Jūs dzīvojat kopā, mīlat viens otru un vēlaties to saglabāt mūžīgi. Bet vai ir iespējams saglabāt attiecības tikpat spilgtas kā pirmajās iepazīšanās dienās?
Tas notiek ar visiem, bet ar mums tas nenotiks: galu galā neviens nekad nevienu nav mīlējis tik ļoti, kā mēs mīlam viens otru! Tomēr paiet mēnesis, gads vai divi, un jūtas, maigumu un kaislību nomaina gausi strīdi un nemitīgs aizkaitinājums. Domas, ka mīlestība ir pagājusi, nedod mieru, un šķiet, ka abus priekšā gaida tikai drūmu, drūmu gadu virkne.
Diemžēl neviens nevar garantēt mūžīgu mīlestību. Sajūta, ka esi saticis sev bezgala vērtīgu cilvēku, kuram blakus esi atradis sevi, nāk no mūsu personības dzīlēm. Šo sajūtu nevar “konstruēt”, tā nav pakļauta gribai.
Bet mūsu lielākie maldi ir domāt, ka partnerattiecības beidzas, kad mīlestība ir pazudusi. Patiesībā vīrieši un sievietes šķiras, jo zaudē kaut ko citu – cieņas sajūtu vienam pret otru. Pāreja no visu patērējošās tuvības uz savstarpēju cieņu ir grūts periods pāra dzīvē. Cieņa nozīmē attālumu un tiek uztverta kā mīlestības pretstats. Līdz ar to vilšanās un šaubas: vai mums turpināt būt kopā? Ir vairāki veidi, kā palīdzēt tās pārvarēt un sākt jaunu dzīvi – ar vienu un to pašu cilvēku.
1. PASTĀSTIET VIENS OTRAM, KAS JUMS ŠAJĀS ATTIECĪBĀS PATĪK
Labākais laiks Ilzei ir tie brīži, kad viņa ar Andreju ir mājās – kopā, un viņš stāsta, kā pagāja viņa diena. Un viņai riebjas, ja vīrs “igrimst” datorā, nedzird viņas lūgumus nākt pie galda, kad viss jau ir atdzisis. Andrejam visvairāk ar sievu patīk ceļot, apmeklēt izstādes – viņam kopumā patīk būt kopā ar viņu. Bet jautājums “Kur tu šodien biji?” viņš uztver neticami īgni – viņš labprātāk sāk stāstu par savām gaitām pats.
Sešus kopdzīves gadus Ilze un Andrejs nekad nav runājuši par to, kas viņiem patīk un kas viņus kaitina attiecībās. Tomēr daudzi pāri šādus būtiskus aspektus neapspriež: katrs sev apliecina, ka partneris pats visu uzminēs. Bet tas, protams, nenotiek. Rezultātā viens cieš klusējot, bet otrs, domādams, ka viss ir kārtībā, turpina uzvesties kā ierasts.
Sāciet sarunu par labāko un sliktāko jūsu attiecībās, pirms “man nepatīk” kļūst par “es ienīstu”. “Nepatīk” ir mazāk dusmu un sāpju – tikai neliels aizkaitinājums un apjukums, un to ir vieglāk kontrolēt. Šajā gadījumā saruna izvērtīsies mierīga un jūsu vārdi tiks uzklausīti. Atstāsi vietu atbildēm uz jautājumiem, ietaupīsi vietu jaunajam. Vīrieši piesardzīgi runā par attiecībām, un sievietes tām piešķir pārāk lielu nozīmi.
To, kas satrauc, dažreiz ir vieglāk uzrakstīt: paņem papīra lapu un uzskaiti labāko un sliktāko savās attiecībās, apmaini papīra lapas ar partneri un pārrunā uzrakstīto. Šāds vienkāršs paņēmiens ļaus jums labāk iepazīt vienam otru, noteikt savu atbildības daļu par “sliktāko” un saprast, kas jādara, lai padarītu to par “labāko”. Ir vērts pārbaudīt laulāto vārdu krājumu: gadās, ka vienādi, šķietami acīmredzami vārdi partneriem nozīmē dažādas lietas.
Piemēram, vārdu “ticēt” viņš saprot šādi: draudzene viņam tic, tāpēc piedos viņam, ja viņš izdarīs kādu nepareizu darbību. Un viņa ir pārliecināta: tā kā viņa viņam tic, viņš nekādā gadījumā neizdarīs šādu darbību.
Runājot viens ar otru, partneri var uzzināt daudz lietu. Piemēram, tas, kas attiecību sākumā abiem šķita tik brīnišķīgs, tagad vienam no abiem nemaz nav iedvesmojošs.
“Mēs visas nedēļas nogales pavadījām lielā kompānijā, un tas bija jautri! Laine atceras. “Bet es jau sen gribēju būt divatā ar Jāni, un viņš joprojām aicina draugus uz katriem svētkiem. Un nedēļas nogalēs mums vienmēr ir ciemiņi.”
