieaugušā vecumā, visticamāk, sirdī jau ir rēta, tā ir bijusi salauzta un pēc tam salikta pa gabaliņiem. Jau desmits reizi jūs padomāsiet, pirms kādam pieķerties. Jūs ne tikai “dabūjat suni”, jūs zināt, ka zem šīs “suņa” ādas slēpjas vesela sarežģīta sistēma. Sunim ir sirds, nieres un plaušas. Un viņš var saslimt, tad tas viss ir jāārstē. Ar pieredzi zūd vieglums un nāk atbildības nasta.”
Nobriedušiem “puišiem un meitenēm” bieži vien ir bērni no iepriekšējās laulības, un kopā ar viņiem arī visi viņu radinieki – bijušās sievas, vīri, vīramāte, brāļi un māsas. Kā mans dēls uztvers jauno draugu? Kā tava bijusī sieva reaģēs uz tavu jauno draudzeni? Jaunībā mūs nesatrauc tenkas un tukšas runas. Bet tagad pagātnes “bagāža” sarežģī jaunas attiecības.
Nogurums un nocietināšanās
“Mīlestības meklējumi ir aizraujoša nodarbe, bet, ja rezultāts nav pārāk iepriecinošs, tad meklējumi sāk nogurdināt. Es vairs nevēlos kādu satikt, kādu iepazīt, tērēt laiku un enerģiju. Vilšanās izsit pamatu zem mūsu kājām. Labāk satikties ar draugiem – viņi noteikti sapratīs. Turklāt ar vecumu mēs nekļūstam mīkstāki un elastīgāki. Mums ir arvien grūtāk pielāgoties citam cilvēkam, virzīties uz priekšu un dot vietu citam. Partnera padoms vai vēlmes bieži sāk izpausties kā “pretenzijas” un tiek uztvertas kā brīvības aizskaršana.
Emocijas
“Jaunos cilvēkos vārās kaislības, jūtas lido. Jaunieši viens otram stāsta burtiski visu, dalās noslēpumos un rūpēs, katrā sīkumā. Pieaugušā vecumā partneriem patīk izlikties “apzinātiem un pašpietiekamiem”, viņi uzskata, ka uzdot nevajadzīgus jautājumus un dalīties šaubās ir stulbi un apkaunojoši, viņi bieži klusē un pārdomā.”
KO IESĀKT?
Un tomēr: kā “pieaugušajai paaudzei” vajadzētu sakārtot savu personīgo dzīvi? Jāatzīstas pašam sev, iesaka Irina Grosa. Ko atzīt?
- Ka jums ir nepieciešama tuvība, mīlestība, sapratne un rūpes.
- Ka ikvienam ir tiesības kļūdīties. Pieredze ir bijusi sāpīga un nomācoša, taču tā ne vienmēr būs tāda. Dažkārt vecos koferus vajag nolikt un atstāt.
- Ka mīlestība ir risks jebkurā vecumā.
- Ka ikvienam ir tiesības vecumdienas pavadīt vienatnē. Tāda ir dzīve.
- Ka uzkrāto pieredzi jūs varat pielietot savā labā – sadarboties, sarunāties, savaldīties, paklusēt. Jūs zināt, ka dzīve un jūs esiet skaisti. Un tas ir jūsu resurss.
Izveidojiet izredzētā portretu un dodieties uz vietu, kur viņš “apgrozās”
Jaunībā mēs parasti veidojam sakarus vieglāk, tas notiek pats no sevis un nav īpaši jādomā: skolā, koledžā, ceļojumos, klubos. Jauniešiem ir vairāk laika socializēties un stiprināt attiecības. Pieaugušā vecumā – ierobežots laiks, jo ir daudz darāmā, raizes, un pieaug brīvā laika cena. Kā nobriedušam, aizņemtam un ne vienmēr pozitīvas attiecību pieredzes noslogotam pieaugušam cilvēkam tuvoties partnerim?
Iepazīšanās un sakaru veidošanas māksla – tīklošanās – var tikt pielietota ne tikai biznesā, bet arī personīgās attiecībās, uzskata tīklu eksperts Maksims Černovs.
- kādas ir tavas stiprās puses? “Es strādāju ar politiķi. Toreiz viņam bija draudzene, kura ieņēma augstu amatu valsts dienestā. Viņš man bieži stāstīja par viņu. Viņas svīta 95% ir vīriešu kārtas amatpersonas. Viņa izbaudīja savu krāšņo izskatu. Lai arī kāda būtu kolēģu pozīcija, viņiem vienmēr bija patīkami sazināties ar skaistu sievieti. Viņa viegli piesaistīja uzmanību, un pie kafijas tases atrisināja visus darba jautājumus. Viņas skaistums un pievilcība bija noteicošais. Viņa to izmantoja, un ne tikai biznesa lietās, ” saka Maksims Černovs. Jebkurai personai ir patīkamāk sazināties ar harizmātisku sarunu biedru. Tev par tādu jākļūst. Un, ja jau esi tāds, izmanto to. Veidojot attiecības, nenovērtējiet par zemu savu personību.
- Kādai jābūt personai, ar kuru jūs vēlētos satikties? Izveidojiet viņa portretu. Kādas īpašības tev ir svarīgas, uz kādiem “trūkumiem” esi gatavs pievērt acis. Kas viņš ir pēc nodarbošanās?
- Kādi cilvēki var palīdzēt sasniegt mērķus? Kurš no jūsu draugiem varētu palīdzēt. Ja tavs mērķis ir atrast partneri, tad kurš varētu kļūt par ceļvedi, padomdevēju šajā jautājumā?
- Kur ir tavs potenciālais partneris? Ja interesē radošās inteliģences pārstāvis, tad jāmeklē dabiskajā vidē: izstādēs, izrādēs, koncertos. Ar kādiem sporta veidiem viņš nodarbojas? Golfs? Tad jums ir laiks doties uz golfa klubu.
- Kur ir jūsu vērtība? Kā un kādā veidā jūs varat ieinteresēt potenciālo izvēlēto? Vai jūs varat klausīties vai varat pagatavot garšīgi? Vai jums ir humora izjūta, kas spēj kliedēt visas skumjas? Jūsu galvenā vērtība var būt tikai viena īpašība, taču jums par to vajadzētu zināt un to izmantot, rezumē eksperts.