Galvenā Attiecības Kā liktenis atņem mums tos, kuri mums vairs nav vajadzīgi

Kā liktenis atņem mums tos, kuri mums vairs nav vajadzīgi

edomas

Ja cilvēks ir jūsu liktenis, tad viņš pie jebkādiem apstākļiem paliks ar jums. Bet gadījumos, kad vienīgais, kas uzutur jūsu attiecības ir vienīgi centieni, tad labāk ir ļauties šim liktenim. Jo kāpēc gan jums ir nepieciešamas attiecības, kurās jūs nenovērtē?

Nav vērts visas šķiršanās dzīvē uztvert kā zaudējumus. Iedomājieties, ka cilvēks jūsu dzīvē ir ienācis, lai izpildītu noteiktu misiju. Viņš darīja to, kas viņam bija paredzēts no augšas un šobrīd ir pienācis laiks šo cilvēku atlaist. Ļaujiet viņam dzīvot tālāk. Nu jau bez jums.

Kam domātas šķiršanās?

Neturieties pie cilvēka, kurš jūs ar kādu salīdzina, kurš jūs nenovērtē. Un rūpējies par tiem, kuriem tu patiešām esi vajadzīgs. Jautājumos par mīlestību pret sevi, pašcieņu maiguma izpausmes nav pieļaujamas. Neļaujiet kādam iejaukties visdārgākajā, kas jums pieder. Un, ja kāds aiziet, tad tas nenozīmē, ka šis cilvēks jums tiek atņemts. Viņš savu misiju jūsu dzīvē ir izpildījis.

Apņemties un aiziet

Emocionālā saikne vienlaikus ir ārkārtīgi svarīga, kā arī ļoti trausla. To vajag sargāt un kopt. Bet, ja jūs tērējat enerģiju, lai stiprinātu necienīgas attiecības, labāk ļaujiet šim cilvēkam iet. Laidiet vaļā cilvēkus, kuri priekš jums ir bezsirdīgi, kuri jūsu eksistencē ienes vilšanos un neērtību. Ej prom no tiem, kuri liek tev ciest.

Lasi arī: Enerģētiskais DISBALANSS attiecībās: Kā saprast, ka tas jau pienācis

Neturi sev blakus cilvēku, kurš tevi nenovērtē, neredz tavus nopelnus, pastāvīgi kritizē. Atbrīvojies no nelabvēļiem un tukšām tenkām. Nevienam necenšaties pierādīt savu vērtību. Tas, kurš to redz bez izskaistinājumiem, ir jūsu cilvēks. Mums jābūt kopā ar tiem, kuri grūtos brīžos sniedz mierinājumu un jāatturas no tiem, kuri mērķtiecīgi mums nodara kaitējumu.

Tātad:

-Bez vilcināšanās ejiet prom no tiem, kuri jums nodara morālo un materiālo kaitējumu.

-Atstājiet un pieņemiet visu to, ko nav iespējams salabot un mainīt.

-Abstrahējieties no sāpēm, negatīvisma un nodevības. Bet neaizmirstiet, ka pasaulē tāpat tas pastāv.

-Turiet savus dēmonus būrī un kontrolējiet neizbēgamās iekšējās bailes.

-Atcerieties, ka ciešanas vienkārši ir izvēles jautājums.

-Nemaldiniet un nemāniet sevi toksiskās attiecībās tikai tāpēc, ka baidāties no vientulības.

-Atcerietie: jūs un tikai jūs nosakāt spēles noteikumus savā dzīvē.

Sāpes, kas atstāj rētas

Mēs sašķīstam gabalos, pazūdam kāda cita personībā, zaudējam savu balsi. Mēs zaudējam raksturu, izlēmību, kas guļ mūsu “es” centrā. Rezultātā cieš prāta stāvoklis. Šajā gadījumā nav nepieciešamas ārējas izpausmes. Iekšpusē notiekošie procesi nav redzami. Tāpēc tie ir bīstami. Tāpēc, ka neviens nenāks palīgā un neizvilks tevi no šī stāvokļa.

Notiek paštoksicitāte, un mēs kļūstam toksiski sev:

  • Kad mēs bez sūdzībām piekrītam pakļauties apkārtējo apstākļiem.
  • Zaudējot būtību, mēs pārstājam domāt par savām vēlmēm un pakļaujamies citu pārliecināšanai. Kad mēs kļūstam par hroniskiem upuriem.
  • Kad mēs devalvējam savas domas, centienus un sasniegumus.
  • Kad mēs kultivējam negatīvu pašrunu, vienlaikus samazinot saziņu ar citiem.
  • Kad mēs nenodarbojamies ar objektīvu pašpārbaudi.

Protams, ka mēs nekad nebūsim pasargāti no liekulības un nodevības no tuvajiem cilvēkiem. Tā kā mēs viņus redzam, tā paši atveram savu sirdi. Bet pat tad, ja esat apdedzinājiem, nevajag zaudēt ticību. Mīlestība un draudzība pastāv.

You may also like

This website uses cookies to improve your experience. We'll assume you're ok with this, but you can opt-out if you wish. Accept Read More