“Rita pastāvīgi vēlas būt ar mani, nepamet mani ne uz minūti,” sūdzas Pēteris. “Agrāk man tas pat patika, bet tagad man šķiet, ka man nav pietiekami daudz brīvas vietas, un es gandrīz slēpjos no tā, sēžot pie datora.”
2. KOPĪGI MĒRĶI
Daudzi pāri dzīvo it kā pēc inerces, nedomājot, kāpēc tā dara un ko sagaida no kopdzīves. Taču kopīgu mērķu trūkums var sagraut attiecības ātrāk nekā pastāvīgi konflikti. Laine sāka dzīvot kopā ar Andreju, sapņojot par lielu draudzīgu ģimeni, omulīgu māju, un bija pārsteigta, kad viņš viņai atzinās, ka kopdzīvē viņu visvairāk saista regulārs sekss.
Tomēr, ja jūtas patiešām ir spēcīgas, varat sarunāties un atrast vidusceļu. Tā būs jūsu kopīgā stratēģiskā plānošana, kuras pamatā ir cieņa vienam pret otru. Attālums palīdz uzmanīgāk risināt attiecības, nepakļaujot tās spēka pārbaudījumiem. Piemēram, vīra karjeras labad sieva piekritīs būt mājās ar pirmo bērnu, un viņš, respektējot viņas sapni, domās, kā nodrošināt ģimeni ar plašāku mājokli – ar bērnistabu.
Noteikumiem un rituāliem ir liela nozīme pāra dzīvē.
Tiem nav jābūt īpaši izstrādātiem. Tie jau pastāv tavā dzīvē: kāds pirmais ieiet vannas istabā, kāds vienmēr nopērk maizi vai maksā par stāvvietu. Taču nereti gadās, ka viens no partneriem ir apmierināts ar esošo lomu sadalījumu, bet otrs rada aizkaitinājumu un diskomfortu. Secinājums: arī noteikumi un rituāli ir jāapspriež.
Lai netīšām neaizvainotu otra jūtas, partneriem ir jāatbild uz vairākiem svarīgiem jautājumiem. Vai mēs vienmēr būsim patiesi viens pret otru vai arī ir iespējas? Kas notiek, ja kāds no mums pārkāpj noteiktos noteikumus? Atbildēm jābūt skaidrām, pretējā gadījumā klusumā sāks uzkrāties emocionālie nosēdumi.
Mīlestības metamorfozes
Saskaņā ar amerikāņu psihologu Ellinu Bāderu un Pīteru Pīrsonu, attiecības jebkurā pārī iziet sešus secīgus posmus.
1. Apvienot. Abi jūtas kā vienots veselums, nepievēršot uzmanību atšķirībām. Ja viņi dodas uz restorānu, kāds noteikti saka: “Es ņemšu to pašu, ko tu.”
2. Diferencēšana. Partneri uzsver savas intereses, it kā pārbaudot attiecību spēcīgumu. Tieši šajā brīdī atklājas uzskatu un interešu atšķirība: “Kā var patikt tik pretīgas lietas?”
3. Pētījumi. Partneri pēta savu spēju “būt šķirti”: paņem atvaļinājumu atsevišķi, biežāk tiekas ar draugiem… un (dažreiz) krāpj viens otru.
4. Tuvināšanās. Abi jau zina, kāpēc ir kopā, veido kopīgu dzīvesveidu, izvirza sev noteiktus mērķus.
5. Sadarbība. Partneri ir pilnībā iegrimuši ģimenes dzīves sakārtošanā, viņi ir uzmanīgi viens pret otra interesēm un karjeru.
6. Sinerģija. Izrādās viņi ir īsta komanda. Kopīgs bizness, bērni, draugi… Labi diviem – labi tiem, kas ir blakus!
Aleksandrs un Anna strīdas: ballītē vīrs visu vakaru runāja ar glītu meiteni, kuru īpašnieki nostādīja viņam blakus. “Es redzēju, kā tu viņai smaidi!” viņa saka. “Ko man tagad darīt, nevienam nesmaidīt?” viņš kļūst īgns. “Ja tu ik pa laikam paņemtu manu roku, liekot saprast, ka esi šeit kopā ar mani, man būtu vieglāk,” skaidro Anna. Rezultātā pāris vienojas, ka vīrs var brīvi komunicēt ar ko vien vēlas, bet tajā pašā laikā liek saprast, ka dzīvē nav viens. Aleksandrs piekrīt, un viņa sieva nomierinās, jūtot, ka viņu ciena.
3. SAGLABĀ SAVU INDIVIDUALITĀTI
Veiksim nelielu testu. Kādas tu redzi savas attiecības šodien? Mēģiniet uzzīmēt sevi un savu partneri kā divus krustojošus apļus. Vai krustojuma zona ir liela? Ilustrējiet atbildi uz jautājumu “Kādas attiecības jūs vēlētos?” ar citu zīmējumu. Otrajā gadījumā lielākā daļa sieviešu zīmē apļus, kas gandrīz (un dažreiz pilnībā) pārklājas viens ar otru: daudzām trūkst rūpes un uzmanības. Partneri vienmēr ir pārsteigti, ieraugot psihologa “atsauces” attēlu – divus apļus, kas krustojas tikai ceturtdaļā: ilgo attiecību shēma izskatās tieši tā.
