“Cilvēki mēdz sacīt – uz galvas sirmi mati, bet ribās dēmons. Tad arī sākās “dīvainības”. Es domāju, ka viņš to izturēs, daudziem tā ir,” savu stāstu iesāka viena no manām klientēm. Patiešām “TĀ” ir daudziem, taču iemesli nav meklējami mītiskajos dēmonos, bet gan sievas un vīra attiecībās. Palūkosim!
Izteiciens par sirmajiem matiem un dēmonu ribās visbiežāk tiek saistīt ar vīrieša vilkmi pēc vairākām sievietēm, izlaidību attiecībās un citām īpatnībām, kas 50 gadu vecumā “ar uzviju” sāk izpausties īpaši spilgti. Vīrieti sāk pārņemt bailes no savas vecuma un tad nu viņš sāk meklēt piedzīvojumus un ķerstīt dažādas “astes”.
Pēc 50 gadiem vīrietis sāk šaubīties par savu vajadzību, atbilstību, funkcionalitāti. Viņš joprojām ir diezgan dzīvespriecīgs, bet ne tāds kā pirms 10-15 gadiem. Šajā vecumā viņš jau ir sasniedzis noteiktus profesionālos augstumus, viņam ir ģimene, bieži vien pieauguši bērni. Un kādā brīdī viņam sāk šķist, ka aktīva dzīve jau ir pagātnē, bet tagadnē – tikai garlaicība, rutīna, sievas kurnēšana un gaidāmā vājuma gaidas.
Un vīrietim jebkurā vecumā ir vitāli svarīgi saņemt apstiprinājumu savai lietderībai un, ja vēlaties, varonībai. Veselā ģimenē šādu apstiprinājumu viņš saņem no sievas, kura zina par šo vecuma krīzi un cenšas parādīt, ka viņš joprojām ir tas pats ģimenes galva, mīlēts un vajadzīgs visiem ģimenes locekļiem.
Šāda sieva saprot, ka dzirksts attiecībās ir jāsaglabā – viņa uzrauga savu izskatu, pastāvīgi attīstās, skatās uz pasauli ar platām acīm. Un, pats galvenais, viņa sazinās ar savu vīru, lai zinātu, kā viņš dzīvo, kas viņu aizrauj un satrauc. Garīgajai saiknei starp laulātajiem gadu gaitā vajadzētu tikai nostiprināties.
Ja sieviete pati ir iestrēgusi savā krīzē un acīmredzamu iemeslu dēļ ir atdzisusi pret savu vīru, tad vīrietis šo atbalstu un saikni sāk meklēt citās vietās. Viena vecuma sievietes bieži vien ir vai nu tādā pašā krīzē kā viņu dzīvesbiedrs, vai arī ir aizņemtas ar savām ģimenēm, pilnībā veltot tām resursus. Taču jaunas sievietes labprāt iesaistās šāda veida afērās.
Dažiem pieaugušais vīrietis a priori ir varonis – pieredzējis un gudrs. Ar viņu kā aiz akmens sienas, atšķirībā no infantīlajiem vienaudžiem. Kāds bērnībā nav saņēmis pietiekami daudz tēva mīlestības un ar nobriedušu vīriešu palīdzību cenšas aizlāpīt šo plaisu. Kopumā ir daudzi, kas vēlas sākt īsu, kā likums, romantiku ar pelēko varoni.
Šeit būtība ir tālu no jauneklīga un skaista izskata, pat no dēmoniem ribās. Vīrietim ir vajadzīga apbrīna un nepieciešamības apliecinājums. Un pateisībā viņi ir gatavi dalīties rūpēs, tostarp sniegt finansiālu atbalstu. Bet sieva var iegūt tieši tādu pašu attieksmi, ja viņa ir uzmanīga pret savu vīru.
Kāda ir jūsu pieredze? Padalieties komentāros!