Ar šī jautājuma palīdzību jūs varat ne tikai noskaidrot sarunu biedra pozitīvās vai negatīvās iezīmes, bet arī atklāt viņa tendenci uz garīgiem traucējumiem.
Lai saprastu, kāds ir otrs cilvēks, tas var aizņemt daudz laika: dažus trauksmes zvanus ir viegli nepamanīt vai nepareizi interpretēt, un kaut ko sarunu biedrs var cītīgi maskēt – un tas atklāsies jau draudzīgās vai mīlošās attiecībās ar viņu (un pat tad, varbūt ne uzreiz). Tomēr zinātnieki joprojām atrod veidus, kā atklāt kāda cita psiholoģisko portretu, netērējot daudz pūļu un laika.
Asociētais psiholoģijas profesors Dastins Vuds no Veikforesta universitātes, Pīters Hārmss no Nebraskas universitātes un Simins Vazirs no Vašingtonas universitātes Sentluisā veica aptauju, kurā dalībnieki — koledžas pirmkursnieki un brālības — novērtēja savus kolēģus kopmītnēs vai organizācijas. Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka citu vērtējums ir tieši saistīts ar paša “vērtētāja” īpašībām.
Tādējādi cilvēka tieksme runāt par citiem pozitīvi liecina par viņa personisko īpašību pozitivitāti: tos pētījuma dalībniekus, kuri par paziņām runājuši galvenokārt pozitīvi, pārējie sākotnēji raksturoja kā priecīgus, labsirdīgus, pieklājīgus, emocionāli stabilus cilvēkus.
Ar negatīvu paziņu vērtējumu mums šķiet, ka viss ir acīmredzams: cilvēku negatīvā uztvere ir saistīta ar paša ne to labāko īpašību. Tirāns atpazīst agresiju otrā, narciss iezīmē augstprātību.
Izrādās, ja jautāsiet sarunu biedram par viņa paziņu: “Kas tas par cilvēku?”, uzzināsiet ko jaunu ne tikai par pēdējo, bet arī par pašu “vērtētāju”. Tiesa, jāpatur prātā, ka negatīvisms var liecināt ne tikai par izteikto negatīvo īpašību pārsvaru cilvēkā, bet arī uz to, ka viņš ar kaut ko ir neapmierināts vai slims. “Vienkārša tendence redzēt cilvēkus negatīvā gaismā norāda uz lielāku depresijas un dažādu personības traucējumu iespējamību,” saka Dastins Vuds.