Nodzīvojot kādu laiku kopā, var šķist, ka viņi ir tik ļoti viens otram “noskaņojušies”, ka viņu personība ir krasi mainījusies. Vēlme pielāgoties mīļotajam, izpatikt viņam, iepriecināt viņu bieži noved pie tā, ka vīrietis vai sieviete zaudē savu individualitāti.
Nereti tā dēvētā “attiecību trešā gada krīze” ir mēģinājums atgriezties pie sevis, saviem ieradumiem un vērtībām. Daudzi cilvēki vēlas mainīt darbu vai sākt mācīties.
Dažreiz partneris nesaprot notiekošā iemeslus, un jūtas atdziest. Tas ir vēl viens iemesls mierīgai, detalizētai sarunai: galu galā tieši ar savu individualitāti jūs viens otru kādreiz piesaistījāt. Nav nepieciešams pazaudēt sevi, lai saglabātu attiecības.
4. NEGLABĀ DUSMAS
Mēs bieži aizturam dusmas, aizkaitinājumu, baidoties, ka tie sagraus attiecības. Bet labāk ir labi sastrīdēties, nekā audzēt sevī dusmas un vainas apziņu. Spēcīgas emocijas nenozīmē, ka abi vairs nemīl viens otru – viņi tikai ziņo par radušos problēmu. Dusmas ir labas, jo tās palīdz mums tieši nosaukt lietas. Tādā veidā tas ir līdzīgs pērkona negaisam, pēc kura gaiss kļūst tīrāks. Atbrīvojoties no dusmām, noskaidrojiet, kas tieši tās izraisīja. Un mēģiniet to pateikt, nepārkāpjot partnera personības robežas.
Ja jūs pats esat dusmu cēlonis, esiet pacietīgi un uzklausiet pārmetumus tā, kā uzklausāt konstruktīvu kritiku: kaut kam piekrītiet un kaut kam nepiekrītat. Dusmīgs, pārmetošs cilvēks labi padodas, lai pievērstu uzmanību sarunas tēmai: “Es uztveru tavas jūtas nopietni un vēlos tevī uzklausīt. Mēģināsim runāt mierīgi.”
Bet, ja pārmetumi būs godīgi, nāksies kompensēt sabojāto garastāvokli. Atvars grasījās pavadīt klusu nedēļas nogali ar sievu, taču pēkšņi izrādījās, ka viņa ciemos aicinājusi draugus ar bērniem. Kad visi aizgāja, viņš aizkaitināts skaļi izteica savas pretenzijas. Sieva bija pārsteigta, taču apsolīja turpmāk neaicināt ciemiņus, nekonsultējoties ar viņu, un “mierinājumam” izcepa Atvara mīļāko pīrāgu. Kad trauks ar pīrāgu bija uz galda, vīrs jau bija aizmirsis, ka svētdienā nepaguva atpūsties.
5. MĀCIETIES PATEIKTIES VIENS OTRAM
Daudzi pāri dzīvo, gaidot kaut ko vairāk un nenovērtē to, kas notiek katru dienu. Šķiet, ka vieglāk ir pateikties par piedalīšanos, palīdzību vai saņemto dāvanu. Tomēr šī nepretenciozā prasme un pati gatavība kaut kur pateikties pazūd, kad pāris dzīvo kopā ilgu laiku. Vai nu vienkārši nevar atvērt muti un pateikt: “Paldies!”, vai arī vārdi pārtop kaut kā formālos kurnēšanas vai daudzvārdu tekstos, kuros, jo vairāk vārdu, jo mazāk esam paši.
Vārda “paldies” neikdienišķā etimoloģija it kā liecina, ka tas nav vienkārši pieklājības noteikums, bet gan kaut kas daudz svarīgāks, fundamentālāks. Šo sajutu sauc par pateicību par dzīvi. Bez tā vissiltākie vārdi izklausās nepatiesi un formāli.
Paldies viens otram par konkrētām lietām – dāvanu, pastagu, gādīgu žestu. Ja partneris uzminēja mūsu visdziļāko vēlmi, izdarīja kaut ko jauku, jums vienkārši jāsaka: “Tas ir tik labi!” Un attiecības būs stiprākas.
Sargieties no tipiskajām kļūdām, kas atceļ visdziļāko pateicību. Tas notiek, ja frāzes, piemēram: “Es ceru, ka jūs vienmēr tā darīsit tagad” vai “Kāpēc jūs par to nedomājāt agrāk!”, tiek pievienotas vienkāršai frāzei “Paldies par ziediem!” Patiesi nobriedušas un dziļas attiecības rodas starp cilvēkiem, kuri nav atkarīgi viens no otra ne finansiāli, ne emocionāli.
Viņi varētu laimīgi dzīvot atsevišķi, bet ir tik interesanti viens otram! Dzīve viņiem deva iespēju – tikšanos ar cilvēku, no kura neko nevajag, bet ar kuru dzīve kļūst pilnīgāka.